Apstākļa vārdi
Kur stāv ikke? Kāpēc hjem, bet hjemme? Šeit ir apstākļa vārdu likumi.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Apstākļa vārds ir vārds, kas pasaka ko vairāk par darbības vārdu, īpašības vārdu vai visu teikumu. Tas atbild uz jautājumiem kā, kur, kad un cik bieži: ātri, mājās, šodien, vienmēr. Arī mazais vārdiņš «ikke» (ne) ir apstākļa vārds, un varbūt pats svarīgākais.
Norvēģiski jāuzmanās no divām lietām. Pirmā ir vieta: īsi vārdi kā «ikke», «alltid» (vienmēr) un «aldri» (nekad) stāv tūlīt aiz darbības vārda: «Jeg spiser ikke kjøtt» (es neēdu gaļu), «Hun kommer alltid for sent» (viņa vienmēr kavē). Otrā ir forma: daudzi apstākļa vārdi veidojas no īpašības vārdiem ar -t: «Han kjører fort» (viņš brauc ātri), «Hun synger pent» (viņa skaisti dzied). Dažiem ir pat divas formas, virziens un vieta: «Jeg går hjem» (eju uz mājām), bet «Jeg er hjemme» (esmu mājās).
Latviski «ne» pievieno darbības vārdam priekšā: neēdu. Norvēģiski «ikke» nāk aiz darbības vārda, «Jeg spiser ikke», bet «Jeg ikke spiser» ir tipiska latviešu kļūda. Pāris «hjem, hjemme» atgādina latviešu uz mājām, mājās, tāpēc loģika ir pazīstama. Apstākļa vārdus dzirdēsi katrā sarunā: «Jeg kan dessverre ikke komme» (diemžēl nevaru atnākt), «Vi er ute nå» (mēs tagad esam ārā).
Likumi
- Teikuma apstākļa vārdi (ikke, alltid, aldri, også, bare, kanskje, ofte, gjerne) virsteikumā stāv tūlīt aiz darbības vārda: Jeg spiser ikke kjøtt. Latviski 'ne' ir pirms darbības vārda – norvēģiski aiz tā!
- Ja ir divi darbības vārdi, apstākļa vārds stāv aiz pirmā: Jeg har ikke spist. Hun kan alltid komme.
- Inversijā apstākļa vārds stāv aiz teikuma priekšmeta: I dag spiser jeg ikke kjøtt. Kommer du ikke?
- Palīgteikumā apstākļa vārds stāv PIRMS darbības vārda: …fordi jeg ikke spiser kjøtt. …at hun alltid kommer for sent.
- Vietniekvārds kā papildinātājs var stāvēt pirms ikke: Jeg ser ham ikke. Bet: Jeg ser ikke Per.
- Apstākļa vārdi no īpašības vārdiem: pievieno -t: pen – pent, god – godt. Hun synger pent (Viņa skaisti dzied). Han kjører fort.
- Īpašības vārdi ar -ig bieži nesaņem -t: Han snakker rolig. Vārdi ar -sk: praktisk.
- Virziens (uz kurieni?) un vieta (kur?): hjem – hjemme, ut – ute, inn – inne, opp – oppe, ned – nede, bort – borte.
- Jeg går hjem (Eju mājās). Jeg er hjemme (Esmu mājās). Gå ut! Barna er ute. Kom inn! Vi sitter inne.
- Latviski abos gadījumos saka 'mājās', norvēģiski – nē! går, reiser, kommer, løper rāda virzienu; er, bor, sitter, står – vietu.
Piemēri
- Jeg drikker ikke kaffe.Es nedzeru kafiju.
- Hun sier at hun aldri har vært i Bergen.Viņa saka, ka nekad nav bijusi Bergenā.
- I morgen kommer jeg kanskje.Rīt varbūt atnākšu.
- Vi går hjem nå.Mēs tagad ejam mājās.
- Er du hjemme i kveld?Vai tu šovakar būsi mājās?
- Det er kaldt ute, så vi blir inne.Ārā ir auksti, tāpēc paliekam iekšā.
- Han snakker norsk veldig godt.Viņš ļoti labi runā norvēģiski.
- Jeg ser ham ikke.Es viņu neredzu.