Vārddarināšana: priedēkļi un piedēkļi
Daudzi gari norvēģu vārdi ir veidoti no mazām, pazīstamām daļām. Ja iemācīsies biežākos priedēkļus un piedēkļus, varēsi uzminēt to vārdu nozīmi, kurus nekad agrāk neesi redzējis.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: garus vārdus sadali gabalos. Priedēklis maina nozīmi, piedēklis parāda, kāda vārdšķira tā ir, un salikteņa pēdējā daļa nosaka dzimti.
Par ko tas ir?
Gari vārdi bieži vien ir tikai īsi vārdi, salīmēti kopā, ar dažām pastāvīgām daļiņām priekšā vai beigās. Kad pazīsti šīs daļiņas, vari uzminēt vārda nozīmi, vēl pirms ieskaties vārdnīcā. Latviešu valoda dara to pašu: nelaimīgs, drošība, bērnudārzs.
Norvēģu valodai patīk būvēt vārdus. Priedēklis u- nozīmē «ne»: «umulig» (neiespējams), «ulykkelig» (nelaimīgs). Piedēklis -het no īpašības vārda izveido lietvārdu: «frihet» (brīvība), «sikkerhet» (drošība). Un lietvārdus salīmē vienā garā vārdā, kur pēdējā daļa nosaka nozīmi un dzimti: «et barn» + «en hage» = «en barnehage» (bērnudārzs). Bieži vidū stāv maza -s-: «arbeidsplass» (darbavieta).
Latvietim te ir priekšrocība, jo arī latviski saliktos vārdus raksta kopā: bērnudārzs ir burtiski tas pats, kas barnehage. Arī daļiņām ir līdzinieki: u- ir mūsu ne-, -het atgādina -ība (frihet, brīvība), -ing atgādina -šana (parkering, parkošana). Šī prasme ļoti noder, jo Norvēģija ir pilna garu vārdu: «parkeringsforbud» uz zīmes, «oppholdstillatelse» vēstulē no UDI, «sykepengesøknad» no NAV. Sadali tos pa daļām, un tie vairs nebūs biedējoši.
Likumi
- u- nozīmē „ne“, kā latviešu ne-: lykkelig (laimīgs) – ulykkelig, mulig – umulig, vennlig – uvennlig. Lietvārdos u- bieži nozīmē kaut ko sliktu: uvær (vētra), ulykke (nelaimes gadījums).
- mis- nozīmē „nepareizi, slikti“: forstå – misforstå (pārprast), fornøyd – misfornøyd (neapmierināts), bruke – misbruke (ļaunprātīgi izmantot).
- for- ir vairākas nozīmes. Ar seg tas bieži nozīmē, ka kaut kas nogāja greizi: forsove seg (aizgulēties), forspise seg (pārēsties), forkjøle seg (saaukstēties).
- -het veido lietvārdus no īpašības vārdiem, kā -ība: fri – frihet (brīvība), sikker – sikkerhet (drošība), ny – nyhet (jaunums, ziņa). Vienmēr en.
- -else veido lietvārdus no darbības vārdiem: føle – følelse (sajūta), oppleve – opplevelse (pārdzīvojums, piedzīvojums), forstå – forståelse (sapratne).
- -ing ir pati darbība, kā -šana: parkere – parkering, trene – trening, utdanne – utdanning (izglītība).
- -skap: venn – vennskap (draudzība), ekte – ekteskap (laulība). Bieži et: et vennskap.
- -lig veido īpašības vārdus: dag – daglig (ikdienas), fare – farlig (bīstams), hygge – hyggelig (jauks).
- -som nozīmē, ka kādam ir daudz kādas īpašības: morsom (jautrs, no moro), arbeidsom (strādīgs), sparsom (taupīgs).
- -bar nozīmē „var izdarīt“: drikke – drikkbar (dzerams), bruke – brukbar (lietojams), lese – lesbar (salasāms). Bet: spiselig (ēdams), nevis „spisbar“.
- Saliktos vārdos pēdējā daļa nosaka vārdšķiru un dzimti: et barn + en hage = en barnehage (bērnudārzs). Vidū bieži ir -s- vai -e-: arbeidsplass, sykehus.
Tipiska latviešu kļūda: tulkot u- vienmēr tikai kā „ne“. Uvær nav „ne-laiks“, bet vētra, un ulykke nav tikai nelaime, bet arī avārija vai nelaimes gadījums.
Piemēri
- Det var umulig å finne parkering i sentrum av Bergen.Bergenas centrā nebija iespējams atrast stāvvietu.
- Jeg forsov meg og kom en halvtime for sent på jobb.Es aizgulējos un nokavēju darbu par pusstundu.
- Turen til Lofoten var en opplevelse vi aldri glemmer.Brauciens uz Lofotenu salām bija piedzīvojums, ko nekad neaizmirsīsim.
- Mange på lageret er misfornøyde med den nye turnusen.Daudzi noliktavā ir neapmierināti ar jauno maiņu grafiku.
- Vennskapet vårt begynte på norskkurset i Drammen.Mūsu draudzība sākās norvēģu valodas kursos Drammenē.
- Er vannet i bekken drikkbart, eller må vi koke det?Vai strauta ūdens ir dzerams, vai mums tas jāuzvāra?
- På byggeplassen kommer sikkerheten alltid først.Būvlaukumā drošība vienmēr ir pirmajā vietā.
- Det var et forferdelig uvær på Hardangervidda i går.Vakar Hardangervidā plosījās briesmīga vētra.