Notiekošas darbības: holder på å, sitter og leser

Norvēģu valodā nav formas kā angļu -ing. Parasti pietiek ar tagadni, bet, ja gribi pateikt, ka kaut kas notiek tieši tagad, lieto izteicienus holder på å vai sitter og leser.

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Īsumā: norvēģu valodā nav atsevišķas formas notiekošai darbībai. Jeg leser nozīmē gan „es tagad lasu“, gan „es bieži lasu“. Ja gribi uzsvērt „tieši tagad“, lieto dažus noturīgus izteicienus.

Par ko tas ir?

Notiekoša darbība ir kaut kas, kas notiek tieši tagad vai turpinājās kādā brīdī: es gatavoju vakariņas, viņa lasīja, kad tu piezvanīji. Angļu valodā tam ir īpaša forma ar -ing, bet daudzas valodas lieliski iztiek bez tās.

Norvēģu valodā -ing formas nav. Parasti pietiek ar tagadni: «Hva gjør du? Jeg lager middag» (ko tu dari? gatavoju vakariņas). Ja gribi uzsvērt, ka esi pašā procesā, saki holder på å: «Jeg holder på å vaske bilen» (es tieši mazgāju mašīnu). Un norvēģiem patīk parādīt ķermeņa stāvokli: «Han sitter og leser» (viņš sēž un lasa), «Vi står og venter på bussen» (mēs stāvam un gaidām autobusu).

Šeit latvietim ir priekšrocība: arī latviski saki vienkārši «lasu», vienalga, vai tagad vai vispār. Un «sēž un lasa» ir tieši norvēģu «sitter og leser». Tikai pieskati, lai abi darbības vārdi būtu vienā laikā: «satt og leste», nevis «satt og leser». Holder på å ir līdzīgs latviešu «tieši» vai «pašlaik». To dzirdēsi katrā telefona sarunā: «Hva driver du med?» (ko dari?), «Jeg sitter på bussen». Un, ja gandrīz pakritīsi uz ledus, teiksi «Jeg holdt på å falle!».

Likumi

  1. Parasti pietiek ar vienkāršo tagadni: Hva gjør du? – Jeg lager middag. (Ko tu dari? – Gatavoju vakariņas.)
  2. holde på å + nenoteiksme = būt kaut ko darot: Jeg holder på å vaske bilen.
  3. holde på med + lietvārds = nodarboties ar kaut ko: Hun holder på med leksene.
  4. sitte og + darbības vārds = sēdēt un kaut ko darīt: Han sitter og leser avisa. Stāvokļa darbības vārds parāda, kā atrodas ķermenis.
  5. stå og + darbības vārds = stāvēt un kaut ko darīt: Vi står og venter på bussen.
  6. ligge og + darbības vārds = gulēt un kaut ko darīt: Babyen ligger og sover.
  7. Abi darbības vārdi ir vienā laikā: sitter og leser – satt og leste – har sittet og lest. Nevis: satt og leser.
  8. gå og + darbības vārds = kaut kas ilgst kādu laiku, nemaz nestaigājot: Jeg har gått og tenkt på det hele uka.
  9. pleie å = mēgt, būt paradumam: Jeg pleier å trene om morgenen. Pagātnē = agrāk mēdzām: Vi pleide å bo i Drammen.
  10. være i ferd med å = kaut kas jau sācies vai tūlīt notiks (nedaudz oficiāli): Isen er i ferd med å smelte.
  11. holde på å var nozīmēt arī „gandrīz“: Jeg holdt på å falle på isen!

Tipiska kļūda: latviski to bieži parāda priedēklis (lasīju – izlasīju). Norvēģu leste nozīmē abus. Lai pateiktu „es tobrīd lasīju“, saki satt og leste vai holdt på å lese.

Piemēri

  • Jeg kan ikke snakke nå, jeg holder på å legge ungene.Tagad nevaru runāt, es tieši lieku bērnus gulēt.
  • Pappa sitter og ser på skiskyting på TV.Tētis sēž un skatās biatlonu televizorā.
  • Vi sto og ventet på bussen i tjue minutter i Bergen sentrum.Bergenas centrā mēs stāvējām un gaidījām autobusu divdesmit minūtes.
  • Katten ligger og sover i vinduskarmen.Kaķis guļ un snauž uz palodzes.
  • Hva pleier dere å gjøre i påsken?Ko jūs parasti darāt Lieldienās?
  • Firmaet er i ferd med å åpne en ny butikk i Stavanger.Uzņēmums gatavojas atvērt jaunu veikalu Stavangerā.
  • Jeg holdt på å glemme bursdagen til Sofie!Es gandrīz aizmirsu Sofijas dzimšanas dienu!
  • Anders holder på å bygge en ny hytte på fjellet.Anderss pašlaik būvē jaunu namiņu kalnos.

Trenējies testā (B1) Pārtulko norvēģiski

✉️ Atradi kļūdu? Paziņo mums