⛷️ Slēpošana iesācējiem: distanču slēpes, kalnu slēpes un kā sākt

Distanču, kalnu slēpošana vai telemarks?

Langrenn (distanču slēpošana) ir tas, ko lielākā daļa norvēģu domā, sakot «gå på ski». Tu pārvietojies ar saviem spēkiem pa mežu un kalniem uz garām, šaurām slēpēm, kur stiprinājumā ir nostiprināts tikai zābaka purngals. Alpint (kalnu slēpošanu) vairums pazīst no ārzemēm: pacēlājs tevi uzved augšā, tu nobrauc lejā un maksā par pacēlāja biļeti (heiskort). Telemarks ir nobrauciens ar brīvu papēdi un dziļu ceļa locījumu katrā pagriezienā. To ir grūti iemācīties, tāpēc atstāj to vēlākam laikam.

Distanču slēpošanā ir divas tehnikas. Klassisk (klasiskais stils) ir pastkartes variants: slēpes slīd divās paralēlās sliedēs (sporet), un tu atsperies pārmaiņus ar vienu kāju. Skøyting (slidsolis) atgādina slidošanu uz slēpēm un notiek uz platās, līdzenās joslas blakus sliedēm. Tas ir ātrāks, bet prasa vairāk spēka un līdzsvara, kā arī citas slēpes, zābakus un garākas nūjas.

Ja esi pieaudzis iesācējs, sāc ar klasisko stilu. To ir vieglāk apgūt, tas der gandrīz katrā trasē, un tieši to kolēģi domā, kad aicina tevi svētdienas izbraucienā. Kalnu slēpošana ir laba otrā izvēle, ja tavi bērni grib braukt uz kalnu kopā ar klasesbiedriem.

Aprīkojums: kas vajadzīgs un bez kā var iztikt

Klasiskajam stilam vajag slēpes, zābakus, nūjas un zābakiem atbilstošus stiprinājumus. Lielākā daļa jaunā aprīkojuma izmanto NNN saimes sistēmas, bet veci lietoti zābaki var būt SNS, un tie neder. Pērkot slēpes, ņem zābakus līdzi.

Distanču slēpes izvēlas vairāk pēc svara nekā pēc auguma, jo slēpju izliekumam (spenn) jāatbilst tavam svaram. Veikalā nosauc savu īsto svaru, nevis to, kādu gribētos. Klasiskā stila nūjām jāsniedzas apmēram līdz padusei, slidsoļa nūjas ir garākas, apmēram līdz zodam.

Tu svīdīsi, tāpēc ģērbies kā skriešanai, nevis kā stāvēšanai pieturā: vilna pie ādas, plāns džemperis vai flīss, vējnecaurlaidīga jaka, plāni cimdi un cepure. Siltu jaku un termosu ieliec nelielā mugursomā pauzēm.

Īrē, aizņemies vai pērc lietotu

Nepērc pilnu jaunu komplektu, kamēr nezini, vai tev patīk. Daudzās pašvaldībās BUA bez maksas izsniedz slēpes un citu brīvdabas aprīkojumu: atrodi tuvāko punktu un rezervē BUA lietotnē. Kalnu slēpošanas centri un daži sporta veikali izīrē pilnus komplektus uz dienu.

Katru rudeni sporta klubi rīko slēpju tirdziņus (skimarked), kur lietotas slēpes lēti maina īpašnieku, un no septembra finn.no ir pilns ar slēpēm. Fretex un citos lietotu preču veikalos dažreiz arī ir slēpes un zābaki. Pārbaudi, vai slīdvirsmai nav dziļu skrāpējumu, vai slēpes nav sagriezušās un vai zābaki der stiprinājumiem.

Iesācējam vienkāršākā izvēle ir felleski (slēpes ar ādiņu). Mohēra vai sintētiskas ādiņas josla zem pēdas dod saķeri bez saķeres smēres. Tās slīd nedaudz lēnāk nekā perfekti ieziestas slēpes, un ādiņu laiku pa laikam jāapsmidzina ar kopšanas līdzekli, lai tā neapledotu, taču tās ietaupa daudz ņemšanās.

Kur spert pirmos soļus

Lysløyper jeb apgaismotās trases ir iesācēja labākais draugs: īsi apļi, apgaismoti līdz vēlam vakaram un tuvu dzīvojamām mājām. Pēc VisitOslo datiem, Oslo mežos ir vairāk nekā 2600 km sagatavotu trašu, no tām apmēram 90 km apgaismotas. Brauc ar metro 1. līniju līdz Frognerseteren vai 5. līniju līdz Sognsvann, un pēc dažām minūtēm jau būsi sliedēs. Ar 1. līniju tu brauc arī garām Holmenkollen, kur tramplīns un slēpošanas muzejs ir netālu no stacijas. Trase Sognsvann–Ullevålseter, ko Skiforeningen sauc par Norvēģijas visvairāk izmantoto slēpošanas trasi, ir plata un lēzena, bet saulainās svētdienās pārpildīta.

