Vietniekvārdi papildinātāja lomā: meg, deg, ham, henne
Kad cilvēks nevis dara darbību, bet to saņem, vai stāv aiz prievārda, lieto papildinātāja formu: jeg kļūst par meg, vi – par oss. Šāda forma ir tikai viena – bez latviešu locījumiem.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: viena forma visam: Hun ser meg (viņa redz mani). Hun gir meg en bok (viņa dod man grāmatu). Hun snakker med meg (viņa runā ar mani).
Par ko tas ir?
Teikumā bieži kāds kaut ko dara, un ar kādu citu kaut kas notiek. «Kari ringer Per» (Kari zvana Peram): Kari zvana, Pers saņem zvanu. Kad vārdus aizstājam ar vietniekvārdiem, lietojam dažādas formas: «Hun ringer ham» (Viņa viņam zvana).
Norvēģu vietniekvārdiem ir atsevišķa papildinātāja forma: «jeg» – «meg» (mani, man), «vi» – «oss» (mūs, mums), «de» – «dem» (viņus, viņiem). To lieto, kad darbība vērsta uz cilvēku: «Kari hjelper meg» (Kari man palīdz). Un vienmēr pēc prievārdiem: «med meg» (ar mani), «til deg» (pie tevis), «hos oss» (pie mums). «Ham» vietā var teikt arī «han».
Latviski tev ir vairākas formas: mani, man, ar mani. Norvēģiski forma ir viena – «meg» – un tā der visur: «Hun ser meg» (viņa redz mani), «Hun gir meg en bok» (viņa dod man grāmatu), «Hun snakker med meg» (viņa runā ar mani). Pievērs uzmanību secībai: vietniekvārds stāv aiz darbības vārda.
Likumi
- jeg → meg (mani, man), du → deg (tevi, tev), han → ham vai han (viņu, viņam), hun → henne (viņu, viņai), den/det → den/det, vi → oss (mūs, mums), dere → dere (jūs, jums), de → dem (viņus, viņiem).
- Papildinātāja formu lieto aiz darbības vārda, kad cilvēks darbību „saņem“: Kari ringer meg. Jeg hjelper henne.
- Un vienmēr aiz prievārdiem: med meg, til deg, for oss, hos dem, uten ham: Kommer du med oss på kino? (Vai nāksi ar mums uz kino?)
- ham vai han? Bokmål pareizi ir abi: Jeg ser ham / Jeg ser han. Ham biežāk rakstos, runā daudzi saka han.
- de = viņi, dem = viņus/viņiem: De bor i Drammen. Jeg besøker dem. Dažos dialektos dzirdēsi „dem“ kā teikuma priekšmetu, bet raksti de.
- den un det – par lietām: Jeg finner ikke nøkkelen. Har du sett den? Huset er solgt – vi solgte det i mai.
- Īss vietniekvārds stāv pirms ikke: Jeg kjenner ham ikke (es viņu nepazīstu). Bet: Jeg kjenner ikke Ola.
- Divi papildinātāji: vispirms cilvēks, tad lieta: Kan du gi meg saltet? Jeg viste dem leiligheten.
- Aiz enn (nekā) un som (kā) der abas formas: Han er eldre enn meg / enn jeg. „Tas esmu es“ ir Det er meg: Hvem er det? – Det er meg, Ali.
- Tā pati persona kā 3. personas teikuma priekšmets? Tad seg: Han vasker seg (mazgājas). Han vasker ham = mazgā kādu citu. Jeg vasker meg, du vasker deg.
Tipiska kļūda: latviešu secība „Es tevi mīlu“ pārnesta uz norvēģu valodu: Jeg deg elsker ✗. Vietniekvārds stāv aiz darbības vārda: Jeg elsker deg. Un nemeklē locījumus – mani, man un ar mani vienmēr ir meg.
Piemēri
- Kan du ringe meg etter jobben?Vai tu vari man piezvanīt pēc darba?
- Vi har ikke sett henne siden jul.Mēs neesam viņu redzējuši kopš Ziemassvētkiem.
- Mormor bor hos oss i sommer.Šovasar vecmāmiņa dzīvo pie mums.
- Barna sover. Ikke vekk dem!Bērni guļ. Nemodini viņus!
- Jeg har kjøpt en gave til deg.Es tev nopirku dāvanu.
- Kjenner du Ahmed? – Ja, jeg jobber sammen med ham.Vai tu pazīsti Ahmedu? – Jā, es strādāju kopā ar viņu.
- Legen ga meg en resept på antibiotika.Ārsts man izrakstīja recepti antibiotikām.
- Hvem har tatt den siste kaffen? – Det var meg, beklager!Kurš paņēma pēdējo kafiju? – Es, piedod!