Piederības vietniekvārdi: min, din, sin
Piederības vietniekvārdi parāda, kam kas pieder. Daudzi no tiem mainās atkarībā no lietvārda dzimtes.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Piederības vietniekvārdi parāda, kam kaut kas pieder: mana mašīna, tava jaka, mūsu dzīvoklis. Tos lieto visu laiku, kad runā par ģimeni, mājām un savām lietām.
Norvēģu valodā piederības vietniekvārds parasti stāv aiz lietvārda, un lietvārds ir noteiktajā formā: «bilen min» (mana mašīna), «huset mitt» (mana māja), «barna våre» (mūsu bērni). Forma mainās pēc lietas dzimtes, nevis pēc īpašnieka: «bilen min», «hytta mi», «huset mitt», «skoene mine». Ja to liec priekšā, tu to uzsver: «Det er min bil, ikke din!» (Tā ir MANA mašīna, nevis tava!)
Latviski «mans, mana» arī mainās pēc dzimtes, tāpēc ideja tev ir pazīstama, tikai norvēģi vārdu liek aiz lietvārda. Turklāt norvēģu «sin» darbojas gandrīz kā latviešu «savs»: «Per vasker bilen sin» – Pers mazgā savu mašīnu. «Bilen hans» nozīmē, ka mašīna pieder citam vīrietim.
Likumi
- min/mi/mitt/mine (mans), din/di/ditt/dine (tavs), vår/vårt/våre (mūsu), deres (jūsu, viņu), hans (viņa), hennes (viņas).
- Parasti vietniekvārds stāv aiz lietvārda noteiktajā formā: bilen min (mana automašīna), huset mitt, bøkene våre.
- Pirms lietvārda tas ir uzsvērts: Det er min bil, ikke din!
- Sin/si/sitt/sine atbilst latviešu „savs“: Per vasker bilen sin (savu automašīnu). Per vasker bilen hans (viņa, t. i., cita cilvēka).
Piemēri
- Dette er huset mitt.Šī ir mana māja.
- Hvor er nøklene dine?Kur ir tavas atslēgas?
- Anna besøker moren sin.Anna apciemo savu mammu.
- Sønnen vår begynner på skolen i høst.Mūsu dēls šoruden sāk iet skolā.
- Har du sett telefonen min? Jeg fant den ikke i jakka.Vai tu redzēji manu telefonu? Es to neatradu jakā.
- Ola og Kari leier ut hytta si i juli.Ola un Kari jūlijā izīrē savu vasarnīcu.
- Er dette ditt eller mitt glass?Vai šī ir tava vai mana glāze?