📜 Īsa Norvēģijas vēsture

Vikingu laikmets

Vikingu laikmetu parasti skaita no uzbrukuma Lindisfārnas klosterim Anglijā 793. gadā līdz kaujai pie Stamfordbridžas 1066. gadā. Norvēģi kuģoja uz rietumiem – uz Šetlendu, Orkneju salām, Īriju, Islandi un Grenlandi. Viņi nebija tikai karotāji: vairums bija zemnieki, zvejnieki un tirgotāji.

Šajā laikā Norvēģija tika apvienota vienā karalistē. Sāgas to piedēvē Haraldam Daiļmatim, taču apvienošana ilga ilgi. Olavs Haraldsons, kurš krita pie Stiklestades 1030. gadā, pēc nāves kļuva par svēto Olavu, un virs viņa kapa Trondheimā uzcēla Nidarosas katedrāli. Īstus vikingu kuģus var redzēt Vikingu laikmeta muzejā Bigdējā Oslo, bet Borrē, Vestfollā, atrodas lieli kapu uzkalni.

Ūnija ar Dāniju

Melnā nāve ieradās 1349. gadā un nogalināja lielu daļu iedzīvotāju. Karaļa dzimta izmira, un no 1380. gada Norvēģijai un Dānijai bija kopīgs karalis. 1397. gada Kalmāras ūnija uz laiku apvienoja arī Zviedriju, taču Zviedrija atdalījās, bet Norvēģija palika kopā ar Dāniju līdz pat 1814. gadam.

Norvēģi šo laiku bieži sauc par «četrsimt gadu nakti». Vara atradās Kopenhāgenā, un rakstu valoda kļuva dāņu. Tāpēc bukmols tik ļoti atgādina dāņu valodu, un tāpēc Ivars Ūsens vēlāk no norvēģu dialektiem izveidoja jaunnorvēģu valodu (nynorsk). Ja domājat, kāpēc Norvēģijā ir divas rakstu normas, skaidrojums sākas šeit.

1814: konstitūcija Eidsvollā

Pēc Napoleona kariem Dānijai ar Ķīles miera līgumu 1814. gada janvārī nācās atdot Norvēģiju Zviedrijai. Norvēģi to tā vienkārši nepieņēma. 112 vīri sapulcējās Eidsvollā uz ziemeļiem no Oslo, un 1814. gada 17. maijā tika pieņemta un datēta konstitūcija. Tā balstījās uz varas dalīšanu un savam laikam bija ļoti liberāla.

Zviedrija vasarā atbildēja ar īsu karu. Rezultāts bija kompromiss: Norvēģija stājās ūnijā ar Zviedriju ar kopīgu karali, taču saglabāja konstitūciju un savu parlamentu – Stortingu. Tāpēc 17. maijs ir valsts svētki, un tāpēc to svin ar bērnu gājieniem, nevis militārām parādēm. Eidsvollas ēku var apmeklēt, un tā ir dienas brauciena vērta.

1905. gads un Hokons VII

Ūnija ar Zviedriju izraisīja arvien vairāk strīdu, un pēdējais piliens bija strīds par Norvēģijas pašas konsulātiem. 1905. gada 7. jūnijā Stortings pasludināja ūniju par izbeigtu. Augusta referendumā milzīgs vairākums nobalsoja par šķiršanos, un sarunas Kārlstadē ļāva to paveikt bez kara.

Norvēģija izvēlējās palikt monarhija un piedāvāja troni Dānijas princim Karlam. Viņš vispirms lūdza rīkot referendumu, saņēma piekrišanu un pieņēma vārdu Hokons VII. Viņš kļuva par vienojošu figūru, īpaši kara laikā. Pašreizējā karaliskā ģimene – karalis Haralds V, karaliene Sonja un kroņprincis Hokons – ir viņa pēcteči.

Okupācija 1940–1945

Vācija uzbruka Norvēģijai 1940. gada 9. aprīlī. Oslofjordā pie Oskarsborgas cietokšņa tika nogremdēts kreiseris «Blücher», un tas deva karalim un valdībai laiku izkļūt no Oslo. Pēc divu mēnešu cīņām viņi devās uz Londonu un vadīja pretošanos no turienes. Vidkuns Kvislings ar vāciešu atbalstu pārņēma varu, un viņa vārds daudzās valodās kļuvis par nodevēja sinonīmu.

Okupācija ilga piecus gadus. Daudzi Norvēģijas ebreji tika deportēti, bet Finnmarkā un Trumsas ziemeļos vācieši atkāpšanās laikā 1944. gada rudenī nodedzināja gandrīz visu. Atbrīvošana pienāca 1945. gada 8. maijā. Šo vēsturi labi izstāsta Pretošanās kustības muzejs Akešhūsas cietoksnī un Falstades centrs Trēndelāgā.

Nafta un naftas fonds

Pēc kara Norvēģija bija pieticīga valsts, kas dzīvoja no zvejniecības, kuģniecības un rūpniecības. Tad, tieši pirms 1969. gada Ziemassvētkiem, Ziemeļjūrā atklāja Ekofiskas atradni. Valsts agri izlēma, ka naftai jāpieder sabiedrībai: tika dibināts Statoil (tagad Equinor), un valsts lielu ieņēmumu daļu saņēma ar nodokļiem un īpašumtiesībām.

Nauda nonāk Valdības globālajā pensiju fondā, ko visi sauc par oljefondet – naftas fondu. Tas tiek ieguldīts akcijās, obligācijās un nekustamajā īpašumā visā pasaulē, un politiķi katru gadu drīkst iztērēt tikai nelielu daļu no tā vērtības saskaņā ar fiskālo noteikumu (handlingsregelen). Tāpēc norvēģi par naftas fondu var strīdēties tikpat kaislīgi kā par futbolu: katram ir viedoklis, cik daudz un kam būtu jātērē.

Noderīgas frāzes

• ▶
  Gratulerer med dagen!Apsveicu svētkos!
• ▶
  Hipp hipp hurra!Urā, urā!
• ▶
  Når ble Grunnloven skrevet?Kad tika uzrakstīta konstitūcija?
• ▶
  Norge ble selvstendig i 1905.Norvēģija kļuva neatkarīga 1905. gadā.
• ▶
  Skal du gå i 17. mai-toget?Vai tu iesi 17. maija gājienā?
• ▶
  Har du vært på Vikingtidsmuseet?Vai esi bijis Vikingu laikmeta muzejā?
• ▶
  Besteforeldrene mine opplevde krigen.Mani vecvecāki piedzīvoja karu.
• ▶
  Hvor mye er det i oljefondet nå?Cik tagad ir naftas fondā?