Pagātnes perfekts: hadde + divdabis
Pagātnes perfekts rāda, ka kaut kas notika pirms cita brīža pagātnē: Da jeg kom, hadde toget gått – kad es atnācu, vilciens jau bija aizgājis.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Dažreiz stāsti par pagātni un jāatkāpjas vēl par vienu soli. Tu atnāci uz staciju, bet vilciens jau bija aizbraucis. Vispirms aizbrauca vilciens, tu atnāci vēlāk. Šo «pagātni pagātnē» norvēģiski sauc par pluskvamperfektum.
Norvēģi to veido ar hadde un divdabi, un hadde visām personām ir vienāds: «Da jeg kom, hadde toget gått» (kad es atnācu, vilciens bija aizbraucis). «Etter at vi hadde spist, gikk vi en tur» (kad bijām paēduši, gājām pastaigā). To lieto arī, atstāstot citu teikto: «Hun sa at hun hadde mistet nøkkelen» (viņa teica, ka bija pazaudējusi atslēgu).
Latvietim tas ir ļoti pazīstami: «bija aizbraucis», «bijām paēduši» ir tieši tā pati doma, palīgdarbības vārds pagātnē un divdabis. Atšķirība tāda, ka norvēģi par palīgu ņem hadde, kas burtiski nozīmē «bija kam», nevis «bija», un tas nemainās ne pēc dzimtes, ne pēc skaitļa. Sarunā norvēģi šo formu bieži izlaiž, bet rakstot tā ir vajadzīga. Tā noderēs, kad kaut ko skaidro pēc notikuma: kāpēc nokavēji («Bussen hadde allerede gått»), kas bija pirms ārsta vizītes («Jeg hadde hatt vondt i en uke») vai ko pastāstīja kolēģis.
Likumi
- Forma: hadde + divdabis. Hadde visām personām ir vienāds.
- jeg/du/han/hun/vi/dere/de – hadde spist (bija paēdis) / hadde gått (bija aizgājis) / hadde vært (bija bijis)
- Laika ass: pagātnes perfekts (vispirms) → pagātne (pēc tam) → tagadne (tagad).
- Biežākie saikļi: etter at (pēc tam, kad), da (kad), før (pirms), fordi (jo), allerede (jau), aldri før (nekad agrāk).
- Etter at vi hadde spist, gikk vi en tur. – Kad bijām paēduši, gājām pastaigā.
- Netiešā runa pārbīda laiku soli atpakaļ: «Jeg har mistet nøkkelen.» → Hun sa at hun hadde mistet nøkkelen. – Viņa teica, ka bija pazaudējusi atslēgu.
- Latviešu netiešajā runā laiks bieži nemainās, bet norvēģu valodā mainās: «Jeg var syk.» → Han fortalte at han hadde vært syk.
- Noliegums: hadde ikke + divdabis. Palīgteikumā ikke ir pirms hadde: …at hun ikke hadde sovet.
- Sarunvalodā norvēģi šo laiku bieži izlaiž, ja secība ir skaidra. Oficiālos tekstos raksti hadde.
Piemēri
- Da vi kom til stasjonen, hadde bussen allerede gått.Kad nonācām stacijā, autobuss jau bija aizbraucis.
- Hun sa at hun hadde bodd i Spania i fem år.Viņa teica, ka piecus gadus bija dzīvojusi Spānijā.
- Etter at han hadde lest avisen, la han seg.Kad bija izlasījis avīzi, viņš devās gulēt.
- Jeg hadde aldri sett nordlys før jeg flyttet til Tromsø.Es nekad nebiju redzējis ziemeļblāzmu, līdz pārcēlos uz Tromsi.
- Vi var slitne fordi vi hadde gått hele dagen.Mēs bijām noguruši, jo bijām gājuši visu dienu.
- Han fortalte at han ikke hadde fått lønn.Viņš teica, ka nebija saņēmis algu.
- Hadde du spist før du kom?Vai tu biji paēdis, pirms atnāci?