Uzsvars un partikulas: det … som, jo, vel, nok
Lai norvēģiski kaut ko izceltu, vari to pārcelt uz sākumu vai teikt det er/var … som. Mazie vārdiņi jo, vel un nok parāda, ko tu domā par teikto – sarunvalodā to ir ļoti daudz.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: lai izceltu teikuma daļu, noliec to sākumā vai lieto det er/var … som. Mazie vārdiņi jo, vel un nok parāda tavu attieksmi pret teikto.
Par ko tas ir?
Katrā valodā ir veidi, kā norādīt uz teikuma svarīgāko daļu. Vari uzsvērt vārdu ar balsi, pārcelt to uz sākumu vai pateikt, ka zvanīja tieši Kari, nevis Pērs. Mazie vārdiņi arī parāda, ko tu domā par sacīto: taču, laikam, droši vien.
Norvēģu valoda lieto to visu. Izcelšanas teikumu veido ar det er/var ... som: «Det var Kari som ringte» (tā bija Kari, kas zvanīja). Vari arī pārcelt kaut ko uz sākumu, un darbības vārds tik un tā paliek otrais: «Den filmen har jeg sett» (to filmu esmu redzējis). Un ir mazie vārdiņi: «Det er jo søndag i dag» (šodien taču svētdiena), «Du kommer vel i morgen?» (tu laikam nāksi rīt?), «Hun kommer nok litt seint» (viņa droši vien mazliet nokavēs).
Latvietim šie vārdiņi ir tuvi, jo latviski to ir daudz. Jo atbilst «taču», vel jautājumā atbilst «laikam», nok nozīmē «droši vien», bet da atgādina latviešu «nu» teicienā «Nu, nāc!» («Kom igjen, da!»). Visst pat atgādina atstāstījuma izteiksmi: «Det blir visst regn i morgen» ir «rīt būšot lietus». Grūtāka ir vārdu secība: latviski «To filmu es redzēju» ir pilnīgi pareizi, bet norvēģiski darbības vārdam jābūt otrajam: «Den filmen har jeg sett», nevis «Den filmen jeg har sett». Šos vārdiņus dzirdēsi katrā pusdienu pārtraukumā un katrā sarunā ar kaimiņu.
Likumi
- Izcelšana: Det + er/var + svarīgākā daļa + som + pārējais: Det var Kari som ringte (zvanīja tieši Kari, nevis kāds cits).
- Ja izceļ laiku vai vietu, som bieži izlaiž: Det var i Bergen vi møttes. (Tieši Bergenā mēs iepazināmies.)
- Ļoti bieži jautājumos: Hvem var det som ringte? Er det du som har spist kaka mi?
- Pārcel papildinātāju uz sākumu – darbības vārds tik un tā paliek otrajā vietā: Den filmen har jeg sett. (To filmu es esmu redzējis.)
- To bieži dara kontrastam: Te drikker jeg, men kaffe tåler jeg ikke.
- selv = pats vai pat: Jeg malte huset selv. Selv barna skjønte det.
- jo = taču, kā zinām: Det er jo søndag i dag. Jo ir arī „jā gan“ uz noliegtu jautājumu: Kommer du ikke? – Jo!
- da = mīkstina, uzmundrina vai rāda nepacietību: Kom igjen, da! (Nu nāc!) Det går bra, da. (Viss būs labi.)
- vel = laikam, pieņemu: Du kommer vel i morgen? Ja vel = labi, skaidrs.
- nok = droši vien vai „tiesa gan“: Hun kommer nok litt seint. Det er nok riktig, men …
- visst = it kā, esot dzirdēts: Det blir visst regn i morgen. Ja visst! = Protams!
- Šie vārdiņi stāv tūlīt pēc darbības vārda, pirms ikke: Han er jo lege. Hun kommer nok ikke.
Tipiska kļūda: latviešu vārdu secība ir brīva, tāpēc gribas teikt Den filmen jeg har sett. Norvēģiski darbības vārdam jābūt otrajam: Den filmen har jeg sett.
Piemēri
- Det var naboen som fant hunden vår i skogen.Tieši kaimiņš atrada mūsu suni mežā.
- Det er på fredag vi skal på hytta, ikke på lørdag.Uz namiņu braucam tieši piektdien, nevis sestdien.
- Den boka har jeg lest tre ganger.To grāmatu esmu lasījis trīs reizes.
- Du har vel husket å kjøpe melk?Tu droši vien atcerējies nopirkt pienu?
- Vi kan jo ta toget til Flåm i stedet.Mēs taču varam tā vietā braukt ar vilcienu uz Flåm.
- Det blir visst et nytt kjøpesenter på Lillestrøm.Runā, ka Lillestrøm pilsētā būšot jauns tirdzniecības centrs.
- Hun er nok trøtt etter nattevakta.Viņa droši vien ir nogurusi pēc nakts maiņas.
- Kom igjen da, bussen går om to minutter!Nu nāc taču, autobuss atiet pēc divām minūtēm!