Gramatika
Katra tēma sākas ar īsu skaidrojumu tavā valodā, pēc tam norvēģu piemēri, kurus vari noklausīties.
A1 A1 – Iesācējs
Lietvārdi: dzimte un artikuli
Katram norvēģu lietvārdam ir dzimte. No dzimtes atkarīgs, kuru artikulu lietot.
Atvērt →Darbības vārdi tagadnē
Laba ziņa: norvēģu darbības vārdiem ir viena forma visām personām.
Atvērt →Personu vietniekvārdi
Vietniekvārdiem ir viena forma kā teikuma priekšmetam un cita kā papildinātājam: jeg – meg, han – ham.
Atvērt →Piederības vietniekvārdi: min, din, sin
Piederības vietniekvārdi parāda, kam kas pieder. Daudzi no tiem mainās atkarībā no lietvārda dzimtes.
Atvērt →Jautājuma vārdi
Lielākā daļa norvēģu jautājuma vārdu sākas ar hv-. Tūlīt aiz tiem seko darbības vārds.
Atvērt →Nenoteiksme: å + darbības vārds
Nenoteiksme ir vārdnīcas forma. Parasti tās priekšā ir å – bet ne vienmēr.
Atvērt →Pavēles izteiksme: Kom! Spis!
Pavēles izteiksmi lieto, kad lūdz kādu kaut ko izdarīt. Forma ir vienkārša: nenoteiksme bez -e.
Atvērt →Skaitļi, laiks un datumi
Skaitļi no 0 līdz 1000, pulksteņa laiks un datumi.
Atvērt →Lietvārdu daudzskaitlis
Lielākā daļa vārdu saņem -er un -ene, bet daži dzīvo savu dzīvi.
Atvērt →Alfabēts un pareizrakstība
Norvēģu alfabētā ir 29 burti: 26 latīņu burti un vēl æ, ø un å. Šeit tu iemācīsies tos izrunāt, pa telefonu nosaukt savu uzvārdu pa burtiem un atpazīt burtus, kurus raksta, bet neizrunā.
Atvērt →Noliegums: ikke, ingen, aldri
Ar ikke, ingen un aldri izsaka noliegumu. Norvēģu teikumā pietiek ar vienu nolieguma vārdu, un tā vietu nosaka skaidri likumi.
Atvērt →Jā/nē jautājumi un īsas atbildes
Jā/nē jautājumu veido, noliekot darbības vārdu sākumā. Norvēģi reti atbild tikai ar „ja“ – biežāk viņi saka „Ja, det gjør jeg“ vai „Nei, det er jeg ikke“.
Atvērt →Vietniekvārdi papildinātāja lomā: meg, deg, ham, henne
Kad cilvēks nevis dara darbību, bet to saņem, vai stāv aiz prievārda, lieto papildinātāja formu: jeg kļūst par meg, vi – par oss. Šāda forma ir tikai viena – bez latviešu locījumiem.
Atvērt →Lietvārdu dzimte: en, ei, et
Katrs norvēģu lietvārds ir vīriešu (en), sieviešu (ei) vai nekatrās (et) dzimtes. No dzimtes atkarīgs artikuls, galotne un īpašības vārda forma, tāpēc mācies vārdus kopā ar en, ei vai et.
Atvērt →Uzsvars, toņi un garie un īsie patskaņi
Norvēģu valodai ir sava melodija. Ja trāpīsi uzsvaru un patskaņu garumu, tevi sapratīs daudz vieglāk – pat ja gramatika nav perfekta.
Atvērt →A2 A2 – Pamata
Īpašības vārdi: saskaņošana
Īpašības vārds maina galotni atbilstoši lietvārdam.
Atvērt →Pagātne (preteritum)
Preteritum lieto par to, kas notika noteiktā laikā pagātnē.
Atvērt →Vārdu secība: darbības vārds otrajā vietā
Norvēģu virsteikumā darbības vārds vienmēr ir otrajā vietā. Tas ir svarīgākais norvēģu sintakses likums.
