Tagadnes perfekts: har + divdabis

Par ko tas ir?

Dažreiz stāstām par kaut ko, kas noticis, nesakot, kad. Svarīgs ir rezultāts vai pieredze: «Har du vært i Tromsø?» (vai esi bijis Tromsē?). Mēs nejautājam datumu, tikai to, vai tu to esi piedzīvojis. Šim nolūkam lieto perfektum.

Perfektum veido ar «har» (būt/ir) un īpašu darbības vārda formu, divdabi: «Jeg har spist» (esmu paēdis), «Hun har bodd i Norge i fem år» (viņa dzīvo Norvēģijā piecus gadus, un joprojām dzīvo), «Vi har ikke sett filmen» (mēs neesam redzējuši filmu). Tiklīdz nosauc konkrētu pagātnes laiku, piemēram, «i går» (vakar) vai «i 2022», pārej uz preteritum: «Jeg spiste klokka tolv».

Latviešu saliktā tagadne (esmu ēdis, esmu bijis) ir ļoti līdzīga norvēģu perfektum, tāpēc tev ir priekšrocība. Tikai norvēģi to lieto biežāk. Atceries teikumus kā «dzīvoju šeit trīs gadus», norvēģiski tas ir perfektum: «Jeg har bodd her i tre år». Perfektum dzirdēsi darba intervijā («Jeg har jobbet som kokk», esmu strādājis par pavāru), NAV un ikdienas sarunās: «Har du hørt om …?».

Likumi

Forma: har + divdabis: Jeg har spist (es esmu paēdis).

Divdabji: jobbet, spist, prøvd, bodd. Stiprie darbības vārdi: gått, vært, hatt, sett, skrevet.

Perfekts: Jeg har bodd i Norge i tre år (es Norvēģijā dzīvoju jau trīs gadus – un joprojām dzīvoju). Latviski te lieto tagadni!

Ar konkrētu pagātnes laiku lieto preteritum: Jeg flyttet hit i 2022.

Latviešu „esmu bijis“ līdzinās norvēģu perfektam – tikai norvēģi to lieto biežāk.

Piemēri

Har du vært i Bergen?Vai tu esi bijis Bergenā?

Jeg har glemt nøklene mine.Es aizmirsu savas atslēgas.

Vi har bodd her i fem år.Mēs šeit dzīvojam jau piecus gadus.

Har du betalt strømregningen?Vai tu samaksāji rēķinu par elektrību?

Jeg har aldri vært på Lofoten.Es nekad neesmu bijis Lofotenos.

Hun har jobbet på Rema 1000 siden i fjor.Viņa strādā Rema 1000 kopš pagājušā gada.

Vi har ikke fått svar fra barnehagen ennå.Mēs vēl neesam saņēmuši atbildi no bērnudārza.