Alfabēts un pareizrakstība

Norvēģu alfabētā ir 29 burti: 26 latīņu burti un vēl æ, ø un å. Šeit tu iemācīsies tos izrunāt, pa telefonu nosaukt savu uzvārdu pa burtiem un atpazīt burtus, kurus raksta, bet neizrunā.

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Par ko tas ir?

Alfabēts ir burti, ar kuriem rakstām, noteiktā secībā. Tas vajadzīgs, kad pa telefonu burto savu uzvārdu, meklē vārdnīcā vai atrodi savu vārdu sarakstā.

Norvēģu alfabētā ir 29 burti: parastie 26 un trīs papildu burti beigās – «æ», «ø» un «å». Tie ir atsevišķi burti, nevis a vai o ar rotājumu. Daudziem burtiem ir norvēģiski nosaukumi: H sauc «ho», J – «je». Dažus burtus raksta, bet neizrunā: «hva» (ko) skan «va», «godt» (labi) – «got», «hyggelig» (jauks) – «higeli».

Latviešu valodā gandrīz katru burtu izrunā, tāpēc norvēģu klusie burti tev ir jaunums. Uzmanies ar «y» – tas skan kā vācu ü. Pa telefonu norvēģi burto ar vārdiem: «A som i Anna, B som i Bernhard». Izmēģini tā noburtot savu uzvārdu – noderēs pie ārsta, bankā un NAV.

Likumi

Alfabēts: a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z æ ø å. Æ, ø un å ir pēdējie – arī vārdnīcā un vārdu sarakstos: Øyvind ir aiz Zakariassen.

Trīs papildu burti: æ – kā latviešu platais e (være, lærer), ø – saki e, bet lūpas apaļas kā o (søster, kjøre), å – gandrīz kā latviešu o (gå, båt).

Pa telefonu burtus nosauc ar vārdiem: A som i Anna (A kā Anna), B som i Bernhard, Æ som i Ærlig, Ø som i Østen, Å som i Åse.

Burtu nosaukumi, kas pārsteidz: H = „ho“, J = „je“, K = „ko“, R = „er“, Y = i, ko izrunā ar apaļām lūpām (kā vācu ü). Er det med i eller y? – Med y.

Neizrunātais h pirms v un j: hva (saki „va“), hvor, hvit, hjem („jem“), hjelpe.

Gj- izrunā kā j: gjøre („jøre“), gjest, gjerne. G pirms i un y arī skan kā j: gi („ji“), gyldig.

-ig un -lig beigās: g neizrunā: viktig („vikti“), hyggelig („hyggeli“), deilig.

-dt un d pēc patskaņa: d bieži neizrunā: godt (skan kā „got“), rødt („røt“), god („gū“), med („mē“).

-ld un -nd: d pazūd: kald („kal“), land („lan“), holde („holle“).

Bieži vārdiņi, ko izrunā citādi, nekā raksta: jeg („jei“), meg („mei“), og („o“), det („de“).

E-pasts pa telefonu: @ = krøllalfa, . = punktum, - = bindestrek: ola punktum hansen krøllalfa gmail punktum com.

Tipiska kļūda: latvieši lasa tā, kā rakstīts, jo latviešu valodā tas strādā: „h-va“, hyggelig ar g beigās. Turklāt garumzīmes un mīkstinājuma zīmes (ā, ē, š, ņ) norvēģu sistēmās bieži pazūd: Kārlis bankas kartē var kļūt par Karlis.

Piemēri

Kan du stave navnet ditt?Vai vari nosaukt savu vārdu pa burtiem?

Etternavnet mitt staves med Ø, som i Østen.Mans uzvārds tiek rakstīts ar Ø, kā vārdā Østen.

Hva heter du, og hvor bor du?Kā tevi sauc, un kur tu dzīvo?

Det var hyggelig å se deg igjen.Bija patīkami tevi atkal redzēt.

Maten på hytta smakte veldig godt.Ēdiens mājiņā bija ļoti garšīgs.

E-postadressen min er ola punktum hansen krøllalfa gmail punktum com.Mana e-pasta adrese ir [email protected].

Kan du gjenta det? Linja er dårlig.Vai vari atkārtot? Slikts savienojums.

Jeg må hjem og hjelpe barna med leksene.Man jāiet mājās un jāpalīdz bērniem ar mājasdarbiem.