Stiprie un neregulārie darbības vārdi

Par ko tas ir?

Daži darbības vārdi pagātnē neievēro parastos noteikumus. Tā vietā, lai iegūtu galotni, tie maina patskani vārda vidū: «drikke, drakk» (dzert, dzēru), «skrive, skrev» (rakstīt, rakstīju). Tos sauc par stiprajiem darbības vārdiem. Viņu nav ļoti daudz, bet tie ir ļoti bieži.

Stiprie darbības vārdi parasti ir vecākie un biežāk lietotie vārdi valodā: å gå (iet), å komme (nākt), å se (redzēt), å bli (kļūt), å finne (atrast). «Jeg gikk hjem» (es gāju mājās), «Hun kom for sent» (viņa atnāca par vēlu), «Vi så en elg i skogen» (mežā redzējām aļni). Daudziem ir modeļi, piemēram, i, e, e: «skrive, skrev, har skrevet». Kad zini modeli, jaunus vārdus atcerēties vieglāk.

Arī latviešu valodā ir darbības vārdi ar mainīgu celmu (iet, gāja, dzert, dzēra), tāpēc parādība nav sveša. Atšķirība: norvēģiski mainās tikai viena forma, un personu galotņu nav, «gikk» nozīmē gan gāju, gan gāji, gan gājām. Labākais padoms ir mācīties visas trīs formas kopā, kā mazu dziesmiņu. Tās būs vajadzīgas gandrīz katrā sarunā par pagātni, jo biežākie ikdienas darbības vārdi ir tieši stiprie.

Likumi

Secība: nenoteiksme – tagadne – pagātne – perfekts.

Tagadne gandrīz vienmēr ir regulāra (-r). Jāiekaļ pagātne un perfekts.

Divdabis bieži beidzas ar -et (skrevet, funnet) vai -tt (gitt, gått).

Patskaņu maiņa i – e – e/i: å bli – blir – ble – har blitt (kļūt); å skrive – skriver – skrev – har skrevet (rakstīt); å bite – biter – bet – har bitt (kost); å gripe – griper – grep – har grepet (ķert); å stige – stiger – steg – har steget (kāpt, celties); å drive – driver – drev – har drevet (vadīt (uzņēmumu), nodarboties (ar sportu)).

Patskaņu maiņa y – ø/øy – u/ø/o: å by – byr – bød – har budt (piedāvāt); å fly – flyr – fløy – har fløyet (lidot); å bryte – bryter – brøt – har brutt (lauzt); å skyte – skyter – skjøt – har skutt (šaut); å fryse – fryser – frøs – har frosset (salt); å nyte – nyter – nøt – har nytt (baudīt).

Patskaņu maiņa i/e – a – u: å finne – finner – fant – har funnet (atrast); å drikke – drikker – drakk – har drukket (dzert); å synge – synger – sang – har sunget (dziedāt); å hjelpe – hjelper – hjalp – har hjulpet (palīdzēt); å vinne – vinner – vant – har vunnet (uzvarēt); å binde – binder – bandt – har bundet (siet); å springe – springer – sprang – har sprunget (skriet); å forsvinne – forsvinner – forsvant – har forsvunnet (pazust).

Patskaņu maiņa e/æ/o – a/o – å/u/o: å bære – bærer – bar – har båret (nest); å stjele – stjeler – stjal – har stjålet (zagt); å skjære – skjærer – skar – har skåret (griezt); å treffe – treffer – traff – har truffet (satikt, trāpīt); å komme – kommer – kom – har kommet (nākt); å sove – sover – sov – har sovet (gulēt (miegā)).

Patskaņu maiņa i/e – a/å: å gi – gir – ga – har gitt (dot); å se – ser – så – har sett (redzēt); å be – ber – ba – har bedt (lūgt); å ligge – ligger – lå – har ligget (gulēt); å sitte – sitter – satt – har sittet (sēdēt); å være – er – var – har vært (būt).

Patskaņu maiņa a/å/e – o: å ta – tar – tok – har tatt (ņemt); å dra – drar – dro – har dratt (doties, braukt; vilkt); å slå – slår – slo – har slått (sist); å stå – står – sto – har stått (stāvēt); å la – lar – lot – har latt (ļaut); å le – ler – lo – har ledd (smieties).

Patskaņu maiņa å/a/o – i/e/a: å gå – går – gikk – har gått (iet); å få – får – fikk – har fått (saņemt); å falle – faller – falt – har falt (krist); å holde – holder – holdt – har holdt (turēt); å henge – henger – hang – har hengt (karāties).

Neregulārie vājie darbības vārdi: å si – sier – sa – har sagt (teikt); å gjøre – gjør – gjorde – har gjort (darīt); å vite – vet – visste – har visst (zināt); å selge – selger – solgte – har solgt (pārdot); å spørre – spør – spurte – har spurt (jautāt); å legge – legger – la – har lagt (likt, nolikt); å sette – setter – satte – har satt (nolikt (stāvus)); å ha – har – hadde – har hatt (būt (man ir)).

Padoms: mācies grupās pēc vienāda patskaņu modeļa un atkārto skaļi kā skaitāmpantu: drikke – drakk – drukket. Bieža kļūda ir pievienot -et stiprajiem darbības vārdiem (gået vietā jābūt gått).

Piemēri

Vi drakk kaffe og snakket om gamle dager.Mēs dzērām kafiju un runājām par vecajiem laikiem.

Hun skrev et langt brev til moren sin.Viņa uzrakstīja garu vēstuli savai mātei.

Jeg fikk en pakke i dag.Šodien es saņēmu paku.

Har du sett nøklene mine?Vai tu redzēji manas atslēgas?

Barna sov da vi kom hjem.Bērni gulēja, kad mēs atnācām mājās.

Hva sa han?Ko viņš teica?

Noen har stjålet sykkelen min.Kāds ir nozadzis manu velosipēdu.

Toget gikk klokka åtte, og vi satt på det.Vilciens atgāja astoņos, un mēs tajā sēdējām.