Saikļi
Og, men, så savieno virsteikumus. At, fordi, når sāk palīgteikumu – un maina vārdu secību.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Saikļi ir mazi vārdi, kas savieno teikuma daļas: un, bet, jo, kad. Ar tiem tu pārej no īsiem, vienkāršiem teikumiem uz garākiem, kas izskaidro iemeslus, laiku un nosacījumus. Tad tava norvēģu valoda sāk skanēt pieaugušāk.
Norvēģu valodā ir divi veidi. Pirmais savieno divus parastus teikumus, un vārdu secība nemainās: «Jeg er sliten, men jeg går på jobb» (esmu noguris, bet eju uz darbu). Otrais sāk palīgteikumu, teikumu, kas nevar stāvēt viens: «…fordi jeg er syk» (…jo esmu slims), «…når jeg kommer hjem» (…kad atnākšu mājās). Palīgteikumā vārdi kā «ikke» pārvietojas pirms darbības vārda: «Jeg blir hjemme fordi jeg ikke har tid». Un, ja sāc ar palīgteikumu, darbības vārds nāk uzreiz aiz komata: «Når jeg kommer hjem, lager jeg mat».
Latviešu valodā vārdu secība pēc saikļa ir brīva, tāpēc šīs pārbīdes šķiet dīvainas. Tāpat ar «kad»: latviski viens vārds, norvēģiski divi, «da» par vienu notikumu pagātnē, «når» par visu pārējo. Ar saikļiem varēsi paskaidrot situāciju e-pastā priekšniekam, runāt ar ģimenes ārstu un pateikt, kāpēc nokavēji.
Likumi
- Sakārtojuma saikļi: og (un), men (bet), eller (vai), for (jo), så (tāpēc). Pēc tiem – parasta virsteikuma secība: Jeg er sliten, så jeg går hjem.
- For = jo, bet ar virsteikuma secību un mazliet oficiāls: Hun ble hjemme, for hun var syk.
- Så (tāpēc) NERADA inversiju, savienojot teikumus: …, så jeg går hjem. Bet apstākļa vārds derfor – rada: Derfor går jeg hjem.
- Pakārtojuma saikļi: at (ka), fordi (tāpēc ka), når (kad), da (kad), hvis (ja), om (vai), selv om (lai gan), mens (kamēr), før (pirms), etter at (pēc tam kad), siden (tā kā, kopš), til (līdz), slik at (lai).
- Palīgteikumā ikke/aldri/alltid stāv PIRMS darbības vārda: …fordi jeg ikke har tid.
- Ja teikums sākas ar palīgteikumu, virsteikumā ir inversija: Når jeg kommer hjem, lager jeg mat.
- Når vai da – latviski tikai 'kad'! Når = atkārtoti pagātnē, tagadnē, nākotnē: Når jeg var liten, badet vi hver sommer. Når jeg kommer, ringer jeg.
- Da = vienreiz pagātnē: Da jeg var 10 år, flyttet vi. Da jeg kom hjem i går, var døra åpen.
- Hvis = nosacījums (ja), selv om = lai gan, mens = kamēr, før / etter at = notikumu secība.
- Jautājumā Når kommer du? når ir jautājamais vārds, nevis saiklis.
Piemēri
- Jeg er trøtt, men jeg må jobbe.Esmu noguris, bet man jāstrādā.
- Det regner, så vi tar bussen.Līst, tāpēc brauksim ar autobusu.
- Hun kommer ikke fordi hun er syk.Viņa nenāks, jo ir slima.
- Da jeg kom til Norge, kunne jeg ikke norsk.Kad atbraucu uz Norvēģiju, es nepratu norvēģu valodu.
- Når det snør, går vi på ski.Kad snieg, mēs slēpojam.
- Hvis du har tid, kan du ringe meg.Ja tev ir laiks, vari man piezvanīt.
- Vi gikk ut selv om det var kaldt.Mēs izgājām ārā, lai gan bija auksti.
- Han leser mens hun lager mat.Viņš lasa, kamēr viņa gatavo ēst.