Atvērt →Modālie darbības vārdi
Modālie darbības vārdi izsaka spēju, vēlmi, pienākumu un atļauju. Aiz tiem seko nenoteiksme bez å.
Atvērt →Tagadnes perfekts: har + divdabis
Perfektu lieto, ja kaut kas ir noticis, bet laiks nav svarīgs, vai ja tam ir nozīme tagad.
Atvērt →Laika un vietas prievārdi
I, på, til un om ir mazi, bet viltīgi vārdi. Mācies tos kopā ar noturīgiem izteicieniem.
Atvērt →Četras vājo darbības vārdu grupas
Vājie darbības vārdi pagātnē saņem galotni -et, -te, -de vai -dde. Grupu parasti parāda līdzskaņi pirms nenoteiksmes -e.
Atvērt →Stiprie un neregulārie darbības vārdi
Stiprie darbības vārdi pagātnē nesaņem galotni – tie maina patskani: drikke – drakk. Biežākie darbības vārdi ir stiprie, tāpēc tie jāiemācās no galvas.
Atvērt →Norādāmie vietniekvārdi
Denne bilen, det huset der: kad uz kaut ko norādi, lietvārds ir noteiktajā formā.
Atvērt →Apstākļa vārdi
Kur stāv ikke? Kāpēc hjem, bet hjemme? Šeit ir apstākļa vārdu likumi.
Atvērt →Saikļi
Og, men, så savieno virsteikumus. At, fordi, når sāk palīgteikumu – un maina vārdu secību.
Atvērt →Saliktie vārdi
Norvēģu valoda jaunus vārdus veido, saliekot kopā vecus: buss + sjåfør = bussjåfør (autobusa šoferis). Kad redzi daļas, gari vārdi kļūst viegli – tikai tie jāraksta kopā.
Atvērt →Neregulārie īpašības vārdi
Lielākā daļa īpašības vārdu mainās pēc vienkārša parauga: stor – stort – store. Neliela grupa to lauž, un, protams, tie ir vārdi, ko lieto visu laiku: liten, annen, egen, blå, gammel.
Atvērt →Ģenitīvs un piederība: Pers bil, bilen til Per
Norvēģiski pateikt, kam kas pieder, var vairākos veidos: Pers bil, bilen til Per un – sarunvalodā – Per sin bil. Par lietām un vietām biežāk lieto prievārdu: taket på huset (mājas jumts).
Atvērt →Nenoteiktie vietniekvārdi: noen, ingen, alle, hver
Noen, ingen, alle un mye ir vārdi, ko lieto, kad nevari vai negribi precīzi pateikt, kas vai ko. Tos dzirdi visu dienu – veikalā, darbā un autobusā.
Atvērt →Darbības vārdi ar -s: synes, trives, finnes, møtes
Daži darbības vārdi vienmēr beidzas ar -s, lai gan tie nav ciešamajā kārtā. Tie noder katru dienu: Jeg synes det er kaldt (Man šķiet, ka ir auksti). Hvordan trives du i Norge? (Kā tev patīk Norvēģijā?)
Atvērt →Jaucami darbības vārdu pāri: ligge/legge, sitte/sette, vite/kjenne
Daži norvēģu darbības vārdi izskatās līdzīgi vai sadala savā starpā to, kas tavā valodā ir viens vārds. Te redzēsi atšķirību starp ligge un legge, vite un kjenne, bli un være – ar ikdienas piemēriem.
Atvērt →Pareizrakstība: dubultie līdzskaņi un lielie burti
Norvēģu valodā raksta gandrīz tā, kā izrunā, bet daži likumi jāzina. Svarīgākie ir par dubultajiem līdzskaņiem un lielajiem burtiem.
Atvērt →Laika izteicieni: i går, om en uke, for ... siden
Mazi vārdiņi om, i, for … siden, da un når pasaka, kad kaut kas notiek. Tos viegli sajaukt, bet tu tos lieto katru dienu – darbā, pie ārsta un sarunājot tikšanos ar draugiem.