Pirms dodies ceļā, pārbaudi, kad trase pēdējo reizi sagatavota. Skiforeningen karte aptver Oslo mežus, bet skisporet.no – lielu daļu valsts. Paskaties arī uz krāsu trašu kartē: zaļa ir viegla, zila – vidēja, sarkana – grūta, melna – ļoti grūta. Sāc ar zaļiem divu līdz piecu kilometru apļiem.

Kalnu slēpošanai ir Skimore Oslo pie Tryvann, agrāk Oslo Vinterpark, – īss gājiens kājām vai brauciens ar autobusu no Voksenkollen stacijas 1. līnijā. Lielajos centros, piemēram, Trysil, Hemsedal un Hafjell, ir slēpošanas skolas ar zonām iesācējiem. Skiforeningen rīko distanču slēpošanas kursus pieaugušajiem, daļu no tiem angļu valodā, un viens nedēļas nogales kurss ietaupīs tev veselu sezonu ar sliktiem ieradumiem.

Slēpju smērēšana bez stresa

Smērējamām klasiskajām slēpēm ir saķeres zona (festesonen) zem pēdas un slīdes zonas priekšā un aizmugurē. Saķeres smēri (festevoks) uzklāj zem pēdas, slīdes smēri – uz priekšgala un aizmugures. Slidsoļa slēpēm un slēpēm ar ādiņu vajag tikai slīdes smēri.

Galvenais saķeres smēres likums: jo aukstāks, jo cietāka smēre. Zaļā un zilā ir aukstam, sausam sniegam, violetā un sarkanā – temperatūrai ap nulli. Klisteris, lipīga masa tūbiņā, paredzēts apledojušām trasēm un vecam vai slapjam sniegam. Temperatūras diapazons ir uzdrukāts uz katras kārbiņas. Uzklāj plānas kārtas, izlīdzini ar korķi un pārbaudi: ja slēpes slīd atpakaļ, uzklāj vēl kārtu vai izvēlies nedaudz siltāku smēri; ja zem slēpēm pielīp sniegs, esi izvēlējies par siltu.

Fluora smēres ir aizliegtas sacensībās, un Swix, pazīstamākais norvēģu zīmols, 2020. gadā pārtrauca tās pārdot, tāpēc pietiek ar parastu slīdes smēri. Sporta veikali par samaksu sagatavos tavas slēpes. Un, ja neesi pārliecināts, pajautā cilvēkam blakus trases sākumā: «Hva har du smurt med?» – «Ar ko tu smērēji?» – liek gandrīz jebkuram norvēģim sākt runāt ar svešinieku.

Uzvedība trasē: kā nevienu nesadusmot

Turies pa labi. Dubultās sliedēs brauc pa labo, bet kreiso atstāj brīvu tiem, kas brauc pretī. Tur, kur ir viena klasiskā sliede un slidsoļa josla, ir spēkā tas pats noteikums, un nebrauc ar slidsoli klasiskajās sliedēs: tā tu tās sabojā visiem pārējiem.

Apstājies malā, nekad sliedēs, un it īpaši ne nogāzes lejā vai pagriezienā. Neej kājām pa trasi – zābaku pēdas atstāj bīstamas bedres. Ja kāds aiz tevis sauc «Løype!» vai «Spor!», viņš grib apdzīt: pavirzies pa labi, tas nav nepieklājīgi. Noteikumi par suņiem atšķiras, tāpēc pārbaudi vietējos un savāc pēc sava suņa.

Pirmā sezona tev iemācīs pazemību. Samierinies ar to, nobrauc īso apli vēlreiz un iegriezies mājiņā ar kafejnīcu uz vafelēm un karstu šokolādi. Martā, kad atgriežas saule un sliedes ir ātras, sapratīsi, kāpēc norvēģi visu ziemu runā par slēpošanu.

Noderīgas frāzes

• ▶
  Hva har du smurt med i dag?Ar ko tu šodien smērēji slēpes?
• ▶
  Jeg er nybegynner, så jeg tar det rolig.Esmu iesācējs, tāpēc braucu mierīgi.
• ▶
  Hvor kan jeg leie ski?Kur es varu noīrēt slēpes?
• ▶
  Når ble løypa kjørt opp sist?Kad trase pēdējo reizi sagatavota?
• ▶
  Skiene mine glipper bakover.Manas slēpes slīd atpakaļ.
• ▶
  Kan jeg få komme forbi?Vai drīkstu apdzīt?
• ▶
  Passer disse skoene til bindingene?Vai šie zābaki der šiem stiprinājumiem?
• ▶
  Skal vi ta en runde i lysløypa etter jobb?Varbūt pēc darba nobraucam apli apgaismotajā trasē?
• ▶
  Jeg trenger heiskort for én dag.Man vajag pacēlāja biļeti uz vienu dienu.