Jaucami darbības vārdu pāri: ligge/legge, sitte/sette, vite/kjenne
Daži norvēģu darbības vārdi izskatās līdzīgi vai sadala savā starpā to, kas tavā valodā ir viens vārds. Te redzēsi atšķirību starp ligge un legge, vite un kjenne, bli un være – ar ikdienas piemēriem.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: viens darbības vārds pasaka, kur kaut kas atrodas (ligge, sitte, stå), otrs – ka kāds to tur noliek (legge, sette, stille).
Par ko tas ir?
Daži norvēģu darbības vārdi ir tik līdzīgi, ka tos viegli sajaukt. Citreiz norvēģu valodā ir divi darbības vārdi tur, kur tavā valodā ir viens. Tad jāiemācās, ar ko tie atšķiras, citādi teikums var nozīmēt ko pavisam citu.
Klasiskais piemērs ir «ligge» un «legge». «Telefonen ligger på bordet» (telefons guļ uz galda) pasaka, kur ir telefons. «Jeg legger telefonen på bordet» (es nolieku telefonu uz galda) pasaka, ka kāds to tur noliek. Tāpat: «sitte, sette» un «stå, stille». Cits pāris ir «vite» un «kjenne»: «Jeg vet hvor han bor» (es zinu, kur viņš dzīvo, fakts), bet «Jeg kjenner ham» (es viņu pazīstu, cilvēks). Un «være» un «bli»: «Hun er lærer» (viņa ir skolotāja, stāvoklis), bet «Hun blir lærer» (viņa kļūst par skolotāju, pārmaiņa).
Labā ziņa: latviešu valodā ir tie paši pāri! Gulēt, likt, sēdēt, sēdināt, zināt, pazīt, būt, kļūt. Pietiek galvā tulkot precīzi, nevis pa īso. Tikai uzmanies ar «likt»: norvēģiski krūzi «setter», bet riteni «stiller». Šie darbības vārdi ir ikdienas daļa: septiņos liec bērnus gulēt, ieliec krūzi trauku mazgājamajā mašīnā un ne vienmēr zini, kur guļ atslēgas.
Likumi
- å ligge – ligger – lå – har ligget = gulēt: Telefonen ligger på bordet.
- å legge – legger – la – har lagt = nolikt (guļus): Jeg legger telefonen på bordet.
- å sitte – sitter – satt – har sittet = sēdēt: Bestemor sitter i sofaen.
- å sette – setter – satte – har satt = nolikt, ielikt, novietot: Hun setter koppen i oppvaskmaskinen.
- å stå – står – sto – har stått = stāvēt; å stille – stiller – stilte – har stilt = nostādīt stāvus: Sykkelen står i garasjen. Jeg stiller sykkelen i garasjen (runā arī: setter).
- Ar seg: legge seg = apgulties (iet gulēt), sette seg = apsēsties: Jeg legger meg klokka elleve. Sett deg her!
- vite = zināt faktu, bieži pirms at, om vai jautājamā vārda: Jeg vet ikke hvor han bor.
- kjenne = pazīt cilvēku vai vietu: Jeg kjenner Lars. Kjenner du Bergen godt?
- kunne = prast kaut ko darīt vai prast valodu: Jeg kan svømme. Hun kan tysk.
- være = būt (stāvoklis tagad), bli = kļūt vai palikt: Han er lege. Han blir lege til sommeren. Vi blir hjemme i kveld.
- spare = taupīt naudu vai laiku, redde = glābt: Vi sparer til ny bil. Brannmannen reddet katten.
- lære = mācīties (vai kādu mācīt), studere = studēt: Jeg lærer norsk på kveldskurs. Hun studerer medisin i Bergen.
Tipiska kļūda: latviski vienkārši sakām „nolikt“, bet norvēģiski jāizvēlas pēc stāvokļa: guļus – legge, savā vietā vai stāvus – sette vai stille. Telefonu legger, krūzi setter.
Piemēri
- Hvor har du lagt nøklene? – De ligger i jakkelomma di.Kur tu noliki atslēgas? – Tās ir tavas jakas kabatā.
- Sett melka i kjøleskapet, er du snill.Lūdzu, ieliec pienu ledusskapī.
- Bestefar sitter alltid i den samme stolen.Vectēvs vienmēr sēž tajā pašā krēslā.
- Jeg vet ikke hvem som bor i første etasje.Es nezinu, kas dzīvo pirmajā stāvā.
- Kjenner du noen som leier ut en hybel i Trondheim?Vai tu pazīsti kādu, kas izīrē istabu Tronheimā?
- Martin kan litt polsk, for mora hans er fra Gdańsk.Martins mazliet prot poļu valodu, jo viņa mamma ir no Gdaņskas.
- Det ble sent, så vi ble hos Kari til midnatt.Kļuva vēls, tāpēc mēs palikām pie Kari līdz pusnaktij.
- Vi sparer penger for å reise til Lofoten i sommer.Mēs krājam naudu, lai šovasar aizbrauktu uz Lofotu salām.