Konstrukcijas ar nenoteiksmi: for å, uten å, ved å

Pēc prievārda norvēģu valodā nāk å + nenoteiksme: for å lære (lai iemācītos), uten å spørre (nejautājot). Tā īsi pasaki, kāpēc vai kā kaut ko dari. Uzzināsi arī, kad var izlaist at un kā atšķiras om un hvis.

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Īsumā: pēc prievārda nāk å + nenoteiksme: for å lære (lai iemācītos), uten å spørre (nejautājot).

Par ko tas ir?

Nenoteiksmes frāze ir īss veids, kā pateikt, kāpēc vai kā tu kaut ko dari, vai ko dari tā vietā: es pārcēlos šurp, lai strādātu; viņš aizgāja, neatvadījies; tu daudz iemācies, runājot. Visa jauna teikuma vietā tu vienkārši pievieno darbības vārdu.

Norvēģiski šādas frāzes sākas ar mazu prievārdu un å: «Jeg flyttet til Norge for å jobbe» (es pārcēlos uz Norvēģiju, lai strādātu), «Han gikk uten å si ha det» (viņš aizgāja, nepateicis atā), «Du lærer mye ved å snakke med kollegene dine» (tu daudz iemācīsies, runājot ar kolēģiem). Pēc prievārda vienmēr nāk å un nenoteiksme.

Latviski to dari vairākos veidos: «lai strādātu», «nejautājot», «runājot». Norvēģu valodā ir viena shēma: prievārds, å un nenoteiksme. For å ir tavs «lai», uten å atbilst divdabim ar ne, ved å parastam divdabim ar -ot. Toties om un hvis ir viegli, jo atbilst latviešu «vai» un «ja»: «Jeg lurer på om butikken er åpen» (interesanti, vai veikals ir vaļā). For å noderēs katrā darba intervijā un katrā tikšanās reizē NAV, kad jautās, kāpēc atbrauci uz Norvēģiju vai kāpēc mācies kursos («for å få en bedre jobb»).

Likumi

  1. for å = lai (mērķis): Jeg flyttet til Norge for å jobbe.
  2. uten å = kaut ko nedarot: Han gikk uten å si ha det. (Viņš aizgāja neatvadījies.)
  3. ved å = darot kaut ko (veids): Du lærer mye ved å snakke med kollegene dine.
  4. i stedet for å = tā vietā, lai: Ta trappa i stedet for å ta heisen.
  5. etter å ha + divdabis = pēc tam, kad kaut kas izdarīts: Etter å ha spist dro vi på tur.
  6. før saistās ar veselu teikumu, nevis ar å: Vask hendene før du spiser.
  7. Arī daudzi noturīgi izteicieni prasa å: glad i å, flink til å, lei av å: Hun er flink til å lage mat.
  8. Darbību ar å veic teikuma priekšmets. Ja tas ir kāds cits, lieto for at + teikumu: Jeg ringte for at hun skulle vite det.
  9. ikke parasti stāv pirms å: Vi dro tidlig for ikke å komme for sent.
  10. at (ka) bieži var izlaist pēc tro, si, håpe, vite: Jeg tror (at) hun kommer.
  11. at jāpatur, ja palīgteikums ir pirmais: At han kom, var en overraskelse.
  12. hvis = ja: Hvis det regner, blir vi hjemme. om var nozīmēt to pašu, bet arī „vai“: Jeg lurer på om butikken er åpen.

Tipiska kļūda: latviski sakām „pirms iziešanas“, „paēdis“. Norvēģiski pēc før nāk vesels teikums: før jeg gikk (nevis før å gå), bet pēc etter vajag ha: etter å ha spist.

Piemēri

  • Tomasz flyttet til Ålesund for å jobbe på et verft.Tomašs pārcēlās uz Olesunnu, lai strādātu kuģu būvētavā.
  • Hun tok bilen uten å spørre faren sin.Viņa paņēma mašīnu, nepajautājusi tētim.
  • Du sparer mye ved å kjøpe månedskort hos Ruter.Tu daudz ietaupīsi, pērkot mēnešbiļeti no Ruter.
  • I stedet for å ta fly tok vi nattoget til Bodø.Tā vietā, lai lidotu, mēs braucām ar nakts vilcienu uz Bodø.
  • Etter å ha jobbet hele dagen var Maria helt utslitt.Pēc visas dienas darba Marija bija pilnīgi nogurusi.
  • Husk å slå av lyset før du går.Neaizmirsti izslēgt gaismu, pirms aizej.
  • Jeg lurer på om legekontoret er åpent i romjula.Interesanti, vai ārsta prakse ir atvērta starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
  • Kari sa hun ville komme litt senere.Kari teica, ka atnāks mazliet vēlāk.

Trenējies testā (B1) Pārtulko norvēģiski

✉️ Atradi kļūdu? Paziņo mums