C1 – Augstākais
Idiomas, stils un precīza vārdu izvēle, akadēmiskā norvēģu valoda, ziņu valoda un Bergenstesten eksāmens.
Pildi līmeņa testu (120 jautājumi)Gramatika šajā līmenī
Padziļināta vārdu secība
Tas, ko tu noliec teikuma sākumā, nosaka, kam lasītājs pievērsīs uzmanību. Tu iemācīsies pārvietot teikuma daļas, lai radītu uzsvaru, kontrastu un plūdumu.
Atvērt →Ciešamā kārta: nianses un stils
Norvēģu valodā ir divas ciešamās kārtas formas, un bieži var izvēlēties arī darāmās kārtas teikumu ar man vai vi. Izvēle ietekmē nozīmi un toni.
Atvērt →Nosacījuma teikumi ar inversiju
Hadde jeg visst det, ville jeg ha sagt nei – ja es būtu zinājis, es būtu atteicis. Tu iemācīsies izteikt nosacījumu bez hvis un runāt par to, kas varēja notikt.
Atvērt →Nominālais stils un skaidra valoda
Birokrātiskā norvēģu valoda ir pilna ar smagiem lietvārdiem un ciešamo kārtu. Tu iemācīsies atpazīt nominālo stilu un pārrakstīt to skaidrā, mūsdienīgā valodā.
Atvērt →Modālās partikulas: jo, vel, nok, da …
Mazi vārdiņi kā jo, vel un nok nemaina to, ko tu saki, bet maina, kā tas tiek uztverts. Tie padara runāto norvēģu valodu dabisku.
Atvērt →Tagadnes divdabis un divdabja konstrukcijas
Forma ar -ende (gående, sittende) norvēģu valodā ir ierobežotāka nekā daudzās citās valodās. Tu uzzināsi, kur to lieto un kur ne.
Atvērt →Teksta saistījums un norādes
Teksts ir saistīts, ja vārdi skaidri norāda atpakaļ uz jau teikto. Tu apgūsi sin/hans, dette, førstnevnte un henholdsvis.
Atvērt →Vēlējuma forma un veci noturīgi izteicieni
Norvēģu valoda gandrīz zaudējusi vēlējuma formu, taču tā dzīvo izteicienos Leve kongen! un koste hva det koste vil. Tu iemācīsies tos atpazīt un pareizi lietot.
Atvērt →Bieži lietoti idiomi
Idiomi padara valodu dzīvu. Šeit iepazīsi astoņus izteicienus, ko norvēģi bieži lieto, ko tie nozīmē un kad tie der.
Atvērt →Kolokācijas: vārdi, kas iet kopā
Norvēģi lēmumu «ņem» un jautājumu «noliek». Pareizs darbības vārda un lietvārda savienojums palīdz runāt dabiski.
Atvērt →Sinonīmi un nozīmes nianses
Si vai fortelle? Mene, synes vai tro? C1 līmenī tu izvēlies vārdu, kas precīzi pasaka to, ko domā.
Atvērt →Reģistrs un stils
To pašu ziņu var pateikt neformāli, neitrāli vai oficiāli. Tu iemācīsies pielāgot valodu situācijai un adresātam.
Atvērt →Vārddarināšana padziļināti
Ja zini galotnes -sjon, -isere, -itet, -isme un saproti, kā darbojas salikteņi, vari saprast tūkstošiem jaunu vārdu.
Atvērt →Viltus draugi
Daži norvēģu vārdi līdzinās latviešu vai angļu vārdiem, bet nozīmē ko citu. Lūk, biežākās lamatas.
Atvērt →Darbības vārdi ar partikulu padziļināti
Gå ut fra, stå for, komme an på: maza partikula var pilnīgi mainīt darbības vārda nozīmi. Bieži uzsvērta ir tieši tā.
Atvērt →Noteiktie prievārdi padziļināti
Ansvar for, mangel på, tvil om: daudziem vārdiem vajadzīgs noteikts prievārds. Šeit iemācīsies svarīgākos C1 līmenī.
Atvērt →Diskusijas teksts (argumentatīva eseja)
Diskusijas tekstā jautājums tiek aplūkots no vairākām pusēm, pirms tu izdari secinājumu. Galvenais – skaidra struktūra un niansēti formulējumi.
Atvērt →Saliktie teikumi
C1 līmenī tu veido garus teikumus ar vairākiem palīgteikumiem – nezaudējot kontroli pār vārdu secību.
