Jautājuma vārdi
Lielākā daļa norvēģu jautājuma vārdu sākas ar hv-. Tūlīt aiz tiem seko darbības vārds.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Par ko tas ir?
Jautājums ir teikums, ar kuru gribi kaut ko uzzināt. Ir divi galvenie veidi. Uz jā/nē jautājumiem atbild ar «jā» vai «nē»: «Bor du her?» (Vai tu dzīvo šeit?) Jautājumi ar jautājuma vārdu prasa vairāk informācijas – vietu, laiku, cilvēku: «Hvor bor du?» (Kur tu dzīvo?)
Lielākā daļa norvēģu jautājuma vārdu sākas ar hv-: «hva» (kas, ko), «hvem» (kas – par cilvēku), «hvor» (kur), «hvorfor» (kāpēc), «hvordan» (kā). H neizrunā: «hva» skan kā «va». Secība vienmēr ir tā pati: jautājuma vārds, tad darbības vārds, tad teikuma priekšmets. «Hva heter du?» (Kā tevi sauc?) «Når kommer bussen?» (Kad atbrauks autobuss?)
Latviešu valodā vārdu secība ir brīva: «Kur tu dzīvo?» un «Tu kur dzīvo?» – abi der. Norvēģu valodā ne: darbības vārdam jāstāv tūlīt aiz jautājuma vārda. Un latviešu «vai» norvēģiem nav – jā/nē jautājumā vienkārši sāc ar darbības vārdu.
Likumi
- hva (kas – par lietu), hvem (kas – par cilvēku), hvor (kur), når (kad), hvorfor (kāpēc), hvordan (kā), hvilken/hvilket/hvilke (kurš), hvor mye (cik – neskaitāmi), hvor mange (cik – skaitāmi).
- H neizrunā: hva = „va“, hvor = „vur“.
- Secība: jautājuma vārds – darbības vārds – teikuma priekšmets: Hvor bor du? Latviski secība ir brīva, norvēģiski – nē.
- Hvilken mainās pēc dzimtes: hvilken bil, hvilket hus, hvilke biler.
- Jā/nē jautājumos nav jautājuma vārda (kā latviešu „vai“) – darbības vārds ir pirmais: Bor du her?
Piemēri
- Hva heter du?Kā tevi sauc?
- Når begynner kurset?Kad sākas kurss?
- Hvor mange barn har du?Cik tev ir bērnu?
- Hvorfor lærer du norsk?Kāpēc tu mācies norvēģu valodu?
- Hvor mye koster en månedsbillett?Cik maksā mēneša biļete?
- Hvilken buss går til sykehuset?Kurš autobuss brauc uz slimnīcu?
- Hvordan går det med moren din?Kā klājas tavai mammai?
- Når må jeg sende meldekortet til NAV?Kad man jāsūta meldekort uz NAV?