Biežākās latviešu kļūdas norvēģu valodā

Vārdu secība

• ✘ Om kvelden vi ser på TV.

  ✔ Om kvelden ser vi på TV. ▶

  Norvēģu valodā virsteikumā darbības vārds vienmēr ir otrajā vietā. Ja teikums sākas ar apstākli («om kvelden», «i dag»), teikuma priekšmets nostājas aiz darbības vārda. Latviešu valodā vārdu secība ir brīva («Vakarā mēs skatāmies televizoru»), tāpēc šī kļūda ir ļoti bieža.

• ✘ Jeg ikke vet.

  ✔ Jeg vet ikke. ▶

  Latviski noliegums ir darbības vārda sākumā («nezinu»), bet norvēģu «ikke» virsteikumā stāv aiz darbības vārda: «Jeg vet ikke», «Hun kommer ikke».

• ✘ Jeg lurer på hva koster billetten.

  ✔ Jeg lurer på hva billetten koster. ▶

  Netiešajā jautājumā vārdu secība ir tāda pati kā apgalvojumā: vispirms teikuma priekšmets, tad darbības vārds. Latviski var teikt «Interesanti, cik maksā biļete», bet norvēģiski darbības vārds nāk pirmais tikai tiešajā jautājumā: «Hva koster billetten?»

• ✘ Hvis det regner ikke, går vi på tur.

  ✔ Hvis det ikke regner, går vi på tur. ▶

  Palīgteikumā (pēc hvis, at, som, når, fordi) «ikke» stāv pirms darbības vārda. Salīdzini: «Det regner ikke», bet «hvis det ikke regner».

Artikuli un noteiktā forma

• ✘ Jeg har kjøpt ny jakke.

  ✔ Jeg har kjøpt en ny jakke. ▶

  Latviešu valodā nav artikulu, tāpēc tos viegli aizmirst. Taču norvēģu valodā saskaitāmam lietvārdam vienskaitlī gandrīz vienmēr vajag «en», «ei» vai «et», arī tad, ja tam priekšā ir īpašības vārds.

• ✘ Unnskyld, hvor er toalett?

  ✔ Unnskyld, hvor er toalettet? ▶

  Ja runa ir par konkrētu lietu, ko abi zināt (piemēram, tualeti šajā kafejnīcā), lietvārdam vajag noteikto galotni: toalett → toalettet, bil → bilen. Latviski to saprot no konteksta, norvēģiski galotne ir obligāta.

• ✘ Vi bodde på det gamle hotell.

  ✔ Vi bodde på det gamle hotellet. ▶

  Ja lietvārdam priekšā ir «den/det/de» un īpašības vārds, arī pašam lietvārdam jābūt noteiktajā formā: det gamle hotellet, den røde bilen. Latviski noteiktību var parādīt ar īpašības vārda galotni («vecajā viesnīcā»), tāpēc šķiet, ka ar to pietiek, bet norvēģiski tā jāatzīmē divreiz.

Īpašības vārdi

• ✘ Rommet er liten.

  ✔ Rommet er lite. ▶

  Īpašības vārds saskaņojas ar lietvārdu arī aiz «er». «Rommet» ir nekatrās dzimtes vārds, tāpēc «lite» – līdzīgi kā «stort», «fint». Latviešu valodā nekatrās dzimtes nav, tāpēc šo formu viegli aizmirst.

• ✘ Skoene er dyr.

  ✔ Skoene er dyre. ▶

  Daudzskaitlī īpašības vārds saņem galotni -e arī aiz «er»: «Skoen er dyr», bet «Skoene er dyre». Latviski mēs arī saskaņojam («kurpes ir dārgas»), tikai norvēģu -e bieži piemirstas.

Prievārdi

• ✘ Jeg er hjem nå.

  ✔ Jeg er hjemme nå. ▶

  Latviešu «mājās» der gan vietai, gan virzienam («esmu mājās», «eju mājās»). Norvēģiski tie ir divi vārdi: «hjemme» (kur? – Jeg er hjemme) un «hjem» (uz kurieni? – Jeg går hjem).

• ✘ Jeg venter deg ved stasjonen.

  ✔ Jeg venter på deg ved stasjonen. ▶

  Latviski «gaidīt» lieto bez prievārda («gaidu tevi»), bet norvēģu «vente» vienmēr prasa «på»: «Vi venter på bussen», «Hun venter på svar».

• ✘ I sommeren drar vi på hytta.

  ✔ Om sommeren drar vi på hytta. ▶

  Ja runa ir par to, kas notiek katru vasaru, saka «om sommeren», «om vinteren», «om morgenen». «I sommer» nozīmē «šovasar», bet «i sommeren» ir kļūda.