Atvērt →B1 B1 – Vidējais
Palīgteikumi: ikke pirms darbības vārda
Teikumiem, kas sākas ar at, fordi, som, hvis, når (un līdzīgiem vārdiem), ir sava vārdu secība.
Atvērt →Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes
Ar pārāko un vispārāko pakāpi salīdzina: stor – større – størst.
Atvērt →Nākotne: skal, kommer til å, tagadne
Norvēģu valodā nav atsevišķas nākotnes formas. Izvēlies vienu no trim veidiem atkarībā no nozīmes.
Atvērt →Pagātnes perfekts: hadde + divdabis
Pagātnes perfekts rāda, ka kaut kas notika pirms cita brīža pagātnē: Da jeg kom, hadde toget gått – kad es atnācu, vilciens jau bija aizgājis.
Atvērt →Vēlējuma izteiksme: ville, skulle un hvis
Norvēģu valodā nav atsevišķas vēlējuma formas. Lieto ville vai skulle + nenoteiksmi, bet hvis teikumā – pagātni.
Atvērt →Det kā formālais teikuma priekšmets
Norvēģu valodai vienmēr vajag teikuma priekšmetu. Ja tāda nav, ieliekam det.
Atvērt →Netiešā runa
Han sa at han var syk. Hun spurte om jeg kom. Tā atstāsti, ko citi teica.
Atvērt →Notiekošas darbības: holder på å, sitter og leser
Norvēģu valodā nav formas kā angļu -ing. Parasti pietiek ar tagadni, bet, ja gribi pateikt, ka kaut kas notiek tieši tagad, lieto izteicienus holder på å vai sitter og leser.
Atvērt →Konstrukcijas ar nenoteiksmi: for å, uten å, ved å
Pēc prievārda norvēģu valodā nāk å + nenoteiksme: for å lære (lai iemācītos), uten å spørre (nejautājot). Tā īsi pasaki, kāpēc vai kā kaut ko dari. Uzzināsi arī, kad var izlaist at un kā atšķiras om un hvis.
Atvērt →Divdaļīgi saikļi: både – og, verken – eller, enten – eller
Daži saikļi nāk pa pāriem: både … og (gan … gan), verken … eller (ne … ne), enten … eller (vai nu … vai). Tie savieno divas lietas un parāda, vai der abas, neviena vai tikai viena.
Atvērt →Komats un pieturzīmes
Norvēģu komatu likumi ir diezgan loģiski, taču tie atšķiras no latviešu likumiem. Šeit uzzināsi tos dažus noteikumus, ar kuriem pietiek gandrīz visam, ko raksti ikdienā.
Atvērt →Vārddarināšana: priedēkļi un piedēkļi
Daudzi gari norvēģu vārdi ir veidoti no mazām, pazīstamām daļām. Ja iemācīsies biežākos priedēkļus un piedēkļus, varēsi uzminēt to vārdu nozīmi, kurus nekad agrāk neesi redzējis.
Atvērt →Bli un få – divi mazi darbības vārdi ar daudziem uzdevumiem
Bli un få ir vieni no biežākajiem norvēģu darbības vārdiem, un katram ir vairākas nozīmes. Šeit redzēsi galvenās – un atšķirību starp „må ikke“ un „trenger ikke“, kas darbā ir ļoti svarīga.
Atvērt →Kur stāv ikke? Teikuma apstākļa vārdi
Maziem vārdiņiem ikke, aldri, alltid, også un bare teikumā ir noteikta vieta. Virsteikumā un palīgteikumā tā ir atšķirīga – un šī ir viena no biežākajām kļūdām norvēģu valodā.
Atvērt →B2 B2 – Augstākais vidējais
Atgriezeniskie darbības vārdi
Atgriezeniskajiem darbības vārdiem ir vietniekvārds, kas attiecas uz teikuma priekšmetu: Jeg setter meg (es apsēžos).
