Pareizrakstība: dubultie līdzskaņi un lielie burti
Norvēģu valodā raksta gandrīz tā, kā izrunā, bet daži likumi jāzina. Svarīgākie ir par dubultajiem līdzskaņiem un lielajiem burtiem.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: pēc īsa patskaņa – dubults līdzskanis (takk, glass), bet vārda beigās nekad nav dubultā m (rom, hjem). Dienas, mēnešus un tautības raksta ar mazo burtu.
Par ko tas ir?
Pareizrakstība nozīmē rakstīt vārdus tā, kā tiem jāizskatās. Tas ir svarīgi, kad raksti darba pieteikumu, ziņu bērnudārzam vai pildi testu. Sīkas kļūdas nepadara tekstu nesaprotamu, bet vājina iespaidu.
Labā ziņa: norvēģu valodā raksta gandrīz tā, kā izrunā. Galvenais noteikums ir par patskaņa garumu: pēc īsa patskaņa bieži raksta dubultu līdzskani, pēc gara, vienu. «Takk» (paldies) ir īss a, «tak» (jumts), garš. «Katt» (kaķis) ir īss a, «mat» (ēdiens), garš. Otrs svarīgs noteikums ir par lielajiem burtiem: nedēļas dienas, mēnešus un tautības raksta ar mazo burtu: «mandag», «januar», «norsk».
Latvietim mazie burti nav problēma, arī latviski raksta pirmdiena, janvāris, latvietis. Arī patskaņu garums tev ir pazīstams, tikai latviski to rāda garumzīme (a, ā), bet norvēģiski, līdzskaņu skaits pēc patskaņa. Tā ir tā pati doma citā tērpā! Ja dzirdi, ka «tak» ir garš un «takk» īss, tu jau zini, kā rakstīt, un laba pareizrakstība uzlabos arī tavu izrunu.
Likumi
- Pēc īsa patskaņa līdzskani dubulto: takk (paldies), glass (glāze), katt (kaķis), hopp (lēciens), full (pilns).
- Pēc gara patskaņa ir tikai viens: tak (jumts), mat (ēdiens), bok (grāmata), hus (māja).
- Vārdiem ar m beigās ir tikai viens m: rom (istaba), hjem (mājas), lam, dum (muļķīgs), fram. Kad pievieno galotni, dubultais m atgriežas: rommet, hjemme, dumme.
- Dažiem īsiem vārdiņiem ir viens līdzskanis, lai gan patskanis ir īss: han, hun, den, men, til, vil, skal.
- Kad darbības vārds pagātnē saņem -te, viens līdzskanis pazūd: spille – spilte, kjenne – kjente, begynne – begynte.
- Mazais burts: dienas un mēneši (mandag, januar), svētki (jul, påske), valodas un tautības (norsk, spansk, en polakk).
- Lielais burts: cilvēku, vietu un valstu nosaukumi (Kari, Bergen, Norge, Polen) un teikuma pirmais vārds.
- hjem vai hjemme? hjem = kustība (Jeg går hjem – eju mājās), hjemme = vieta (Jeg er hjemme – esmu mājās).
- og vai å? og savieno (brød og ost – maize un siers), å raksta pirms nenoteiksmes (å spise). Abus izrunā vienādi.
- Saliktos vārdus raksta kopā: hyttetur (brauciens uz mājiņu), barnehage, røykfritt (nesmēķēt). „Røyk fritt“ nozīmē „smēķē droši“!
Tipiska latviešu kļūda: latviski garumu rāda garumzīme, tāpēc dubulto līdzskani bieži aizmirst – raksta tak, domājot takk. Norvēģiski īsumu rāda tieši dubultais līdzskanis.
Piemēri
- Takk for at du hjalp meg med flyttingen!Paldies, ka palīdzēji man pārvākties!
- Rommet mitt i kollektivet er lite, men lyst.Mana istaba kopīgajā dzīvoklī ir maza, bet gaiša.
- Jeg er hjemme i kveld, men i morgen reiser jeg hjem til Polen.Šovakar esmu mājās, bet rīt braucu mājās uz Poliju.
- Agnieszka er polsk, men hun snakker veldig godt norsk.Agņeška ir poliete, bet viņa ļoti labi runā norvēģiski.
- Vi planlegger en hyttetur til Hemsedal i påsken.Lieldienās plānojam braucienu uz mājiņu Hemsedālē.
- Kurset begynner mandag 5. januar.Kurss sākas pirmdien, 5. janvārī.
- Hun spilte fotball da hun bodde i Stavanger.Viņa spēlēja futbolu, kad dzīvoja Stavangerā.
- Glasset falt i gulvet, men det gikk ikke i stykker.Glāze nokrita uz grīdas, bet nesaplīsa.