Kur stāv ikke? Teikuma apstākļa vārdi
Maziem vārdiņiem ikke, aldri, alltid, også un bare teikumā ir noteikta vieta. Virsteikumā un palīgteikumā tā ir atšķirīga – un šī ir viena no biežākajām kļūdām norvēģu valodā.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: virsteikumā ikke stāv aiz personas formā lietotā darbības vārda (Jeg drikker ikke kaffe). Palīgteikumā – pirms darbības vārda (… fordi jeg ikke drikker kaffe). Tas pats attiecas uz aldri, alltid, ofte, også, bare, nok un vel.
Par ko tas ir?
Teikuma apstākļa vārdi ir mazi vārdi, kas iekrāso visu teikumu: ne, nekad, vienmēr, arī, tikai, droši vien. Tie ir īsi, tie ir visur, un daudzās valodās tie teikumā pārvietojas diezgan brīvi. Norvēģu valodā tiem ir sava noteikta vieta.
Virsteikumā apstākļa vārds stāv uzreiz aiz personā lietotā darbības vārda: «Jeg drikker ikke kaffe» (es nedzeru kafiju), «Hun kommer alltid for sent» (viņa vienmēr kavē). Ja darbības vārdi ir divi, tas stāv aiz pirmā: «Jeg har aldri vært i Tromsø» (es nekad neesmu bijis Tromsē). Palīgteikumā tas pārlec pirms darbības vārda: «... fordi jeg ikke drikker kaffe» (jo es nedzeru kafiju).
Latviski noliegums pielīp darbības vārda sākumam: «nedzeru». Tāpēc biežākā latviešu kļūda ir «Jeg ikke drikker kaffe». Virsteikumā ikke nāk AIZ darbības vārda: «Jeg drikker ikke». Interesanti, ka palīgteikumā tavs latviskais reflekss pēkšņi ir pareizs: «fordi jeg ikke drikker». Tas pats ar «vienmēr» un «arī», kas latviski stāv, kur vēlies: norvēģiski «Jeg snakker også polsk», nevis «Jeg også snakker». Šie vārdiņi ir gandrīz katrā teikumā, sākot ar «Jeg forstår ikke» pie ārsta un beidzot ar «Jeg snakker ikke så godt norsk ennå» pa telefonu.
Likumi
- Virsteikums: teikuma priekšmets – darbības vārds – ikke: Jeg drikker ikke kaffe (Es nedzeru kafiju). Hun kommer alltid for sent.
- Ja teikums sākas ar kaut ko citu, nevis teikuma priekšmetu, pirmais nāk darbības vārds: I dag drikker jeg ikke kaffe. Hvorfor kommer du alltid for sent?
- Ja ir divi darbības vārdi, apstākļa vārds stāv aiz pirmā: Jeg har aldri vært i Tromsø. Vi kan ikke komme i kveld.
- Palīgteikums: teikuma priekšmets – ikke – darbības vārds: … fordi jeg ikke drikker kaffe. … at hun alltid kommer for sent. … hvis du ikke har tid.
- Īss vietniekvārds kā papildinātājs stāv pirms ikke, ja ir tikai viens darbības vārds: Jeg ser ham ikke (Es viņu neredzu). Jeg forstår det ikke.
- Lietvārds stāv aiz ikke: Jeg ser ikke filmen. Jeg forstår ikke spørsmålet.
- Ja ir divi darbības vārdi, vietniekvārds nāk beigās: Jeg har ikke sett ham.
- Seg uzvedas kā vietniekvārds: Han barberer seg ikke. Vi gleder oss ikke til mandag.
- nok (laikam) un vel (droši vien, taču) stāv pirms ikke: Han kommer nok ikke i dag. Du er vel ikke syk? (Tu taču neesi slims?)
- også (arī) un bare (tikai) ir tajā pašā vietā: Jeg snakker også polsk. Hun drikker bare te.
Tipiska latviešu kļūda: teikt „Jeg ser ikke ham“. Tas izklausās pēc pretstata – neredzu viņu, bet kādu citu. Parasti saka: Jeg ser ham ikke.
Piemēri
- Jeg drikker ikke kaffe etter klokka tre.Pēc pulksten trijiem es nedzeru kafiju.
- I dag kommer Ahmed nok ikke på jobb – han er syk.Ahmeds šodien laikam nenāks uz darbu – viņš ir slims.
- Hun forteller at hun aldri har vært i Nord-Norge.Viņa stāsta, ka nekad nav bijusi Ziemeļnorvēģijā.
- Jeg kjenner ham ikke, men jeg har sett ham på treningssenteret.Es viņu nepazīstu, bet esmu viņu redzējis sporta zālē.
- Vi så ikke filmen på kino, men vi så den hjemme.Filmu kinoteātrī neredzējām, bet noskatījāmies to mājās.
- Du er vel ikke syk igjen?Tu taču atkal neesi slims?
- Hvis du ikke finner nøkkelen, kan du ringe meg.Ja neatradīsi atslēgu, vari man piezvanīt.
- Sofia snakker også spansk, men bare med moren sin.Sofija runā arī spāniski, bet tikai ar savu mammu.