Atvērt →Ciešamā kārta: bli un -s
Ciešamajā kārtā darbība ir svarīgāka par darītāju. Norvēģu valodā ir divas ciešamās kārtas formas.
Atvērt →Attieksmes palīgteikumi ar som
Som atbilst latviešu „kurš“, bet nekad netiek locīts.
Atvērt →Darbības vārdi ar partikulu: gi opp, finne ut
Darbības vārds ar partikulu ir darbības vārds + īss vārdiņš (opp, ut, av, på …), kas kopā iegūst jaunu nozīmi. Uzsvars ir uz partikulas.
Atvērt →Divdabji: smilende, stengt, lukket
Norvēģu valodā ir divi divdabji: tagadnes (-ende) un pagātnes (stengt, lukket, skrevet). Abi var darboties kā īpašības vārdi.
Atvērt →Formālā rakstīšana
E-pasti, pieteikumi un sūdzības: kā sākt, savienot un pabeigt formālu tekstu norvēģiski.
Atvērt →Uzsvars un partikulas: det … som, jo, vel, nok
Lai norvēģiski kaut ko izceltu, vari to pārcelt uz sākumu vai teikt det er/var … som. Mazie vārdiņi jo, vel un nok parāda, ko tu domā par teikto – sarunvalodā to ir ļoti daudz.
Atvērt →Noturīgie prievārdi: glad i, redd for, på Lillehammer
Daudziem darbības vārdiem un īpašības vārdiem ir noturīgs prievārds, kas jāiemācās kopā ar vārdu: glad i, redd for, venter på. Arī ar vietām nav viegli: saka i Oslo, bet på Lillehammer.
Atvērt →Nynorsk: kā to lasīt
Norvēģu valodai ir divas rakstu formas – bokmål un nynorsk. Tev nav jāraksta nynorsk, bet tu to sastapsi NRK, uz zīmēm un pašvaldību vēstulēs Rietumnorvēģijā – un ar dažām atslēgām to ir viegli lasīt.
Atvērt →C1 C1 – Augstākais
Padziļināta vārdu secība
Tas, ko tu noliec teikuma sākumā, nosaka, kam lasītājs pievērsīs uzmanību. Tu iemācīsies pārvietot teikuma daļas, lai radītu uzsvaru, kontrastu un plūdumu.
Atvērt →Ciešamā kārta: nianses un stils
Norvēģu valodā ir divas ciešamās kārtas formas, un bieži var izvēlēties arī darāmās kārtas teikumu ar man vai vi. Izvēle ietekmē nozīmi un toni.
Atvērt →Nosacījuma teikumi ar inversiju
Hadde jeg visst det, ville jeg ha sagt nei – ja es būtu zinājis, es būtu atteicis. Tu iemācīsies izteikt nosacījumu bez hvis un runāt par to, kas varēja notikt.
Atvērt →Nominālais stils un skaidra valoda
Birokrātiskā norvēģu valoda ir pilna ar smagiem lietvārdiem un ciešamo kārtu. Tu iemācīsies atpazīt nominālo stilu un pārrakstīt to skaidrā, mūsdienīgā valodā.
Atvērt →Modālās partikulas: jo, vel, nok, da …
Mazi vārdiņi kā jo, vel un nok nemaina to, ko tu saki, bet maina, kā tas tiek uztverts. Tie padara runāto norvēģu valodu dabisku.
Atvērt →Tagadnes divdabis un divdabja konstrukcijas
Forma ar -ende (gående, sittende) norvēģu valodā ir ierobežotāka nekā daudzās citās valodās. Tu uzzināsi, kur to lieto un kur ne.
Atvērt →Teksta saistījums un norādes
Teksts ir saistīts, ja vārdi skaidri norāda atpakaļ uz jau teikto. Tu apgūsi sin/hans, dette, førstnevnte un henholdsvis.
