Neregulārie īpašības vārdi
Lielākā daļa īpašības vārdu mainās pēc vienkārša parauga: stor – stort – store. Neliela grupa to lauž, un, protams, tie ir vārdi, ko lieto visu laiku: liten, annen, egen, blå, gammel.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: parastais paraugs ir en stor bil – et stort hus – store biler. Tālāk minētie vārdi tam neseko – mācies tos kā mazas tabulas.
Par ko tas ir?
Lielākā daļa norvēģu īpašības vārdu seko vienam vienkāršam modelim: «stor, stort, store» (liels). Bet daži vārdi lauž noteikumus, un diemžēl tie ir tieši tie, kurus lietojam visu laiku: «liten» (mazs), «gammel» (vecs), «annen» (cits) un «egen» (savs). Tie ir neregulārie īpašības vārdi.
Paņemsim «liten»: «en liten gutt» (mazs zēns), «ei lita jente» (maza meitene), «et lite barn» (mazs bērns), bet «små barn» (mazi bērni) un «den lille gutten» (mazais zēns). Te mainās viss vārds, ne tikai galotne. Citi vārdi ir gandrīz regulāri, bet ar sīkām īpatnībām: «blå» (zils) daudzskaitlī neiegūst -e («blå biler»), bet vārdi ar -ig neiegūst -t: «et viktig møte» (svarīga sanāksme). Vērts tos mācīties kā mazas tabulas.
Arī latviešu valodā ir izņēmumi (labs, labāks, bet arī daudz locījumu formu), tāpēc tas nav nekas jauns. Norvēģu valodā par laimi to ir tikai sauja, un locījumu nav vispār. «Små» darbojas gandrīz kā atsevišķs daudzskaitļa vārds. Tie noderēs, runājot par bērniem («de små», mazie), dzīvokli («et lite kjøkken», maza virtuve) vai citu reizi: «Kan vi ta det en annen gang?» (vai varam to izdarīt citreiz?).
Likumi
- liten (mazs): en liten gutt – ei lita jente – et lite barn – små barn – den lille gutten – de små barna.
- annen (cits): en annen dag – et annet sted – andre ganger – den andre bussen.
- egen (savs, paša): en egen inngang – et eget rom – egne barn. Ar piederības vietniekvārdiem: min egen bil, mitt eget hus, sine egne barn.
- blå, grå (zils, pelēks): daudzskaitlī un noteiktajā formā bez -e: en blå bil – et blått hus – blå biler – den blå bilen. (Blåe arī ir atļauts, bet retāk.)
- Bet ny saņem -tt un -e: et nytt hus, nye sko. Tāpat fri: et fritt land, frie valg.
- -ig un -lig: nekatrajā dzimtē bez -t: en viktig dag – et viktig møte – viktige ting. Et hyggelig sted, et vanlig navn.
- -sk: bez -t, ja vārdam ir vairākas zilbes vai tas apzīmē tautību: et norsk flagg, et praktisk tips. Īsi vārdi saņem -t: friskt, ferskt brød.
- Ja vārds jau beidzas ar līdzskani + t, neko nepievieno: et kort møte, et svart skap.
- god un rød patur d un saņem -t: godt, rødt (izrunā „got“, „røt“).
- -el, -en, -er daudzskaitlī zaudē e, un dubultais līdzskanis kļūst vienkāršs: gammel – gammelt – gamle, sulten – sultent – sultne, vakker – vakkert – vakre, enkel – enkelt – enkle.
- Daži nemainās nekad: bra, gratis, moderne, stille, ekte: et bra tilbud, gratis parkering, moderne leiligheter.
Tipiska kļūda: latviešiem noteiktā galotne (mazais) ir regulāra, tāpēc gribas teikt „den liten gutten“. Norvēģiski tā ir lille: den lille gutten. Un daudzskaitlī vispār cits vārds: små barn.
Piemēri
- Vi bor i en liten leilighet på Grünerløkka.Mēs dzīvojam mazā dzīvoklī Grünerløkka rajonā.
- De små barna sover etter lunsj i barnehagen.Mazie bērni bērnudārzā pēc pusdienām guļ.
- Kan vi ta det en annen dag? Jeg er syk i dag.Vai varam to izdarīt citu dienu? Šodien esmu slims.
- Endelig har sønnen vår fått sitt eget rom.Mūsu dēlam beidzot ir sava istaba.
- Hun kjøpte et blått skjerf og to grå luer.Viņa nopirka zilu šalli un divas pelēkas cepures.
- Det var et viktig møte, så jeg kunne ikke gå tidlig.Tā bija svarīga sapulce, tāpēc es nevarēju aiziet agrāk.
- Hytta er gammel, men den har et moderne kjøkken.Mājiņa ir veca, bet tajā ir moderna virtuve.
- Jeg er så sulten! Er det noe godt i kjøleskapet?Esmu tik izsalcis! Vai ledusskapī ir kaut kas garšīgs?