Nenoteiktie vietniekvārdi: noen, ingen, alle, hver
Noen, ingen, alle un mye ir vārdi, ko lieto, kad nevari vai negribi precīzi pateikt, kas vai ko. Tos dzirdi visu dienu – veikalā, darbā un autobusā.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: šie vārdi runā par cilvēkiem un lietām, tos nenosaucot – noen (kāds), noe (kaut kas), ingen (neviens), alle (visi).
Par ko tas ir?
Nenoteiktie vietniekvārdi ir vārdi, kurus lietojam, kad nevaram vai negribam precīzi pateikt, kas vai ko: kāds, kaut kas, neviens, visi, viss. «Er det noen hjemme?» (vai kāds ir mājās?) Mēs nezinām, kas, tikai to, ka tur varbūt kāds ir.
Norvēģiski nošķir cilvēkus un lietas. Par cilvēkiem saka «noen» (kāds), «ingen» (neviens) un «alle» (visi): «Noen ringte» (kāds zvanīja), «Ingen svarte» (neviens neatbildēja), «Alle kom på festen» (visi atnāca uz ballīti). Par lietām, «noe» (kaut kas), «ingenting» (nekas) un «alt» (viss): «Vil du ha noe å drikke?» (vai gribi kaut ko iedzert?), «Hun sa ingenting» (viņa neko neteica), «Alt er klart» (viss ir gatavs). Ikdienā norvēģi bieži saka «ikke noe» un «ikke noen» «ingenting» un «ingen» vietā.
Uzmanies ar latviešu dubulto noliegumu: latviski saka «neviens neatnāca», «neko neredzēju». Norvēģiski pietiek ar vienu noliegumu: «Ingen kom», «Jeg så ingenting». «Ingen kom ikke» ir tipiska latviešu kļūda! Savukārt «Jeg har ikke sett noen» nozīmē «nevienu neesmu redzējis». Šos vārdus dzirdēsi visu dienu: pie kases («Var det noe mer?», vēl kaut ko?), darbā («Har noen sett nøklene mine?») un autobusā.
Likumi
- Mazā tabula: cilvēks – noen (kāds) / ingen (neviens) / alle (visi); lieta – noe (kaut kas) / ingenting (nekas) / alt (viss).
- noen = kāds (cilvēks): Er det noen hjemme? (Vai kāds ir mājās?)
- noe = kaut kas: Vil du ha noe å drikke? (Gribi kaut ko padzerties?)
- noen pirms daudzskaitļa = daži: Jeg har noen venner i Bergen. noe pirms tā, ko neskaita: Har vi noe melk igjen?
- ingen = neviens, nekāds: Ingen svarte. Pirms lietvārda: Jeg har ingen bil – runā biežāk: Jeg har ikke bil.
- ingenting = nekas: Hun sa ingenting. Tas pats: Hun sa ikke noe.
- Ja darbības vārdam ir divas daļas (har sett, skal kjøpe), saki ikke + noe/noen: Jeg har ikke sett noen. Nevis: Jeg har sett ingen.
- alle = visi: Alle kom på festen. alt = viss: Alt er klart.
- hver – ar en/ei vārdiem, hvert – ar et vārdiem = katrs: hver dag, hvert år. hverandre = viens otru: Vi ringer hverandre hver kveld.
- begge = abi, abas: Begge barna går i barnehagen.
- mange – ar to, ko var saskaitīt, mye – ar to, ko nevar: mange bøker (daudz grāmatu), mye snø (daudz sniega).
- få = maz (skaitāmām lietām), lite = maz (neskaitāmām): Det kom få folk. Vi har lite tid.
Tipiska kļūda: latviski sakām „Neviens neko neredzēja“ ar vairākiem noliegumiem. Norvēģiski pietiek ar vienu: Ingen så noe – nevis: Ingen så ingenting. Uzmanies arī ar „daudz“: reizēm tas ir mange, reizēm mye.
Piemēri
- Er det noen som har sett nøklene mine?Vai kāds ir redzējis manas atslēgas?
- Kari ringte, men ingen tok telefonen.Kari zvanīja, bet neviens neatbildēja.
- Jeg har ikke spist noe siden frokost.Kopš brokastīm neko neesmu ēdis.
- Alle på jobben skal på julebord i Trondheim.Visi no darba brauks uz Ziemassvētku ballīti Tronheimā.
- Vi ser hverandre hver fredag på treningssenteret.Mēs tiekamies katru piektdienu sporta zālē.
- Begge ungene til Lars går på Sagene skole.Abi Larsa bērni mācās Sagenes skolā.
- Det var mye snø på Gol, men få folk i bakken.Gol ciematā bija daudz sniega, bet trasē – maz cilvēku.
- Takk for maten, alt var kjempegodt!Paldies par maltīti, viss bija ļoti garšīgi!