Modālās partikulas: jo, vel, nok, da …

Mazi vārdiņi kā jo, vel un nok nemaina to, ko tu saki, bet maina, kā tas tiek uztverts. Tie padara runāto norvēģu valodu dabisku.

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Īsumā: Jo, vel, nok un da nemaina saturu, tikai toni. Tie parāda, ko, tavuprāt, sarunu biedrs zina vai domā.

Likumi

Jo: Kaut kas, ko abi zināt vai vajadzētu zināt – kā «taču»: Det sa jeg jo! Du har jo bil.
Vel (minējums): «laikam», «droši vien»: Du er vel sliten nå? Han kommer vel snart.
Vel (iebildums): Viegla šaubīšanās: Det er vel ikke så farlig? (Laikam jau nav tik traki?)
Nok: Varbūtība, «droši vien»: Det ordner seg nok. Arī piekāpšanās: Det er nok riktig, men vi har ikke råd.
Da: Mīkstina vai pastiprina, galvenokārt runā: Kom igjen, da! (Nu, nāc taču!) Det er da ikke så vanskelig. Ha det bra, da!
Nå: Nepacietība vai atruna: Nå må du gi deg! (Beidz nu!) Det var nå ikke så ille.
Visst: «esot», «dzirdēju, ka»: Han har visst flyttet til Bergen (Viņš esot pārcēlies uz Bergenu).
Altså: Kopsavilkums vai pastiprinājums – «tātad», «tiešām»: Møtet er altså avlyst. Det var altså helt utrolig!
Liksom: Sarunvalodas pildvārds, «it kā», vai ironija: Han skulle liksom være ekspert. Oficiālos tekstos izvairies.
Egentlig: Mīkstina jautājumu vai rāda kontrastu – «patiesībā»: Hva mener du egentlig? Jeg skulle egentlig trene i dag.
Vieta teikumā: Partikulas parasti stāv tūlīt aiz darbības vārda, pirms ikke: Han er jo ikke her.
Stils: Lieto tās sarunās un e-pastos kolēģiem, bet taupīgi oficiālos tekstos.

Bieža kļūda: Saprast nok kā «pietiek». Šeit Det ordner seg nok nozīmē «droši vien viss nokārtosies», nevis «pietiks».