🦌 Sāmi un Ziemeļnorvēģija: valoda, kultūra un ziemeļu gaisma

Kas ir sāmi?

Sāmi ir pamattauta, kas tradicionāli dzīvojusi Sápmi – apgabalā, kas aptver Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas ziemeļus un Kolas pussalu Krievijā. Visvairāk sāmu dzīvo Norvēģijā. Ir vairākas sāmu valodas; lielākā ir ziemeļsāmu.

Ilgu laiku valsts īstenoja norvēģiskošanas politiku. Bērnus sūtīja uz internātskolām, kur viņiem nedrīkstēja runāt sāmiski, un daudzas ģimenes pārstāja lietot valodu mājās. Šī vēstures daļa daudziem joprojām sāp; 2023. gadā Patiesības un izlīguma komisija par to iesniedza savu ziņojumu.

Sametinget, vēlētais sāmu parlaments, atklāts 1989. gadā un atrodas Karasjokā, Finnmarkā. Sāmu valodai šodien ir oficiāls statuss vairākās pašvaldībās, un tur redzēsi uzrakstus gan norvēģu, gan sāmu valodā – piemēram, Kautokeino un Guovdageaidnu.

6. februāris, joiks un ziemeļbriežu ganīšana

6. februāris ir sāmu tautas diena. Datums atgādina par pirmo sāmu sapulci, kas notika Tronheimā 1917. gadā, un dienu svin kopš 1993. gada. Uz valsts ēkām tad paceļ sāmu karogu – sarkanu, zaļu, dzeltenu un zilu ar apli –, un daudzās skolās pasniedz bidos, ziemeļbrieža gaļas zupu.

Joiks ir tradicionālā sāmu dziedāšanas forma. Joiks nestāsta par cilvēku vai vietu – tas ir šis cilvēks vai vieta. Daudziem ir savs joiks. Paklausies Mari Boini vai Ellu Mari Hētu Īsaksenu, lai gūtu priekšstatu par mūsdienu sāmu mūziku.

Ziemeļbriežu ganīšana ir svarīga nozare, taču ar to nodarbojas tikai neliela daļa sāmu. Norvēģijā ziemeļbriežu ganīšana sāmu apgabalos ir paredzēta tikai sāmiem. Ja vasarā brauc ar auto pa Finnmarku vai Trumsu, uz ceļa var stāvēt ziemeļbrieži – samazini ātrumu un pagaidi, līdz tie aiziet.

Daži vārdi ziemeļsāmu valodā un kā izrādīt cieņu

Lai dzīvotu ziemeļos, sāmu valoda nav jāmācās, bet daži vārdi vienmēr tiek labi uzņemti. «Bures!» nozīmē sveiki. «Giitu» nozīmē paldies. «Buorre beaivi» ir labdien, un «Mo manná?» nozīmē kā iet. Parasta atbilde ir «Bures dat manná» – iet labi.

Lieto vārdus «samer» (sāmi) vai «samisk» (sāmu). Vecais vārds «lapp» tiek uztverts kā aizvainojošs un nav jālieto, arī runājot par vietām. Sāmu kultūra nav maskarādes tērps. Kofte, sāmiski gákti, ir apģērbs ar nozīmi: krāsas un raksti var parādīt, no kurienes tu nāc. Nepērc kopiju, lai pārģērbtos.

Pirms fotografē cilvēkus vai ziemeļbriežus, pajautā, un neej ganāmpulkos vai iežogotās vietās. Ja kā tūrists gribi iepazīt sāmu kultūru, izvēlies pašu sāmu piedāvātas aktivitātes – piemēram, Karasjokā, Kautokeino vai Tromsē un tās apkārtnē.

Pusnakts saule, polārā nakts un ziemeļblāzma

Uz ziemeļiem no polārā loka vasarā saule nenoriet. Tromsē pusnakts saule spīd aptuveni no 20. maija līdz 22. jūlijam. Daudzi pirmajās nedēļās guļ slikti; guļamistabās ierasti ir aptumšojoši aizkari, un cilvēki dodas kalnos vienpadsmitos vakarā.

Ziemā pienāk mørketid – polārā nakts. Tromsē saule nepaceļas virs horizonta no novembra beigām līdz janvāra vidum. Tomēr visu diennakti nav pilnīgi tumšs: ap pusdienlaiku ir zila, gandrīz violeta gaisma. Kad saule atgriežas, daudzas pilsētas svin «soldagen», saules dienu, ar saules bulciņām.

Ziemeļblāzmu vislabāk redzēt no septembra līdz martam, skaidrā un tumšā vakarā, nedaudz nost no pilsētas gaismām. Populāras vietas ir Tromse, Alta un Lofotu salas. Paņem siltas drēbes un kaut ko karstu dzeršanai – ārā var nākties stāvēt ilgi. Un atceries, ka pat Lofotos ziemas laiks var slēgt ceļus, tāpēc pirms braukšanas pārbaudi vegvesen.no.

Noderīgas frāzes

• ▶
  Bures! (nordsamisk)Sveiki! (ziemeļsāmu val.)
• ▶
  Giitu! (nordsamisk)Paldies! (ziemeļsāmu val.)
• ▶
  Buorre beaivi! (nordsamisk)Labdien! (ziemeļsāmu val.)
• ▶
  Gratulerer med samefolkets dag!Apsveicu sāmu tautas dienā!
• ▶
  Er det nordlys i kveld?Vai šovakar ir ziemeļblāzma?
• ▶
  Jeg savner sola i mørketida.Polārajā naktī man pietrūkst saules.
• ▶
  Får jeg ta et bilde?Vai drīkstu nofotografēt?
• ▶
  Det står rein på veien.Uz ceļa stāv ziemeļbrieži.