Darbības vārdi tagadnē
Laba ziņa: norvēģu darbības vārdiem ir viena forma visām personām.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Darbības vārds pasaka, ko kāds dara vai kas notiek: ēst, strādāt, gulēt. Tagadni (presens) lieto par to, kas notiek tagad, par ieradumiem un bieži arī par nākotni: «Jeg jobber nå» (es tagad strādāju), «Jeg jobber hver dag» (es strādāju katru dienu), «Jeg jobber i morgen» (rīt es strādāju).
Norvēģu valodā tagadne ir ļoti vienkārša. Lielākā daļa darbības vārdu iegūst tikai -r: «å snakke» (runāt) – «jeg snakker» (es runāju). Forma visām personām ir vienāda: «jeg snakker, du snakker, de snakker». Daži svarīgi darbības vārdi ir neregulāri, piemēram, «å være» – «er» (būt) un «å ha» – «har» (būt kam, piederēt).
Latviešu valodā darbības vārds mainās pa personām: runāju, runā, runājam… Tāpēc vietniekvārdu bieži izlaid. Norvēģu valodā forma nemainās, tāpēc vietniekvārds ir obligāts: nevis «Snakker norsk», bet «Jeg snakker norsk». Viena forma visām personām – īsts atvieglojums.
Likumi
- Lielākā daļa darbības vārdu nenoteiksmei pievieno -r: å snakke → snakker (runāt).
- Jeg snakker, du snakker, hun snakker, vi snakker – vienmēr vienāda forma, nav jāloka pa personām kā latviski.
- Svarīgi neregulārie darbības vārdi: å være → er (būt), å ha → har (būt, piederēt), å gjøre → gjør (darīt), å si → sier (teikt).
Piemēri
- Jeg snakker litt norsk.Es mazliet runāju norvēģiski.
- Vi jobber i Oslo.Mēs strādājam Oslo.
- Hun er lærer.Viņa ir skolotāja.
- Bussen går klokka halv åtte.Autobuss atiet pusastoņos.
- Hva gjør du i helgen? – Vi drar på hytta.Ko tu darīsi nedēļas nogalē? – Brauksim uz namiņu.
- Mamma henter barna i barnehagen hver dag.Mamma katru dienu paņem bērnus no bērnudārza.
- Jeg har vondt i hodet og ringer legen.Man sāp galva, un es zvanu ārstam.
- Ahmed bor i Drammen og jobber på et lager.Ahmeds dzīvo Drammenē un strādā noliktavā.