Darbības vārdi ar partikulu: gi opp, finne ut

Darbības vārds ar partikulu ir darbības vārds + īss vārdiņš (opp, ut, av, på …), kas kopā iegūst jaunu nozīmi. Uzsvars ir uz partikulas.

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Par ko tas ir?

Darbības vārds ar partikulu ir darbības vārds plus mazs vārdiņš, kas kopā nozīmē kaut ko jaunu. Gi nozīmē dot, bet gi opp nozīmē padoties. Angļu valoda ir pilna ar šādiem phrasal verbs, bet latviešu valoda to pašu dara ar priedēkļiem: ieslēgt, izslēgt, piecelties.

Norvēģiski uzsvars krīt uz mazo vārdiņu: «gi OPP» (padoties), «finne UT» (uzzināt), «slå AV» (izslēgt), «stå OPP» (piecelties). Uzsvars ir svarīgs: «Han slo på døra» (viņš pieklauvēja pie durvīm), bet «Han slo PÅ lyset» (viņš ieslēdza gaismu). Lietvārds var stāvēt pirms vai pēc partikulas, bet vietniekvārds vienmēr pirms: «Slå det av!» (izslēdz to!).

Latvietim labākā atslēga: norvēģu partikula ir tavs priedēklis, kas atlīmējies no darbības vārda un nostājies aiz tā. Bieži sakrīt pat nozīme: iz- atbilst ut («gå ut», iziet), ie- atbilst inn («gå inn», ieiet). Latviski pat ir līdzīgas konstrukcijas, piemēram, «iet ārā». Bet ne vienmēr: «finne ut» ir uzzināt, «gi opp» padoties, un to no daļām neuzminēsi. Mācies veselus izteicienus. Darbā tos dzirdēsi nemitīgi: «Slå av maskinen» (izslēdz mašīnu), «Husk å ta med matpakke» (neaizmirsti paņemt līdzi pusdienas), «Det kommer an på» (atkarīgs no apstākļiem).

Likumi

  1. Uzsvars uz partikulas: gi OPP (padoties), finne UT (uzzināt), slå AV (izslēgt). Bez uzsvara uz partikulas tas bieži ir parasts darbības vārds + prievārds: Han SLO på døra = viņš pieklauvēja pie durvīm; Han slo PÅ lyset = viņš ieslēdza gaismu.
  2. Biežākie darbības vārdi ar partikulu: gi opp (padoties), finne ut (uzzināt, noskaidrot), slå av / slå på (izslēgt / ieslēgt), stå opp (piecelties), legge seg (iet gulēt), se ut (izskatīties), ta med (paņemt līdzi), kaste ut (izmest), komme an på (būt atkarīgam no).
  3. Pastāvīgi izteicieni ar lietvārdu: ta vare på (TA VA-re på) – rūpēties par; legge merke til – pamanīt; sette pris på – novērtēt; få tak i – sadabūt.
  4. Vārdu secība: lietvārds var būt pirms vai pēc partikulas: Slå av lyset. / Slå lyset av. – Izslēdz gaismu.
  5. Vietniekvārds ir pirms partikulas: Slå det av! – Izslēdz to! Jeg fant det ut. (nevis: Jeg fant ut det.)
  6. Noliegums un apstākļa vārdi ir pirms partikulas: Hun ga ikke opp. – Viņa nepadevās.
  7. Divdabī partikula var pāriet uz priekšu un saplūst ar darbības vārdu: lyset er slått av = lyset er avslått. Taču saliktajai formai bieži ir cita nozīme: avslå = noraidīt (lūgumu).
  8. Partikula darbojas līdzīgi kā latviešu priedēklis (iz-slēgt, uz-zināt), tikai stāv atsevišķi un aiz darbības vārda. Mācies veselas frāzes.

Piemēri

  • Ikke gi opp nå, du er nesten ferdig!Nepadodies tagad, tu gandrīz esi pabeidzis!
  • Jeg må finne ut når bussen går.Man jānoskaidro, kad atiet autobuss.
  • Husk å slå av komfyren før du går.Neaizmirsti izslēgt plīti, pirms ej prom.
  • Kan du ta vare på katten mens vi er på ferie?Vai vari parūpēties par kaķi, kamēr būsim atvaļinājumā?
  • La du merke til at hun hadde klipt seg?Vai pamanīji, ka viņa bija apgriezusi matus?
  • Vi setter stor pris på hjelpen din.Mēs ļoti novērtējam tavu palīdzību.
  • Lyset var på hele natta, så jeg slo det av.Gaisma dega visu nakti, tāpēc es to izslēdzu.
  • Det kommer an på været.Tas ir atkarīgs no laika.

Trenējies testā (B2) Pārtulko norvēģiski

✉️ Atradi kļūdu? Paziņo mums