Divdabji: smilende, stengt, lukket
Norvēģu valodā ir divi divdabji: tagadnes (-ende) un pagātnes (stengt, lukket, skrevet). Abi var darboties kā īpašības vārdi.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Divdabis ir darbības vārds, kas strādā kā īpašības vārds. Smaidošs bērns, slēgts veikals, nozagts velosipēds: šie vārdi cēlušies no darbības vārdiem, bet šeit tie apraksta lietvārdu. Tie ir ērti, jo visu darbību ietilpina vienā vārdā.
Norvēģu valodā ir divi divdabji. Tagadnes divdabis beidzas ar -ende un nekad nemainās: «en smilende gutt» (smaidošs zēns), «et sovende barn» (guļošs bērns), «kommende uke» (nākamā nedēļa). Pagātnes divdabis uzvedas kā parasts īpašības vārds: «en stengt butikk» (slēgts veikals), «den stengte butikken» (tas slēgtais veikals), «et lukket vindu» (aizvērts logs). Pēc være tas bieži stāv viens pats: «Butikken er stengt» (veikals ir slēgts).
Latviešu valodā divdabju ir daudz, un tie locās pēc dzimtes, skaitļa un locījuma. Salīdzinājumā norvēģu sistēma ir ļoti vienkārša: -ende nemainās nekad, bet pagātnes divdabim ir tikai dažas formas, kā jebkuram īpašības vārdam. Smaidošs ir «smilende», slēgts ir «stengt», atliek tikai iegaumēt. Tikai nelieto -ende notiekošai darbībai: «Jeg er lesende» neeksistē, saka «Jeg leser». Divdabjus redzēsi katru dienu uz uzrakstiem: «Stengt» uz veikala durvīm svētdienā, «Parkering forbudt» (stāvēt aizliegts) vai «Sykkel stjålet» apkaimes grupā feisbukā.
Likumi
- Tagadnes divdabis: nenoteiksme + -nde: smile → smilende (smaidošs), gå → gående (ejošs), sove → sovende (guļošs).
- Tas nekad nelokās: en smilende gutt, et smilende barn, smilende mennesker.
- Lietojums: kā īpašības vārds (et sovende barn – guļošs bērns, kommende uke – nākamnedēļ), pēc komme kustībai (Hun kom løpende – viņa atskrēja) un pastāvīgos izteicienos (Det er overraskende – tas ir pārsteidzoši).
- Nelieto -ende notiekošai darbībai: Jeg leser nå – es tagad lasu (nevis: Jeg er lesende).
- Pagātnes divdabis kā īpašības vārds saskaņojas kā parasts īpašības vārds:
- 2. grupa (-t): en stengt butikk (slēgts veikals) – et stengt vindu – den stengte butikken – de stengte butikkene.
- 1. grupa (-et): en lukket dør (aizvērtas durvis) – et lukket vindu – det lukkede vinduet – lukkede vinduer.
- 3./4. grupa (-d): en prøvd metode (pārbaudīta metode) – prøvde metoder; en bebodd øy (apdzīvota sala) – bebodde øyer.
- Stiprie darbības vārdi: en stjålet sykkel (nozagts velosipēds) – stjålne sykler; et skrevet brev – skrevne regler. Formas stjålne, skrevne ir oficiālas.
- Pēc være un bli: Butikken er stengt. Butikkene er stengt (daudzskaitlī pēc er parasti bez -e). Latviski divdabis saskaņojas ar lietvārdu, bet norvēģiski pēc er bieži paliek nemainīts.
Piemēri
- Butikken er stengt på søndager.Svētdienās veikals ir slēgts.
- Vi gikk forbi de stengte butikkene i sentrum.Mēs gājām garām slēgtajiem veikaliem centrā.
- Det lukkede vinduet ga ingen frisk luft.Pa aizvērto logu neienāca svaigs gaiss.
- Politiet fant den stjålne bilen i går.Policija vakar atrada nozagto mašīnu.
- Ikke vekk den sovende babyen!Nemodini guļošo mazuli!
- Hun kom løpende ned trappa.Viņa atskrēja lejā pa kāpnēm.
- Møtet er flyttet til kommende fredag.Sanāksme ir pārcelta uz nākamo piektdienu.
- Vi kjøpte en brukt sofa på Finn.Mēs nopirkām lietotu dīvānu vietnē Finn.