Jā/nē jautājumi un īsas atbildes
Jā/nē jautājumu veido, noliekot darbības vārdu sākumā. Norvēģi reti atbild tikai ar „ja“ – biežāk viņi saka „Ja, det gjør jeg“ vai „Nei, det er jeg ikke“.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: jautājot darbības vārds ir pirmais (Bor du her?), bet atbildē saki ja/nei + det + tas pats darbības vārds + teikuma priekšmets (Ja, det gjør jeg).
Par ko tas ir?
Jā/nē jautājums ir jautājums, uz kuru atbild ar «jā» vai «nē»: «Er du sulten?» (Vai tu esi izsalcis?) «Har du tid?» (Vai tev ir laiks?) Tādus jautājumus uzdodam daudzas reizes dienā.
Norvēģu valodā jā/nē jautājumu veido, liekot darbības vārdu sākumā: «Du bor i Bergen» (tu dzīvo Bergenā) – «Bor du i Bergen?». Atbildot tikai «ja» skan īsi. Dabiskāk ir atkārtot darbības vārdu: «Ja, det gjør jeg» (jā, dzīvoju) vai «Nei, det er jeg ikke» (nē, neesmu). Ir arī «jo» – «jā» atbildē uz jautājumu ar «ikke»: «Kommer du ikke?» (Vai tu nenāksi?) – «Jo!» (Nākšu gan!)
Latviski jautājumu bieži sāc ar «vai» vai izsaki ar intonāciju: «Vai tu dzīvo Bergenā?». Norvēģiem «vai» nav – viņu «vai» ir darbības vārds pirmajā vietā. Ar intonāciju vien nepietiek: «Du bor i Bergen?» skan kā pārsteigums.
Likumi
- Samaini vietām teikuma priekšmetu un darbības vārdu: Du bor i Bergen. → Bor du i Bergen? Nekāds vārds kā latviešu „vai“ nav vajadzīgs.
- Ja darbības vārdi ir divi, pārvietojas tikai pirmais: Kan du hjelpe meg? Har du spist?
- Īsās atbildēs atkārto er, har, kan, vil, skal, må: Er du trøtt? – Ja, det er jeg. / Nei, det er jeg ikke. (Jā, esmu / Nē, neesmu.)
- Har du tid? – Ja, det har jeg. Kan du kjøre? – Nei, det kan jeg ikke.
- Visus pārējos darbības vārdus aizstāj gjør („darīt“): Snakker du norsk? – Ja, det gjør jeg. / Nei, det gjør jeg ikke.
- Secība atbildē: ja/nei – det – darbības vārds – teikuma priekšmets – (ikke). Ikdienā pietiek arī ar vienkāršu „Ja“ vai „Jepp“.
- Jo nevis ja, ja jautājumā ir ikke, bet tu iebilsti: Kommer du ikke? – Jo, jeg kommer! (Nāku gan!)
- Ja piekrīti noliegtam jautājumam, saki nei: Har du ikke bil? – Nei, det har jeg ikke. (Nē, man nav.)
- ikke sant? teikuma beigās lūdz piekrišanu, kā latviešu „vai ne?“: Det er kaldt i dag, ikke sant? – Jo, veldig! Viens pats „Ikke sant!“ nozīmē „Tieši tā!“.
- Īsas reakcijas, kas rāda, ka klausies: Gjør du? Er du? Skal du? = „Tiešām?“: Jeg skal flytte til Tromsø. – Skal du?
Tipiska kļūda: jautājums ar apgalvojuma secību un tikai intonāciju, kā latviski: Du bor her? Norvēģim tas izklausās pēc izbrīna. Parasts jautājums: Bor du her? Un uz „Tu nenāksi?“ neatbildi „Ja“ – saki Jo.
Piemēri
- Snakker du norsk? – Ja, det gjør jeg, men bare litt.Vai tu runā norvēģiski? – Jā, bet tikai mazliet.
- Er du ferdig på jobben klokka fire? – Nei, det er jeg ikke.Vai tu beidz darbu pulksten četros? – Nē, nebeidzu.
- Har du BankID? – Ja, det har jeg.Vai tev ir BankID? – Jā, ir.
- Kan du hente Emma i barnehagen i dag? – Ja, det kan jeg.Vai tu vari šodien izņemt Emmu no bērnudārza? – Jā, varu.
- Kommer du ikke på festen? – Jo, men jeg kommer litt seint.Tu nenāksi uz ballīti? – Nākšu gan, tikai mazliet vēlāk.
- Bussen er sein igjen, ikke sant?Autobuss atkal kavējas, vai ne?
- Liker du ikke fisk? – Nei, egentlig ikke.Tev negaršo zivis? – Nē, īsti ne.
- Jeg skal på hytta i helga. – Skal du? Så koselig!Nedēļas nogalē braucu uz mājiņu. – Tiešām? Cik jauki!