Lietvārdi: dzimte un artikuli

Par ko tas ir?

Lietvārds ir vārds, kas nosauc lietu, cilvēku, dzīvnieku vai jēdzienu: mašīna, skolotājs, kaķis, mīlestība. Norvēģu valodā katram lietvārdam ir dzimte, un dzimte nosaka mazo vārdiņu tā priekšā: «en bil» (mašīna), «ei jente» (meitene), «et hus» (māja).

Norvēģu lietvārdiem ir divas svarīgas formas. Nenoteikto formu («ubestemt form») lieto, kad lieta sarunā ir jauna, nezināma vai «jebkura»: «en bil» – kaut kāda mašīna. Noteikto formu («bestemt form») lieto, kad abi zināt, par kuru lietu ir runa: tā jau minēta, tā ir vienīgā vai tas skaidrs no situācijas: «bilen» – tā mašīna. Īss stāsts: «Jeg kjøpte en bil i går. Bilen er rød.» (Vakar es nopirku mašīnu. Tā mašīna ir sarkana.) Sākumā mašīna klausītājam ir jauna, tāpēc «en bil». Pēc tam jau zināms, kura, tāpēc «bilen».

Latviešu valodā artikulu nav, tāpēc šī atšķirība tev ir pilnīgi jauna. Latvieši to parāda citādi: ar kontekstu, vārdu secību («Mašīna stāv pie mājas» un «Pie mājas stāv mašīna») vai ar vārdiem «tas», «tā», «kaut kāds». Norvēģu valodai tas jāparāda vienmēr, pie katra lietvārda. Noteikto formu veido ar galotni: «bilen», «jenta», «huset». To lieto arī vienīgajām lietām: «Sola skinner» (spīd saule).

Mācies katru vārdu kopā ar en, ei vai et un katru reizi pajautā sev: vai lieta ir jauna, vai jau zinām, kura? Ja latviski derētu «tas/tā», norvēģiski gandrīz vienmēr vajag noteikto formu.