Atvērt →Sanāksmju un sarunu valoda
Norvēģu sanāksmes bieži ir neformālas un vērstas uz vienprātību. Tu iemācīsies ņemt vārdu, diplomātiski nepiekrist un nonākt pie lēmuma.
Atvērt →Ziņu valoda
NRK un Aftenposten virsraksti ir īsi un saspiesti. Kad pazīsti to shēmas un atslēgvārdus, ziņas lasi daudz ātrāk.
Atvērt →Runas redukcijas: kā norvēģi runā patiesībā
Ātrā runā vārdi saplūst un galotnes pazūd. Raksti standarta bokmål, bet tev jāsaprot, kā cilvēki runā patiesībā.
Atvērt →Ironija un pieticīgi izteikumi
Norvēģi reti pārspīlē. Uzslavas bieži ir atturīgas, kritika netieša, un ironiju pasaka ar nopietnu seju. Tu iemācīsies lasīt starp rindām.
Atvērt →Bergenas tests (Bergenstesten)
Bergenstesten – oficiāli «Test i norsk – høyere nivå» (augstākā līmeņa norvēģu valodas tests) – ir eksāmens, kas apliecina padziļinātas zināšanas. Šeit atradīsi pārskatu un padomus. Vienmēr pārbaudi jaunāko informāciju Folkeuniversitetet mājaslapā.
Atvērt →Akadēmiskā norvēģu valoda
Ziņojumiem, bakalaura un maģistra darbiem vajadzīga precīza, piesardzīga un lietišķa valoda. Tu iemācīsies atsaukties uz avotiem un saistīt tekstu.
Atvērt →Vārdi ar audio
- henholdsvisattiecīgi
- førstnevnte / sistnevntepirmais / pēdējais minētais
- dersomja, gadījumā, ja (oficiāli)
- med mindreja vien ne
- i henhold tilsaskaņā ar
- vedrørendepar, attiecībā uz
- å foretaveikt
- å iverksetteīstenot, ieviest
- klarspråkskaidra valoda
- de pårørendetuvinieki
- gjeldendespēkā esošs
- alt tatt i betraktningņemot vērā visu
- koste hva det koste vilpar katru cenu
- som seg hør og børkā pienākas
- derimotturpretī
- mot formodningpretēji gaidītajam
- ta seg vann over hodetuzņemties par daudz
- ikke se skogen for bare træraiz kokiem neredzēt mežu
- slå to fluer i en smekkar vienu šāvienu nošaut divus zaķus
- det er ingen ku på isennav par ko uztraukties
- gi noen lang nesekādu apmuļķot
- ha en finger med i spilletbūt pielikušam roku
- kaste perler for svinmest pērles cūkām priekšā
- snakke rett fra levrarunāt bez aplinkiem
- ta en avgjørelsepieņemt lēmumu
- stille et spørsmåluzdot jautājumu
- legge vekt påpiešķirt nozīmi
- komme til enighetpanākt vienošanos
- ta hensyn tilņemt vērā
- påståapgalvot
- avgjørendeizšķirošs
- vesentligbūtisks
- Med vennlig hilsenAr cieņu
- en hestekurkrasi pasākumi
- en blindveistrupceļš
- eventueltiespējams, ja vajadzēs
- aktuellaktuāls, apsverams
- gå ut frapieņemt
- komme an påbūt atkarīgam no
- mangel påtrūkums
- takket værepateicoties
- å drøfteiztirzāt, apspriest
- en problemstillingproblēmjautājums
- riktignoktiesa gan
- såledestādējādi
- en disposisjonplāns, struktūra
- en innvendingiebildums
- å enes omvienoties par
- et vedtaklēmums
- å møtes på halvveiensatikties pusceļā
- en varslertrauksmes cēlējs
- en høringsabiedriskā apspriešana; uzklausīšana
- statsbudsjettetvalsts budžets
- siktetaizdomās turētais (ar izvirzītām aizdomām)
- etter det NRK erfarerkā uzzinājis NRK
- ikke så verstgluži labi
- ikke akkuratne gluži
- å skrytelielīties
- å underdrivemazināt, nepārspīlēt
- en uttaleizruna
- trykklettneuzsvērts
- en kildehenvisningatsauce uz avotu
- følgeliglīdz ar to
- imidlertidtaču
- i lys avņemot vērā
- et utvalgizlase; komiteja