Ģenitīvs un piederība: Pers bil, bilen til Per
Norvēģiski pateikt, kam kas pieder, var vairākos veidos: Pers bil, bilen til Per un – sarunvalodā – Per sin bil. Par lietām un vietām biežāk lieto prievārdu: taket på huset (mājas jumts).
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: par cilvēkiem saki Pers bil vai bilen til Per. Par lietām lieto prievārdu: taket på huset.
Par ko tas ir?
Piederība jeb ģenitīvs parāda, kam kaut kas pieder: mammas mašīna, priekšnieka kabinets, mājas jumts. Katrai valodai vajag veidu, kā to pateikt, tikai katrai citu.
Norvēģu valodā ir vairākas iespējas. Var pievienot -s īpašniekam, bez apostrofa: «Pers bil» (Pera mašīna). Var lietot «til»: «bilen til Per». Bet sarunvalodā daudzi saka «Per sin bil». Visi trīs nozīmē to pašu. Kad īpašnieks ir lieta vai vieta, norvēģi bieži lieto prievārdu: «taket på huset» (mājas jumts), «døra til kjøkkenet» (virtuves durvis). Ievēro: lieta aiz -s ir nenoteiktajā formā, «Pers bil», nevis «Pers bilen».
Latviski visu izdara ģenitīvs: Pera mašīna, mājas jumts, priekšnieka kabinets. Un secība ir tāda pati kā norvēģu -s formā, īpašnieks pirmais: Pera mašīna = «Pers bil». Tā ir īsta priekšrocība! Tikai lietām norvēģi izvēlas prievārdu, nevis -s. Tas noderēs, runājot par ģimeni («Det er sønnen til Kari», tas ir Kari dēls), darbā («Hvor er kontoret til sjefen?», kur ir priekšnieka kabinets?) un lasot pašvaldības vēstules: «kommunens nettside» (pašvaldības mājaslapa).
Likumi
- Ģenitīvs ar -s: īpašniekam pievieno -s, bez apostrofa: Pers bil (Pera mašīna), mammas bursdag (mammas dzimšanas diena). Lieta paliek nenoteiktajā formā: Pers bil (nevis: Pers bilen).
- Vārdi, kas beidzas ar -s, -x vai -z, saņem apostrofu: Lars' bil, Hans' kone, Marx' bøker.
- Arī lietvārdi un vietu nosaukumi var saņemt -s, galvenokārt rakstos: sjefens kontor (priekšnieka kabinets), kommunens nettside, Norges største innsjø.
- til: lieta noteiktajā formā + til + īpašnieks: bilen til Per, jakka til mamma, kontoret til sjefen. Tā runā visbiežāk.
- Per sin bil: īpašnieks + sin/si/sitt/sine + lieta. Ļoti izplatīts sarunvalodā, bet oficiālos tekstos no tā izvairies: Per sin bil, Kari si bok, Ola sitt hus, Anna sine barn.
- Vienkāršs likums: runājot bilen til Per vai Per sin bil, rakstot Pers bil.
- på – par daļām, nosaukumiem un cenām: taket på huset, navnet på gata (ielas nosaukums), prisen på strøm (elektrības cena).
- av – par īpašnieku, izcelsmi un beigām: eieren av bilen (mašīnas īpašnieks), slutten av filmen, et bilde av barna (bilde, kurā redzami bērni).
- til un i – par piederību: døra til badet, nøkkelen til bilen, ordføreren i Tromsø (Tromsø mērs), lederen i klubben.
- Kam tas pieder? Hvem sin jakke er dette? (sarunvaloda) – Hvis jakke er dette? (rakstu valoda).
Tipiska kļūda: latviski saka „mājas jumts“, tāpēc gribas teikt „husets tak“ vai „taket av huset“. Pirmais skan grāmatiski, otrais ir nepareizs. Ikdienā saka taket på huset.
Piemēri
- Bilen til Per står i garasjen.Pera mašīna stāv garāžā.
- Det er mammas bursdag på søndag.Svētdien ir mammas dzimšanas diena.
- Hvem sin jakke er dette? – Det er Anna sin.Kam pieder šī jaka? – Annai.
- Taket på hytta lekker etter stormen.Pēc vētras mājiņas jumts tek.
- Eieren av bilen må flytte den før klokka åtte.Mašīnas īpašniekam tā jāpārvieto līdz pulksten astoņiem.
- Hva er navnet på gata der du bor?Kā sauc ielu, kurā tu dzīvo?
- Lars' kone jobber på Rikshospitalet.Larsa sieva strādā Rikshospitalet slimnīcā.
- Norges nest største by er Bergen.Norvēģijas otrā lielākā pilsēta ir Bergena.