NorskGrammatikk logotips Norskgrammatikk
LV

B2 · C1

Bergenstesten – augstākā līmeņa norvēģu valodas tests

Bergenstesten ir pazīstamākais tests pieaugušajiem, kuriem jāapliecina norvēģu valoda B2 vai C1 līmenī. Šeit uzzināsi, kā tests ir veidots šobrīd, kam tas vajadzīgs, kā pieteikties, un atradīsi lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas uzdevumus.

Gatavojies eksāmenam

Lasīšana

Rakstīšana

Runāšana

Kas ir Bergenstesten?

Oficiālais nosaukums ir «Test i norsk – høyere nivå». Tests izstrādāts Bergenas Universitātē, no kurienes arī iesauka, un šodien to rīko Folkeuniversitetet (Norsk språktest). Tas mēra norvēģu valodu B2 un C1 līmenī pēc Eiropas kopīgo pamatnostādņu skalas.

Testam ir divas atsevišķas daļas: rakstiskā un mutiskā. Tās var kārtot neatkarīgi, bet lielākajai daļai, kas stājas augstskolā, vajag abas. Nejauc to ar HK-dir rīkoto Norskprøven – tas ir cits eksāmens (A1–B2, un tagad arī atsevišķs C1 tests).

Kam vajadzīgs šis tests?

Biežākais iemesls ir uzņemšana augstskolā. Samordna opptak pieņem Bergenstesten kā norvēģu valodas prasības apliecinājumu, ja tev ir «Bestått» (nokārtots) gan rakstiskajā, gan mutiskajā daļā. Universitātes, piemēram, UiB un UiO, atsaucas uz tiem pašiem noteikumiem. Dažām programmām, piemēram, skolotāju izglītībai, var būt papildu prasības – vienmēr pārbaudi savu programmu.

Testu izmanto arī darba devēji, piemēram, veselības aprūpē, skolās un valsts pārvaldē, un Folkeuniversitetet norāda, ka tas tiek pieņemts UDI pieteikumos par pastāvīgo uzturēšanās atļauju un pilsonību. UDI noteikumi laiku pa laikam mainās, tāpēc pirms pieteikšanās tikai šī iemesla dēļ izlasi jaunāko informāciju udi.no.

Testa daļas

Rakstiskais tests ir digitāls un ilgst aptuveni 5,5 stundas. Tam ir piecas daļas: lasītprasme, klausīšanās, kopsavilkums («referat» – teksta satura atstāstījums saviem vārdiem), gramatika, vārdu krājums un izteicieni, kā arī rakstīšana (garāks teksts). Jānokārto visas piecas. Ņem līdzi savu datoru (Windows, ne Mac vai Chromebook) un austiņas ar vadu.

Mutiskais tests ilgst aptuveni 20 minūtes kopā ar eksaminētāju. Tajā ir īsa sevis prezentācija, attēla apraksts, viedoklis par doto apgalvojumu un saruna ar eksaminētāju. Formāts var mainīties, tāpēc pirms gatavošanās izlasi aprakstu folkeuniversitetet.no.

Rezultāti: ko nozīmē B2 un C1?

Rezultāts ir «Ikke bestått» (nav nokārtots), «Bestått» (nokārtots) vai «Godt bestått» (nokārtots ar izcilību). Bestått atbilst B2, Godt bestått – C1. Rakstiskajā testā jānokārto visas daļas, un kopējam Godt bestått vajag šo vērtējumu vismaz trijās. Vecā punktu sistēma (450/500) attiecas tikai uz testiem, kas kārtoti pirms 2009. gada rudens. Rakstiskā testa rezultāts pienāk apmēram pēc piecām nedēļām, mutiskā – apmēram pēc nedēļas.