Darbības vārdi

• ✘ Jeg bor i Norge siden 2021.

  ✔ Jeg har bodd i Norge siden 2021. ▶

  Latviski pietiek ar tagadni («Dzīvoju Norvēģijā kopš 2021. gada»). Norvēģiski darbībai, kas sākusies pagātnē un turpinās joprojām, vajag perfektu: «har bodd», «har jobbet».

• ✘ Jeg har sett filmen i går.

  ✔ Jeg så filmen i går. ▶

  Ja nosaukts konkrēts pagātnes laiks (i går, i fjor, i juli), norvēģi lieto preterītu: «så», «kjøpte», «var». Perfekts «har sett» der tad, ja laiks nav svarīgs: «Jeg har sett filmen» (filmu esmu redzējis).

• ✘ Vi treffer oss i morgen!

  ✔ Vi treffes i morgen! ▶

  Latviešu «tiksimies» ir atgriezenisks darbības vārds, tāpēc gribas pievienot «oss». Norvēģiski saka «Vi treffes» vai «Vi ses» – forma ar -s jau nozīmē «cits citu».

• ✘ Meg er kaldt.

  ✔ Jeg fryser. ▶

  Latviski sakām «Man ir auksti» ar datīvu. Norvēģu teikumā vajag teikuma priekšmetu: «Jeg fryser» (man salst), «Jeg er sulten» (esmu izsalcis).

• ✘ Jeg liker svømme.

  ✔ Jeg liker å svømme. ▶

  Pēc darbības vārdiem «like», «prøve», «begynne», «glemme» nenoteiksmei priekšā liek «å». Latviešu nenoteiksmei nekā tāda nav («man patīk peldēt»). Pēc modālajiem darbības vārdiem (kan, vil, må, skal) «å» neliek: «Jeg kan svømme».

Vietniekvārdi

• ✘ Jeg skynder seg.

  ✔ Jeg skynder meg. ▶

  Latviski atgriezeniskums ir pašā darbības vārda galotnē («es steidzos», «mēs steidzamies»), tāpēc gribas visur likt «seg». Bet norvēģu atgriezeniskais vietniekvārds mainās pa personām: jeg … meg, du … deg, han/hun … seg, vi … oss, dere … dere, de … seg.

• ✘ Vi tok med barna sine på tur.

  ✔ Vi tok med barna våre på tur. ▶

  Latviešu «savs» der jebkurai personai («mēs paņēmām līdzi savus bērnus»). Norvēģu «sin/si/sitt/sine» lieto tikai 3. personā: «De tok med barna sine». Ar «vi» saka «våre», ar «jeg» – «mine».

• ✘ Jeg har ikke ingen penger.

  ✔ Jeg har ingen penger. ▶

  Latviešu valodā noliegumi dubultojas («Man nav nekādas naudas»), bet norvēģiski pietiek ar vienu: «Jeg har ingen penger» vai «Jeg har ikke noen penger».

• ✘ Snør i Riga nå.

  ✔ Det snør i Riga nå. ▶

  Norvēģu teikumā vienmēr vajag teikuma priekšmetu. Kur latviski tā nav («Snieg», «Ir auksti»), norvēģiski liek «det»: «Det snør», «Det er kaldt».

Vārdu krājums

• ✘ Sønnen min vant en konkurs i matematikk.

  ✔ Sønnen min vant en konkurranse i matematikk. ▶

  Viltus draugs: norvēģu «konkurs» nozīmē bankrotu («Firmaet gikk konkurs»). Latviešu konkurss norvēģiski ir «konkurranse».

• ✘ Det er aksjon på smør denne uka.

  ✔ Smør er på tilbud denne uka. ▶

  Veikala «akcija» norvēģiski ir «tilbud». «Aksjon» nozīmē kampaņu vai operāciju, bet «aksje» – akciju biržā.

Pareizrakstība

• ✘ Jeg sjønner ikke.

  ✔ Jeg skjønner ikke. ▶

  Skaņu, kas līdzīga latviešu «š», norvēģi raksta dažādi: «sj» (sju), «skj» (skjønner, skje) vai «sk» pirms i, y, øy (ski, sky). Latviski katrai skaņai ir savs burts, tāpēc, rakstot pēc dzirdes, viegli kļūdīties – šādus vārdus vajag iegaumēt kopā ar rakstību.

Izruna

• ✘ Takk [tɑːk] for hjelpen!

  ✔ Takk [tɑk] for hjelpen! ▶

  Norvēģu valodā patskaņa garums maina vārda nozīmi, tikai garumzīmju nav. Likums: aiz īsa patskaņa parasti raksta dubultu līdzskani. «Takk» ar īsu [a] nozīmē «paldies», bet ar garu [aː] sanāk «tak» – jumts.