Darbības vārdi ar -s: synes, trives, finnes, møtes

Daži darbības vārdi vienmēr beidzas ar -s, lai gan tie nav ciešamajā kārtā. Tie noder katru dienu: Jeg synes det er kaldt (Man šķiet, ka ir auksti). Hvordan trives du i Norge? (Kā tev patīk Norvēģijā?)

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Par ko tas ir?

Daži norvēģu darbības vārdi vienmēr beidzas ar -s. Tā nav kļūda un nav ciešamā kārta, tie vienkārši tā izskatās. Tos sauc par s-darbības vārdiem, un daži no tiem ir starp biežāk lietotajiem ikdienas vārdiem.

Biežākais ir «synes», būt viedoklim: «Jeg synes det er kaldt i dag» (man šķiet, šodien ir auksti). Tad «trives», labi justies kaut kur: «Jeg trives godt i Tromsø» (man Tromsē patīk). Un «finnes», pastāvēt: «Finnes det et apotek her?» (vai te ir aptieka?). Cita grupa nozīmē «viens otru»: «Vi møtes på Jernbanetorget», mēs satiekamies Jernbanetorget laukumā. «Vi ses i morgen!» (tiksimies rīt!) saka atvadoties. -s paliek visos laikos: «Jeg syntes filmen var bra».

Latvietim palīdzēs salīdzinājums ar atgriezeniskajiem darbības vārdiem: satiekamies = «vi møtes», redzēsimies = «vi ses». Norvēģu -s šeit darbojas līdzīgi latviešu -ies. Bet nepārnes to uz visu, «synes» vienkārši nozīmē domāt, uzskatīt. Šie vārdi noderēs gandrīz katrā sarunā: kad kolēģi jautā «Hva synes du?» (ko tu domā?), kad kaimiņš vaicā «Trives du her?» un kad norunā tikšanos ar draugiem.

Likumi

Galotne -s paliek visos laikos: å synes – synes – syntes – har syntes: Jeg syntes konserten var bra.

å trives – trives – trivdes – har trivdes = labi justies kaut kur: Jeg trives godt i Tromsø.

å finnes – finnes – fantes = būt, pastāvēt: Finnes det et apotek i nærheten? (Vai tuvumā ir aptieka?)

Daži -s darbības vārdi nozīmē „viens otru“: møtes, ses (vai sees), treffes: Vi møtes på Jernbanetorget. Vi ses i morgen! (Līdz rītam!)

Vi møtes = Vi møter hverandre. Abi varianti ir pareizi, -s forma ir vienkārši īsāka.

Citi bieži: å lykkes (izdoties), å minnes (atcerēties), å slåss (kauties): Jeg håper du lykkes på intervjuet.

håpes ir īsta ciešamā kārta (tiek cerēts), galvenokārt ziņās: Det håpes at veien over Haukeli åpner i kveld. Ikdienā sakām: Vi håper at …

synes = tavs paša viedoklis, kas balstās uz to, ko esi redzējis, garšojis vai piedzīvojis: Jeg synes maten er for salt.

tro = tu domā, ka kaut kas ir patiesība, bet neesi drošs – vai ticēt kaut kam: Jeg tror bussen er forsinket. Hun tror på Gud.

tenke = domāšana galvā, domāt par kaut ko vai plānot: Jeg tenker på deg. Vi tenker å flytte til Stavanger.

Ātrs tests: der „manuprāt“? Tad synes. Der „laikam, droši vien“? Tad tro.

Tipiska kļūda: latviešu „es domāju, ka“ reizēm ir synes, reizēm tror, bet gandrīz nekad tenker. Nevis Jeg tenker at filmen er bra, bet Jeg synes filmen er bra. Un „tiekamies“ ir Vi møtes, nevis Vi møter oss.

Piemēri

Hvordan trives du i Bodø?Kā tev patīk dzīvot Bodø?

Jeg synes det er for kaldt til å bade i dag.Man šķiet, ka šodien ir par aukstu, lai peldētos.

Vi møtes utenfor Oslo S klokka sju.Tiekamies pie Oslo centrālās stacijas septiņos.

Finnes det en ladestasjon i nærheten?Vai tuvumā ir uzlādes stacija?

Jeg tror toget er forsinket på grunn av snøen.Domāju, ka vilciens kavējas sniega dēļ.

Ha det, vi ses på mandag!Atā, tiekamies pirmdien!

Ingrid har trivdes i barnehagen helt fra første dag.Ingrīdai bērnudārzā patīk jau no pirmās dienas.

Jeg tenker mye på familien min i Kraków.Es daudz domāju par savu ģimeni Krakovā.