Formālā rakstīšana

E-pasti, pieteikumi un sūdzības: kā sākt, savienot un pabeigt formālu tekstu norvēģiski.

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Par ko tas ir?

Lietišķais stils ir veids, kā raksti, kad lasītājs nav tavs draugs: darba pieteikums, sūdzība, e-pasts dzīvokļa īpašniekam vai bērna skolai. Tam vajag skaidru sākumu, pieklājīgus, bet tiešus teikumus un pienācīgu nobeigumu.

Norvēģu lietišķais stils ir pārsteidzoši vienkāršs. Tu sāc ar «Hei» vai «Hei, Kari», visus uzrunā ar du, un vārdi ir pilnīgi normāli. Tipisks sākums ir «Jeg viser til annonsen på finn.no» (atsaucos uz sludinājumu finn.no), bet beidz ar «Med vennlig hilsen» (ar cieņu) un savu vārdu jaunā rindā, bez komata. Saistītājvārdi piešķir tekstam struktūru: «derfor» (tāpēc), «i tillegg» (turklāt), «likevel» (tomēr).

Latviešu lietišķā vēstule sākas ar «Godātais kungs», «Jūs» raksta ar lielo burtu, un beigās ir «Ar cieņu». Norvēģiski tas izklausītos stīvi. «Kjære herr Hansen» un forma «De» ir vecmodīgas, tāpēc droši raksti du, ar mazo burtu, pat direktoram. Toties uzmanies ar vārdu secību pēc saistītājvārdiem: «I tillegg har jeg førerkort» (turklāt man ir autovadītāja apliecība), nevis «I tillegg jeg har», jo darbības vārdam joprojām jābūt otrajam. Tas noderēs katram darba pieteikumam, katrai sūdzībai par aizkavētu sūtījumu un katrai ziņai pašvaldībai vai NAV.

Likumi

  1. Uzruna: Hei / Hei, Kari! (visbiežāk, arī darbā) – God dag (formālāk) – Til den det måtte angå (ļoti formāli, reti).
  2. Norvēģu formālais stils ir vienkāršs: du visiem, vārdi ir normāli. 'Kjære herr Hansen' un 'De' izklausās vecmodīgi. Netulko 'Godātais kungs'!
  3. Sākums: Jeg viser til annonsen på finn.no … (Atsaucoties uz sludinājumu…) / Jeg skriver for å søke på stillingen som … / Takk for svar.
  4. Noslēgums: Med vennlig hilsen (Ar cieņu; formāli, arī mvh), Vennlig hilsen, Hilsen (neitrāli). Bez komata, vārds jaunā rindā.
  5. Pirms noslēguma: Jeg ser fram til å høre fra deg. / Ta gjerne kontakt hvis du har spørsmål.
  6. Saistvārdi – cēlonis/sekas: derfor (tāpēc), dermed (tādējādi), på grunn av (dēļ), ettersom (tā kā). Kontrasts: likevel (tomēr), imidlertid (taču), derimot (turpretī), selv om.
  7. Papildinājums: dessuten (turklāt), i tillegg (papildus), også, for øvrig. Struktūra: for det første, for det andre, til slutt, på den ene siden … på den andre siden.
  8. Apstākļa vārds teikuma sākumā rada inversiju: Derfor søker jeg … / Likevel mener jeg … / I tillegg har jeg … (nevis 'I tillegg jeg har').
  9. Reģistrs: kjempebra → svært bra, få → motta, si fra → informere, sjekke → undersøke, fikse → ordne. Pieteikumos izvairies no saīsinājumiem pga. un bl.a.
  10. Tipiskas kļūdas: 'søke for stillingen' → søke PÅ; 'interessert for' → interessert I; valodu nosaukumi ar mazo burtu – norsk, latvisk.
  11. Viena rindkopa = viena doma. Īsi teikumi. Pirms sūtīšanas izlasi skaļi.

Piemēri

  • Jeg viser til annonsen på finn.no og søker herved på stillingen som sykepleier.Atsaucoties uz sludinājumu finn.no, piesakos medmāsas amatam.
  • Jeg har fem års erfaring fra butikk. I tillegg snakker jeg tre språk.Man ir piecu gadu pieredze tirdzniecībā. Turklāt es runāju trīs valodās.
  • Varen kom ødelagt. Derfor ber jeg om å få pengene tilbake.Prece pienāca bojāta. Tāpēc lūdzu atmaksāt naudu.
  • Prosjektet er dyrt. Likevel mener jeg at vi bør satse på det.Projekts ir dārgs. Tomēr uzskatu, ka mums tajā jāiegulda.
  • På den ene siden er det praktisk, på den andre siden er det dyrt.No vienas puses tas ir praktiski, no otras – dārgi.
  • Ta gjerne kontakt hvis du har spørsmål.Ja ir jautājumi, droši sazinies.
  • Jeg ser fram til å høre fra deg.Gaidīšu tavu atbildi.
  • Med vennlig hilsen – Anna NowakAr cieņu – Anna Nowak

Trenējies testā (B2) Pārtulko norvēģiski

✉️ Atradi kļūdu? Paziņo mums