NorskGrammatikk logotips Norskgrammatikk
LV
A2

A2 – Pamata

Iepirkšanās, darbs, ārsts, pagātne un salīdzināšana.

Pildi līmeņa testu (95 jautājumi)

Gramatika šajā līmenī

Īpašības vārdi: saskaņošana

Īpašības vārds maina galotni atbilstoši lietvārdam.

Atvērt →

Pagātne (preteritum)

Preteritum lieto par to, kas notika noteiktā laikā pagātnē.

Atvērt →

Vārdu secība: darbības vārds otrajā vietā

Norvēģu virsteikumā darbības vārds vienmēr ir otrajā vietā. Tas ir svarīgākais norvēģu sintakses likums.

Atvērt →

Modālie darbības vārdi

Modālie darbības vārdi izsaka spēju, vēlmi, pienākumu un atļauju. Aiz tiem seko nenoteiksme bez å.

Atvērt →

Tagadnes perfekts: har + divdabis

Perfektu lieto, ja kaut kas ir noticis, bet laiks nav svarīgs, vai ja tam ir nozīme tagad.

Atvērt →

Laika un vietas prievārdi

I, på, til un om ir mazi, bet viltīgi vārdi. Mācies tos kopā ar noturīgiem izteicieniem.

Atvērt →

Četras vājo darbības vārdu grupas

Vājie darbības vārdi pagātnē saņem galotni -et, -te, -de vai -dde. Grupu parasti parāda līdzskaņi pirms nenoteiksmes -e.

Atvērt →

Stiprie un neregulārie darbības vārdi

Stiprie darbības vārdi pagātnē nesaņem galotni – tie maina patskani: drikke – drakk. Biežākie darbības vārdi ir stiprie, tāpēc tie jāiemācās no galvas.

Atvērt →

Norādāmie vietniekvārdi

Denne bilen, det huset der: kad uz kaut ko norādi, lietvārds ir noteiktajā formā.

Atvērt →

Apstākļa vārdi

Kur stāv ikke? Kāpēc hjem, bet hjemme? Šeit ir apstākļa vārdu likumi.

Atvērt →

Saikļi

Og, men, så savieno virsteikumus. At, fordi, når sāk palīgteikumu – un maina vārdu secību.

Atvērt →

Saliktie vārdi

Norvēģu valoda jaunus vārdus veido, saliekot kopā vecus: buss + sjåfør = bussjåfør (autobusa šoferis). Kad redzi daļas, gari vārdi kļūst viegli – tikai tie jāraksta kopā.

Atvērt →

Neregulārie īpašības vārdi

Lielākā daļa īpašības vārdu mainās pēc vienkārša parauga: stor – stort – store. Neliela grupa to lauž, un, protams, tie ir vārdi, ko lieto visu laiku: liten, annen, egen, blå, gammel.

Atvērt →

Ģenitīvs un piederība: Pers bil, bilen til Per

Norvēģiski pateikt, kam kas pieder, var vairākos veidos: Pers bil, bilen til Per un – sarunvalodā – Per sin bil. Par lietām un vietām biežāk lieto prievārdu: taket på huset (mājas jumts).

Atvērt →

Nenoteiktie vietniekvārdi: noen, ingen, alle, hver

Noen, ingen, alle un mye ir vārdi, ko lieto, kad nevari vai negribi precīzi pateikt, kas vai ko. Tos dzirdi visu dienu – veikalā, darbā un autobusā.

Atvērt →

Darbības vārdi ar -s: synes, trives, finnes, møtes

Daži darbības vārdi vienmēr beidzas ar -s, lai gan tie nav ciešamajā kārtā. Tie noder katru dienu: Jeg synes det er kaldt (Man šķiet, ka ir auksti). Hvordan trives du i Norge? (Kā tev patīk Norvēģijā?)

Atvērt →

Jaucami darbības vārdu pāri: ligge/legge, sitte/sette, vite/kjenne

Daži norvēģu darbības vārdi izskatās līdzīgi vai sadala savā starpā to, kas tavā valodā ir viens vārds. Te redzēsi atšķirību starp ligge un legge, vite un kjenne, bli un være – ar ikdienas piemēriem.

Atvērt →

Pareizrakstība: dubultie līdzskaņi un lielie burti

Norvēģu valodā raksta gandrīz tā, kā izrunā, bet daži likumi jāzina. Svarīgākie ir par dubultajiem līdzskaņiem un lielajiem burtiem.

Atvērt →

Laika izteicieni: i går, om en uke, for ... siden

Mazi vārdiņi om, i, for … siden, da un når pasaka, kad kaut kas notiek. Tos viegli sajaukt, bet tu tos lieto katru dienu – darbā, pie ārsta un sarunājot tikšanos ar draugiem.

Atvērt →

Vārdi ar audio