Nynorsk: kā to lasīt
Norvēģu valodai ir divas rakstu formas – bokmål un nynorsk. Tev nav jāraksta nynorsk, bet tu to sastapsi NRK, uz zīmēm un pašvaldību vēstulēs Rietumnorvēģijā – un ar dažām atslēgām to ir viegli lasīt.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: nynorsk ir otra oficiālā rakstu forma. Tas jāprot lasīt, ne obligāti rakstīt – un lielāko daļu vārdu atpazīsi, nomainot dažus burtus.
Par ko tas ir?
Dažām valodām ir vairāk nekā viena oficiāla rakstības forma. Norvēģijā tādas ir divas: bokmål, ko raksta lielākā daļa cilvēku un ko māca šī vietne, un nynorsk. Abas ir norvēģu valoda, abas likumā ir līdzvērtīgas, un katrs bērns skolā mācās lasīt un rakstīt abās.
Nynorsk izauga 19. gadsimtā no lauku izloksnēm, un šodien to lieto galvenokārt Norvēģijas rietumos. Tā izskatās pazīstama, kad zini dažas apmaiņas: «eg» jeg vietā, «ikkje» ikke vietā, «kva» hva vietā, «kvar» hvor vietā. Daudzi darbības vārdi beidzas ar -ar: «Eg snakkar norsk» (es runāju norvēģiski). Un uzmanies ar «me», kas nozīmē «mēs»: «Me kjem i morgon» (mēs atnāksim rīt).
Latvietim ir laba paralēle: latgaliešu rakstu valoda, kurai arī ir sava rakstība un kas balstās uz izloksnēm. Atšķirība tā, ka nynorsk ir pilnīgi līdzvērtīga bokmål visā valstī. Tev nav jāraksta nynorsk, bet lasīt ir vērts: NRK jāpārraida vismaz ceturtā daļa satura nynorsk, daudzās rietumu pašvaldībās tajā ir uzraksti un vēstules, un, ja tavi bērni iet skolā šeit, viņi to arī apgūs. Triks: nomaini kv- uz hv- un -ar uz -er, izlasi skaļi, un teksts pēkšņi skanēs gandrīz kā bokmål.
Likumi
- Norvēģijā ir divas līdzvērtīgas rakstu formas: bokmål un nynorsk. Nynorsk lieto galvenokārt Rietumnorvēģijā un dažās kalnu ielejās austrumos.
- NRK jāpārraida vismaz 25 procenti satura nynorsk, un katrs skolēns skolā mācās abas formas. Tāpēc to redzi ziņās, uz zīmēm un oficiālās vēstulēs.
- Vietniekvārdi: eg (jeg – es), ho (hun – viņa), me vai vi (vi – mēs), de (dere – jūs), dei (de – viņi): Eg kjem frå Polen.
- Jautājamie vārdi ar kv-: kva (hva – kas), kven (hvem – kurš), kvar (hvor – kur), kvifor (hvorfor – kāpēc), korleis (hvordan – kā).
- Mazie vārdiņi: ikkje (ikke – ne), noko (noe – kaut kas), mykje (mye – daudz), berre (bare – tikai), òg (også – arī), no (nå – tagad), frå (fra – no), heim (hjem – mājās).
- Artikuli: ein bil, ei jente, eit hus.
- Daudzskaitlis: ein bil – bilar – bilane; ei jente – jenter – jentene; eit hus – hus – husa.
- Daudzi darbības vārdi tagadnē beidzas ar -ar, bet pagātnē ar -a: å snakke – snakkar – snakka – har snakka. Eg snakkar norsk.
- Stiprajiem darbības vārdiem tagadnē bieži nav -er: eg skriv (es rakstu), ho kjem (viņa nāk), han les (viņš lasa).
- Ikdienas vārdi: veke (uke – nedēļa), vere (være – būt), seie (si – teikt), kyrkje (kirke – baznīca), saman (sammen – kopā), viss (hvis – ja).
- Padoms: nomaini kv- pret hv- un -ar pret -er, un lasi skaļi. Pēkšņi teksts skan gandrīz kā bokmål.
Tipiska latviešu kļūda: domāt, ka ho kjem vai han les ir pavēles izteiksme, jo nav -er. Tā ir parasta tagadne: ho kjem = hun kommer (viņa nāk).
Piemēri
- Eg heiter Kari og kjem frå Voss.Mani sauc Kari, un es esmu no Vosas.
- Kva tid går bussen til Førde?Cikos atiet autobuss uz Førdi?
- Ho bur i Bergen, men jobbar på Stord.Viņa dzīvo Bergenā, bet strādā Stūrā.
- Me har ikkje tid i dag, kanskje neste veke?Šodien mums nav laika, varbūt nākamnedēļ?
- Korleis går det med deg etter operasjonen?Kā tev klājas pēc operācijas?
- Bilane står parkerte utanfor kyrkja.Mašīnas ir noparkotas pie baznīcas.
- Han skriv mykje nynorsk på jobben i kommunen.Darbā pašvaldībā viņš daudz raksta nynorsk.
- Viss det regnar, blir me heime.Ja līs, paliksim mājās.