Noliegums: ikke, ingen, aldri
Ar ikke, ingen un aldri izsaka noliegumu. Norvēģu teikumā pietiek ar vienu nolieguma vārdu, un tā vietu nosaka skaidri likumi.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: ikke (ne) noliedz darbības vārdu, ingen (neviens, nekāds) – lietvārdu, aldri nozīmē „nekad“. Teikumā pietiek ar vienu noliegumu: Jeg har ingen bil.
Par ko tas ir?
Noliegums ir veids, kā pateikt, ka kaut kas nav patiesība vai nenotiek: «Jeg røyker ikke» (es nesmēķēju), «Jeg har ingen bil» (man nav mašīnas), «Jeg har aldri vært i Tromsø» (es nekad neesmu bijis Tromsē).
Norvēģu valodā ir trīs svarīgi nolieguma vārdi. «Ikke» (ne) noliedz darbības vārdu: «Jeg snakker ikke tysk» (es nerunāju vāciski). «Ingen» (neviens, nekāds) noliedz lietvārdu: «Jeg har ingen bil». «Aldri» nozīmē nekad. Parastā teikumā «ikke» stāv tūlīt aiz darbības vārda.
Divas lietas latviešiem ir jaunas. Pirmkārt, latviešu «ne» pielīp darbības vārdam priekšā (nerunāju), bet norvēģu «ikke» stāv aiz tā: «Jeg snakker ikke». Otrkārt, latviski dubults noliegums ir normāls («Neviens nekad neko nesaka»), bet norvēģiski pietiek ar vienu vārdu: «Jeg har aldri sett ham».
Likumi
- Galvenajā teikumā ikke stāv tūlīt aiz darbības vārda, nevis pirms tā kā latviešu „ne-“: Jeg snakker ikke tysk (es nerunāju vāciski).
- Ja darbības vārdi ir divi, ikke stāv aiz pirmā: Jeg kan ikke komme i morgen. Jeg har ikke spist.
- Palīgteikumā (aiz at, fordi, hvis, som) ikke stāv pirms darbības vārda: Hun sier at hun ikke kommer (viņa saka, ka nenāks).
- Īsi vietniekvārdi stāv pirms ikke, lietvārdi – aiz tā: Jeg kjenner henne ikke. Bet: Jeg kjenner ikke Kari.
- ingen – ar en/ei vārdiem un daudzskaitli: Jeg har ingen søsken (man nav brāļu un māsu). ikke noe – ar et vārdiem un neskaitāmām lietām: Vi har ikke noe brød. Det er ikke noe melk igjen.
- ingen nozīmē arī „neviens“: Ingen ringte. ingenting vai ikke noe – „nekas“: Jeg forstår ingenting.
- Jeg har ingen bil vai Jeg har ikke bil? Abi ir pareizi. Ikke bil ir neitrāls un visbiežākais par lietām, kas cilvēkiem parasti ir: ikke bil, ikke førerkort, ikke barn. Ingen bil skan stiprāk – nekādas mašīnas.
- Ar diviem darbības vārdiem ingen vietā saka ikke + noen/noe: Jeg har ikke sett noen (nevis: Jeg har sett ingen).
- aldri (nekad) stāv tajā pašā vietā kā ikke: Hun drikker aldri kaffe. Jeg har aldri vært i Tromsø.
- verken – eller = ne – ne: Jeg drikker verken kaffe eller te.
- heller ikke = arī ne: Jeg liker ikke snø. – Ikke jeg heller (es arī ne).
Tipiska kļūda: latviešu dubultais noliegums. „Neviens neko neteica“ ir Ingen sa noe, nevis Ingen sa ikke ingenting. „Es nekad nedzeru kafiju“ ir Jeg drikker aldri kaffe – bez ikke.
Piemēri
- Jeg har ikke bil, så jeg tar bussen til jobben.Man nav mašīnas, tāpēc uz darbu braucu ar autobusu.
- Det er ikke noe melk igjen i kjøleskapet.Ledusskapī vairs nav piena.
- Ingen svarte da jeg ringte legekontoret.Neviens neatbildēja, kad zvanīju uz ārsta praksi.
- Jeg kan ikke komme på møtet i morgen.Es nevaru rīt atnākt uz sapulci.
- Kari drikker verken kaffe eller te om morgenen.Kari no rīta nedzer ne kafiju, ne tēju.
- Vi har aldri vært på hytta om vinteren.Mēs nekad neesam bijuši mājiņā ziemā.
- Jeg forstår ingenting av dette brevet fra Skatteetaten.Es neko nesaprotu šajā Skatteetaten (nodokļu dienesta) vēstulē.
- Jeg liker ikke regn. – Ikke jeg heller!Man nepatīk lietus. – Man arī ne!