B2 nozīmē, ka saproti sarežģītu tekstu galveno saturu, runā pietiekami raiti, lai saruna nebūtu nogurdinoša, un vari argumentēt par un pret. C1 nozīmē, ka saproti arī netieši izteikto, runā, nemeklējot vārdus, un raksti labi strukturētus tekstus ar dažādām teikuma konstrukcijām. Pašam sertifikātam nav derīguma termiņa, taču daži darba devēji un iestādes var prasīt jaunāku apliecinājumu.

Pieteikšanās, datumi un norises vietas

Piesakies folkeuniversitetet.no (meklē «Bergenstesten»). Tests notiek tikai dažas reizes gadā – 2026. gadā rakstiskās sesijas bija cita starpā augustā un novembrī, nākamā – 2027. gada janvārī. Rakstiskā un mutiskā daļa parasti ir divas dienas pēc kārtas. Vietas var beigties, tāpēc piesakies laikus pirms augstskolas pieteikšanās termiņa.

Tests notiek Oslo, Bergenā un Stavangerā. Ārzemēs to var kārtot, ja apstiprināta vieta, piemēram, vēstniecība vai Norvēģijas jūrnieku baznīca, piekrīt to rīkot. Cenas, termiņi un datumi mainās, tāpēc vienmēr pārbaudi folkeuniversitetet.no. Ja reizi esi kārtojis visu testu, vēlāk vari kārtot tikai nenokārtotās daļas.

Kā sagatavoties: 8 nedēļu plāns

1.–2. nedēļa: Nosaki savu līmeni. Katru dienu izlasi vienu garāku rakstu (Aftenposten, NRK, forskning.no) un uzraksti 120 vārdu kopsavilkumu. Vērts iegādāties Folkeuniversitetet parauga testu. 3.–4. nedēļa: Gramatika un vārdu krājums – vārdu secība (inversija, palīgteikumi), prievārdi un noturīgi izteicieni. Izveido savu saikļu sarakstu: «derimot», «likevel», «med andre ord».

5.–6. nedēļa: Raksti divus garākus tekstus nedēļā uz laiku (pārspriedums, lasītāja vēstule, oficiāla e-pasta vēstule, grafika apraksts) un lūdz tos izlabot. Klausies NRK podkāstus un pieraksti galvenās domas. 7.–8. nedēļa: Vismaz reizi izpildi visu testu uz laiku un trenē runāšanu skaļi – vēlams ar ierakstu. Prezentē sevi divās minūtēs, apraksti attēlus un pauž nostāju par apgalvojumiem.

Tipiskās kļūdas

Klasiskā kļūda ir vārdu secība: «I dag jeg skal» vietā «I dag skal jeg» un «fordi han har ikke tid» vietā «fordi han ikke har tid». Latviešu brīvā vārdu secība te nedarbojas – virsteikumā darbības vārds vienmēr ir otrajā vietā. Bieži kļūdās arī lietvārdu dzimtē un prievārdos: «interessert i», «fornøyd med», «avhengig av».

Rakstīšanas uzdevumos daudzi zaudē punktus, jo neatbild uz jautāto, raksta bez rindkopām vai atkārto vienu un to pašu saikli. Kopsavilkumā bieža kļūda ir pievienot savu viedokli vai kopēt veselus teikumus. Mutiskajā daļā iemācītu tekstu skaitīšanu no galvas eksaminētājs pamana uzreiz.

Padomi eksāmena dienai

Pārbaudi datoru dienu iepriekš: uzlādē, atjaunini Windows un notestē austiņas. Paņem derīgu personu apliecinošu dokumentu, ūdeni un ko ēdamu – diena ir gara. Pirms sāc, izlasi visu uzdevumu un sadali laiku: pēdējās desmit minūtes atstāj darbības vārdu formu, vārdu secības un dzimtes pārbaudei.

Mutiskajā daļā droši vari palūgt atkārtot jautājumu («Unnskyld, kan du si det en gang til?»). Laiku pārdomām iegūsi ar frāzi «Det er et godt spørsmål …». Pamato savu viedokli ar piemēriem no savas dzīves – tas izklausās dabiski un parāda vārdu krājumu.

Avoti un oficiālā informācija