Uzsvars, toņi un garie un īsie patskaņi
Norvēģu valodai ir sava melodija. Ja trāpīsi uzsvaru un patskaņu garumu, tevi sapratīs daudz vieglāk – pat ja gramatika nav perfekta.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: uzsvars uz pirmo zilbi, garos patskaņus izrunā gari, īsos – īsi, un ieklausies melodijā.
Par ko tas ir?
Uzsvars nozīmē, ka viena vārda zilbe tiek izrunāta spēcīgāk nekā pārējās. Tonis ir vārda melodija – vai balss kāpj vai krīt. Kopā tie norvēģu valodai piešķir to «dziedošo» skanējumu, ko dzird uzreiz.
Norvēģu valodā uzsvars parasti ir uz pirmās zilbes: «JENte» (meitene), «SKOle» (skola), «HYTte» (vasarnīca). Dažiem aizguvumiem uzsvars ir tālāk: «buTIKK» (veikals), «universiTET». Turklāt norvēģu valodā ir divi toņi. 1. tonis ir viena vienkārša kustība, 2. tonis vispirms nolaižas un tad atkal paceļas. Daži vārdi atšķiras tikai ar toni: «bønder» (zemnieki, 1. tonis) un «bønner» (pupas, 2. tonis).
Tev te ir priekšrocība: latviešu valodā uzsvars arī parasti ir uz pirmās zilbes, tāpat kā norvēģu valodā. Turklāt latviešu valodā ir zilbju intonācijas un gari un īsi patskaņi (kaza – kāza), tāpēc melodija un garums tev nav svešs.
Likumi
- Uzsvars parasti ir uz pirmās zilbes: JENte, SKOle, ARbeid, HYTte.
- Daudziem aizguvumiem uzsvars ir tālāk: buTIKK (veikals), restauRANG, universiTET.
- Vārdiem, kas sākas ar be- un for-, uzsvars ir uz nākamās zilbes: beTAle (maksāt), forSTÅ (saprast), forKLAre (izskaidrot).
- Norvēģu valodā ir divi toņi. 1. tonis ir viena vienkārša balss kustība. 2. tonis vispirms nolaižas un tad atkal kāpj – tā ir „dziedošā“ melodija.
- Minimālie pāri: bønder (1. tonis, zemnieki) – bønner (2. tonis, pupiņas); anden (1. tonis, pīle) – ånden (2. tonis, gars).
- Īkšķa likums: vienzilbes vārdiem ar -en/-et parasti ir 1. tonis (bilen, huset), bet lielākajai daļai vārdu ar galotni -e – 2. tonis (jente, gate, kake).
- Viens līdzskanis pēc patskaņa = garš patskanis. Divi līdzskaņi = īss: tak (jumts) – takk (paldies), vin (vīns) – vinn (uzvari!), hat (naids) – hatt (cepure).
- r + s, t, d, n, l bieži saplūst vienā skaņā ar mēli, atliektu atpakaļ: norsk (gandrīz „nošk“), Lars, kort, ferdig, barn, ærlig.
- Tas notiek arī starp vārdiem: „for sent“ (par vēlu) skan gandrīz kā „fo-šent“.
- Rietumu un dienvidu Norvēģijā daudzi runā ar rīkles r. Tad r un s izrunā atsevišķi.
Tipiska latviešu kļūda: latviski garumu raksta ar garumzīmi, bet norvēģiski tā nav, tāpēc tak izlasa īsi. Atceries: viens līdzskanis aiz patskaņa – patskanis garš.
Piemēri
- Takk for maten!Paldies par maltīti!
- Taket på hytta lekker igjen.Mājiņas jumts atkal tek.
- Vil du ha et glass vin til fisken?Vai gribi glāzi vīna pie zivs?
- Lars snakker norsk med kundene i butikken.Larss ar veikala klientiem runā norvēģiski.
- Barna er ferdige i barnehagen klokka fire.Bērniem bērnudārzā beidzas pulksten četros.
- Ingrid kommer for sent til bussen hver morgen.Ingrīda katru rītu nokavē autobusu.
- Bøndene i Trøndelag dyrker poteter, ikke bønner.Trēndelāgas zemnieki audzē kartupeļus, nevis pupiņas.
- Universitetet i Tromsø ligger langt nord.Tromses universitāte atrodas tālu ziemeļos.