Pagātne (preteritum) | NorskGrammatikk

Par ko tas ir?

Pagātne ir viss, kas jau ir noticis: vakar, pērn, kad biji bērns. Kad stāsti par nedēļas nogali vai dzīvi pirms Norvēģijas, vajag darbības vārda formu, kas parāda, ka darbība ir beigusies.

Norvēģu valodā ir divas biežas pagātnes formas. Preteritum ir vienkāršā pagātne, to lieto, kad pasaki, kad kaut kas notika: «Jeg jobbet i går» (vakar strādāju), «Vi spiste pizza på lørdag» (sestdien ēdām picu). Perfektum, «har jobbet», lieto, ja precīzs laiks nav svarīgs, tam ir atsevišķa nodarbība. Lielākā daļa darbības vārdu iegūst galotni -et vai -te, bet daži svarīgi maina patskani: «gå, gikk» (iet, gāju), «være, var» (būt, biju).

Latviešu valodā ir viena vienkāršā pagātne ar personu galotnēm: biju, biji, bijām. Norvēģiski personu galotņu nav: «jeg var, du var, vi var», viena forma visiem. Latviešu saliktā tagadne (esmu strādājis) savukārt nedaudz atgādina norvēģu perfektum. Preteritum noderēs katru pirmdienu, kad kolēģi jautās «Hva gjorde du i helgen?» (ko darīji nedēļas nogalē?).

Likumi

1. grupa (-et): å jobbe → jobbet (strādāja).

2. grupa (-te): å spise → spiste (ēda).

3.–4. grupa (-de, -dde): å prøve → prøvde (mēģināja), å bo → bodde (dzīvoja).

Stiprie darbības vārdi maina patskani, tie jāiemācās: å gå → gikk, å være → var, å ha → hadde.

Forma ir vienāda visām personām.

Piemēri

I går jobbet jeg til klokka fem.Vakar es strādāju līdz pieciem.

Vi bodde i Bergen i to år.Mēs divus gadus dzīvojām Bergenā.

Hun gikk til butikken.Viņa aizgāja uz veikalu.

Forrige uke var jeg hos legen med sønnen min.Pagājušajā nedēļā es ar dēlu biju pie ārsta.

Vi spiste middag og så på TV.Mēs paēdām vakariņas un skatījāmies televizoru.

Toget var forsinket, så jeg kom for sent på jobb.Vilciens kavējās, tāpēc es nokavējos uz darbu.

I sommer leide vi ei hytte i Lofoten.Šovasar mēs īrējām namiņu Lofotenu salās.

Maria sendte søknaden til NAV i går kveld.Marija vakar vakarā nosūtīja pieteikumu NAV.