Četras vājo darbības vārdu grupas
Vājie darbības vārdi pagātnē saņem galotni -et, -te, -de vai -dde. Grupu parasti parāda līdzskaņi pirms nenoteiksmes -e.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Kad runā par pagātni, darbības vārdam jāmaina forma. Lielākā daļa norvēģu darbības vārdu to dara regulāri: iegūst galotni. Tos sauc par vājajiem darbības vārdiem, un tie iedalās četrās grupās pēc galotnes.
1. grupa iegūst -et: «Jeg snakket med sjefen» (es runāju ar priekšnieku). 2. grupa iegūst -te: «Vi spiste middag» (mēs paēdām pusdienas). 3. grupa iegūst -de: «Hun prøvde igjen» (viņa mēģināja vēlreiz). 4. grupa iegūst -dde: «De bodde i Trondheim» (viņi dzīvoja Tronheimā). Labā ziņa: grupu bieži redz pašā darbības vārdā, divi līdzskaņi pirms -e parasti dod -et (snakke, jobbe), viens līdzskanis bieži -te (spise, lese), bet īsi vārdi kā «bo» un «tro» iegūst -dde.
Latviešu pagātnē ir personu galotnes: runāju, runāji, runājām. Norvēģiski izvēlies tikai vienu no četrām galotnēm, un forma ir kopīga visām personām: «jeg snakket, hun snakket, vi snakket». Nebaidies minēt, lielākā daļa jauno darbības vārdu nonāk 1. grupā. Ar šiem modeļiem pastāstīsi par nedēļas nogali, uzrakstīsi īsu e-pastu bērnudārzam vai aizpildīsi veidlapu.
Likumi
- 1. grupa (-et): å kaste (mest) – kaster – kastet – har kastet. Arī: snakke – snakket (runāt), jobbe – jobbet (strādāt), vaske – vasket (mazgāt), åpne – åpnet (atvērt).
- Pazīme: divi vai vairāk līdzskaņi pirms -e (st, kk, bb, sk, pn). Tā ir lielākā grupa. Brīvākā bokmål var rakstīt arī -a: kasta.
- 2. grupa (-te): å spise (ēst) – spiser – spiste – har spist. Arī: lese – leste – lest (lasīt), kjøre – kjørte – kjørt (braukt), reise – reiste – reist (ceļot).
- Pazīme: viens līdzskanis pirms -e. Dubultais l, n, m parasti kļūst vienkāršs: spille – spilte – spilt (spēlēt), kjenne – kjente – kjent (pazīt), glemme – glemte – glemt (aizmirst).
- 3. grupa (-de): å leve (dzīvot) – lever – levde – har levd. Arī: prøve – prøvde – prøvd (mēģināt), bygge – bygde – bygd (būvēt), eie – eide – eid (piederēt).
- Pazīme: v vai g pirms -e vai divskanis (ei, øy): leve, prøve, bygge, eie, pleie, greie.
- 4. grupa (-dde): å bo (dzīvot) – bor – bodde – har bodd. Arī: tro – trodde – trodd (ticēt), nå – nådde – nådd (sasniegt), sy – sydde – sydd (šūt).
- Pazīme: īss darbības vārds ar uzsvērtu patskani beigās.
- Likums bieži der, bet ne vienmēr: å bake – bakte (2. grupa). Jaunus darbības vārdus mācies kopā ar pagātnes formu.
- Pagātne nemainās pa personām: jeg spiste, du spiste, de spiste – latviski ēdu, ēdi, ēda.
Piemēri
- Vi snakket lenge i telefonen i går.Vakar mēs ilgi runājām pa telefonu.
- Hun kjørte til jobben fordi det regnet.Viņa brauca uz darbu ar mašīnu, jo lija.
- Jeg har lest boka du ga meg.Esmu izlasījis grāmatu, ko tu man iedevi.
- Besteforeldrene mine levde hele livet på landet.Mani vecvecāki visu mūžu dzīvoja laukos.
- De bygde huset selv.Viņi paši uzcēla māju.
- Vi bodde i Bergen i tre år.Bergenā mēs nodzīvojām trīs gadus.
- Jeg trodde ikke at du kom.Es nedomāju, ka tu atnāksi.
- Har du prøvd den nye kafeen?Vai esi izmēģinājis jauno kafejnīcu?