Atvērt →Vēlējuma forma un veci noturīgi izteicieni
Norvēģu valoda gandrīz zaudējusi vēlējuma formu, taču tā dzīvo izteicienos Leve kongen! un koste hva det koste vil. Tu iemācīsies tos atpazīt un pareizi lietot.
Atvērt →Bieži lietoti idiomi
Idiomi padara valodu dzīvu. Šeit iepazīsi astoņus izteicienus, ko norvēģi bieži lieto, ko tie nozīmē un kad tie der.
Atvērt →Kolokācijas: vārdi, kas iet kopā
Norvēģi lēmumu «ņem» un jautājumu «noliek». Pareizs darbības vārda un lietvārda savienojums palīdz runāt dabiski.
Atvērt →Sinonīmi un nozīmes nianses
Si vai fortelle? Mene, synes vai tro? C1 līmenī tu izvēlies vārdu, kas precīzi pasaka to, ko domā.
Atvērt →Reģistrs un stils
To pašu ziņu var pateikt neformāli, neitrāli vai oficiāli. Tu iemācīsies pielāgot valodu situācijai un adresātam.
Atvērt →Vārddarināšana padziļināti
Ja zini galotnes -sjon, -isere, -itet, -isme un saproti, kā darbojas salikteņi, vari saprast tūkstošiem jaunu vārdu.
Atvērt →Viltus draugi
Daži norvēģu vārdi līdzinās latviešu vai angļu vārdiem, bet nozīmē ko citu. Lūk, biežākās lamatas.
Atvērt →Darbības vārdi ar partikulu padziļināti
Gå ut fra, stå for, komme an på: maza partikula var pilnīgi mainīt darbības vārda nozīmi. Bieži uzsvērta ir tieši tā.
Atvērt →Noteiktie prievārdi padziļināti
Ansvar for, mangel på, tvil om: daudziem vārdiem vajadzīgs noteikts prievārds. Šeit iemācīsies svarīgākos C1 līmenī.
Atvērt →Diskusijas teksts (argumentatīva eseja)
Diskusijas tekstā jautājums tiek aplūkots no vairākām pusēm, pirms tu izdari secinājumu. Galvenais – skaidra struktūra un niansēti formulējumi.
Atvērt →Saliktie teikumi
C1 līmenī tu veido garus teikumus ar vairākiem palīgteikumiem – nezaudējot kontroli pār vārdu secību.
Atvērt →Sanāksmju un sarunu valoda
Norvēģu sanāksmes bieži ir neformālas un vērstas uz vienprātību. Tu iemācīsies ņemt vārdu, diplomātiski nepiekrist un nonākt pie lēmuma.
Atvērt →Ziņu valoda
NRK un Aftenposten virsraksti ir īsi un saspiesti. Kad pazīsti to shēmas un atslēgvārdus, ziņas lasi daudz ātrāk.
Atvērt →Runas redukcijas: kā norvēģi runā patiesībā
Ātrā runā vārdi saplūst un galotnes pazūd. Raksti standarta bokmål, bet tev jāsaprot, kā cilvēki runā patiesībā.
Atvērt →Ironija un pieticīgi izteikumi
Norvēģi reti pārspīlē. Uzslavas bieži ir atturīgas, kritika netieša, un ironiju pasaka ar nopietnu seju. Tu iemācīsies lasīt starp rindām.
Atvērt →Bergenas tests (Bergenstesten)
Bergenstesten – oficiāli «Test i norsk – høyere nivå» (augstākā līmeņa norvēģu valodas tests) – ir eksāmens, kas apliecina padziļinātas zināšanas. Šeit atradīsi pārskatu un padomus. Vienmēr pārbaudi jaunāko informāciju Folkeuniversitetet mājaslapā.
Atvērt →Akadēmiskā norvēģu valoda
Ziņojumiem, bakalaura un maģistra darbiem vajadzīga precīza, piesardzīga un lietišķa valoda. Tu iemācīsies atsaukties uz avotiem un saistīt tekstu.
Atvērt →