Lietvārdu dzimte: en, ei, et
Katrs norvēģu lietvārds ir vīriešu (en), sieviešu (ei) vai nekatrās (et) dzimtes. No dzimtes atkarīgs artikuls, galotne un īpašības vārda forma, tāpēc mācies vārdus kopā ar en, ei vai et.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: katru lietvārdu mācies ar mazo vārdiņu priekšā: en bil, ei/en bok, et hus. Nezini? Izvēlies en – bet et vārdi jāzina.
Par ko tas ir?
Gramatiskā dzimte ir veids, kā sadalīt lietvārdus grupās. Tai maz sakara ar dzimumu: galds nav ne vīrietis, ne sieviete. Tā ir tikai etiķete, kas parāda, kā vārds uzvedas.
Norvēģu valodā ir trīs dzimtes: vīriešu ar «en» (en bil – mašīna), sieviešu ar «ei» (ei bok – grāmata) un nekatrā ar «et» (et hus – māja). Dzimte nosaka artikulu nenoteiktajā formā, galotni noteiktajā formā («bilen», «boka», «huset» – tā mašīna, tā grāmata, tā māja) un īpašības vārda formu: «en stor bil», bet «et stort hus». Bokmål vietā «ei» vienmēr drīkst lietot «en»: «en bok – boken».
Latviešu valodā dzimtes ir divas, un tās viegli atpazīt pēc galotnes (-s, -a). Norvēģu valodā trešā dzimte – nekatrā – tev ir jauna, un galotne dzimti gandrīz nekad neparāda. Tāpēc mācies katru vārdu ar en, ei vai et un nepārnes dzimtes no latviešu valodas: «māja» ir sieviešu dzimtē, bet «et hus» – nekatrā.
Likumi
- Trīs dzimtes, trīs galotnes: en bil – bilen (tā mašīna), ei bok – boka (tā grāmata), et hus – huset (tā māja).
- Sieviešu dzimte bokmål nav obligāta: ei bok – boka vai en bok – boken. Abi varianti ir pareizi. Runā lielākā daļa saka -a: jenta, hytta, boka. Rakstot esi konsekvents.
- Ja neesi drošs, lieto en. Tas vienmēr ir pareizi arī ei vārdiem: en jente, en hytte.
- Bet et vārdiem jābūt ar et: et hus, et barn – nekad „en hus“. Tieši et vārdi jāiekaļ.
- Bieži et vārdi: et hus, et barn, et år, et land, et språk, et bord, et vindu, et brev, et eple, et kjøleskap, et tog, et fly, et rom, et kontor, et møte.
- Cilvēki parasti ir en: en lærer, en venn, en sykepleier. Meitenes un sievietes bieži ei: ei jente, ei kone. Izņēmumi: et barn (bērns), et menneske (cilvēks).
- Galotnes, kas dod en: -sjon (en stasjon), -er par cilvēkiem (en baker), -dom (en sykdom). -ing dod en vai ei: en/ei regning.
- Galotnes, kas dod et: -um (et museum, et akvarium), -eri (et bakeri), -ment (et dokument). Vārdi ar -skap bieži ir et: et kjøleskap, et vennskap.
- Saliktajos vārdos izšķir pēdējais vārds: et sykehus (et hus), en barnehage (en hage).
- Dzimte maina arī īpašības vārdus un piederības vietniekvārdus: en ny bil – et nytt hus, bilen min – huset mitt.
- Īsiem et vārdiem daudzskaitlī bieži nav galotnes: et hus – mange hus, et barn – to barn.
Tipiska kļūda: latviešu valodā ir tikai divas dzimtes, tāpēc et vārdi šķiet dīvaini – māja ir sieviešu dzimtē, bet norvēģiski et hus. Latviešu valodā nav arī artikulu, tāpēc tos viegli aizmirst: Jeg kjøpte ny jakke ✗ → Jeg kjøpte en ny jakke.
Piemēri
- Vi har en hund, ei katt og et akvarium.Mums ir suns, kaķis un akvārijs.
- Boka ligger på bordet i stua.Grāmata ir uz galda viesistabā.
- Jeg bor i et lite hus utenfor Trondheim.Es dzīvoju mazā mājā netālu no Tronheimas.
- Jenta til Sara begynner i barnehagen i august.Sāras meita augustā sāk iet bērnudārzā.
- Kan du sette melka i kjøleskapet?Vai vari ielikt pienu ledusskapī?
- Hytta vår ligger ved et vann i Valdres.Mūsu mājiņa atrodas pie ezera Valdresā.
- Jeg trenger et nytt bankkort og en ny PIN-kode.Man vajag jaunu bankas karti un jaunu PIN kodu.
- Hun jobber på et sykehus, og mannen hennes er bussjåfør.Viņa strādā slimnīcā, bet viņas vīrs ir autobusa šoferis.