Vēlējuma izteiksme: ville, skulle un hvis
Norvēģu valodā nav atsevišķas vēlējuma formas. Lieto ville vai skulle + nenoteiksmi, bet hvis teikumā – pagātni.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Vēlējuma izteiksme palīdz runāt par to, kas nav īsts vai vēl nav noticis: par vēlmēm, pieklājīgiem lūgumiem, padomiem un iedomātām situācijām. Ja man būtu vairāk laika, es iemācītos slēpot. Es gribētu kafiju. Tavā vietā es piezvanītu ārstam.
Norvēģu valodai tam nav atsevišķas galotnes. Lieto ville vai skulle ar darbības vārdu: «Det ville vært fint» (tas būtu jauki), «Jeg skulle gjerne hatt en kaffe» (es gribētu kafiju). Teikumā ar hvis lieto pagātni: «Hvis jeg hadde tid, ville jeg lært spansk» (ja man būtu laiks, es mācītos spāņu valodu). Bez hvis darbības vārds nāk pirmais: «Hadde jeg visst det, ville jeg ha kommet» (ja es būtu zinājis, es būtu atnācis).
Latviski vēlējuma izteiksme ir abās daļās: ja man būtu, es mācītos. Norvēģiski tikai galvenajā: daļā ar hvis ir parasta pagātne, «hvis jeg hadde», nekad «hvis jeg ville ha». Toties «būtu zinājis» labi atbilst norvēģu «hadde visst», uzbūve ir gandrīz tāda pati. Norvēģi šīs formas lieto, lai izklausītos pieklājīgi: kafejnīcā («Jeg skulle gjerne hatt en bolle»), dodot kolēģim padomu («Jeg ville ringt legen») vai sapņojot par mājiņu pie jūras.
Likumi
- Ville + nenoteiksme = vēlēšanās vai iespējamas sekas: Jeg ville gjerne bodd ved sjøen – es labprāt dzīvotu pie jūras. Det ville vært fint – tas būtu jauki.
- Skulle + nenoteiksme = padoms un pieklājīgs lūgums: Du skulle prøvd det – tev vajadzēja pamēģināt. Jeg skulle gjerne hatt en kaffe – es gribētu kafiju.
- Sarunvalodā pēc ville/skulle bieži lieto divdabi (ville vært, skulle hatt), nevis nenoteiksmi (ville være). Abas formas ir pareizas.
- Trīs hvis (ja) teikumu veidi:
- 1) Reāls: Hvis det regner, blir vi hjemme. – Ja līs, paliksim mājās. (tagadne + tagadne)
- 2) Iedomāts, tagad: Hvis jeg hadde tid, ville jeg lært spansk. – Ja man būtu laiks, es mācītos spāņu valodu.
- 3) Nereāls, pagātnē: Hvis jeg hadde visst det, ville jeg ha kommet. – Ja es būtu zinājis, es būtu atnācis.
- Bez hvis teikumu sāk ar darbības vārdu: Hadde jeg visst det, ville jeg ha kommet. Var jeg deg, ville jeg sagt nei. – Tavā vietā es atteiktu.
- Latviski vēlējuma izteiksme ir abās daļās (ja man būtu… es nopirktu). Norvēģiski ville ir tikai galvenajā teikumā, bet hvis daļā – parasta pagātne.
Piemēri
- Hvis jeg vant i Lotto, ville jeg kjøpt en hytte.Ja es laimētu loterijā, es nopirktu namiņu.
- Hadde jeg visst at du var syk, ville jeg ha ringt.Ja es būtu zinājis, ka tu esi slims, es būtu piezvanījis.
- Det ville vært fint å se deg igjen.Būtu jauki tevi atkal redzēt.
- Jeg skulle gjerne hatt to billetter til Bergen.Es gribētu divas biļetes uz Bergenu.
- Hvis det blir fint vær, griller vi i hagen.Ja būs labs laiks, grilēsim dārzā.
- Du skulle ha sett ansiktet hans!Tev vajadzēja redzēt viņa seju!
- Var jeg deg, ville jeg snakket med sjefen.Tavā vietā es parunātu ar priekšnieku.
- Hvis toget ikke hadde vært forsinket, hadde vi rukket flyet.Ja vilciens nebūtu kavējies, mēs būtu paspējuši uz lidmašīnu.