🥾 Pārgājieni Norvēģijā: praktisks ceļvedis no plānošanas līdz mājiņai

Plānošana: lietotnes, kartes un grūtības krāsas

Lielākā daļa pārgājienu sākas lietotnē UT vai vietnē ut.no – DNT maršrutu plānotājā. Tur redzami marķēti vasaras un ziemas maršruti, tūkstošiem pārgājienu ieteikumu, mājiņas un tas, cik ilgi maršruts parasti aizņem. Pārbaudi laika prognozi Yr, bet ziemā un pavasarī arī lavīnu brīdinājumu Varsom, ko uztur NVE. Uzinstalē arī Norsk Luftambulanse lietotni Hjelp 113: tā rāda tavas koordinātas un visus ārkārtas numurus.

Maršrutus iedala pēc grūtības tāpat kā slēpošanas trases: zaļš ir viegls, zils – vidējs, sarkans – grūts, bet melns – tikai pieredzējušiem. Laiks uz norādes ir domāts labā formā esošam gājējam bez garām pauzēm. Pieskaiti pauzes, apstāšanos fotografēšanai un nokāpšanu, kas pa stāvām, slapjām klintīm aizņem ilgāku laiku, nekā domā.

Saprātīga pirmā vasara: daži zaļi un zili vienas dienas pārgājieni netālu no mājām, pēc tam viena nakts mājiņā. Telefona akumulators aukstumā un ar visu dienu ieslēgtu GPS ātri izlādējas, tāpēc lejupielādē karti lietošanai bezsaistē un paņem ārējo akumulatoru. Papīra karte un kompass gandrīz neko nesver.

Kā lasīt taku: sarkanais T

DNT un vietējās tūrisma biedrības marķē maršrutus ar sarkanu T, kas uzkrāsots uz akmeņiem, kokiem un akmeņu krāvumiem (varder). Atklātā kalnu apvidū no vienas zīmes vajadzētu redzēt nākamo. Ja esi gājis dažas minūtes un neesi redzējis nevienu T, ej atpakaļ līdz pēdējam, nevis min.

Ziemā viss ir citādi. Visvairāk izmantotos ziemas maršrutus Dienvidnorvēģijas kalnos marķē ar sniegā iespraustiem bērza zariem (kvister), bieži tikai daļu sezonas, un tie ne vienmēr sakrīt ar vasaras taku. Tie ved pāri aizsalušiem ezeriem un purviem, pa kuriem vasarā nevar iet, bet vasaras taka var šķērsot nogāzes, kas ziemā ir lavīnbīstamas. Nekad nepieņem, ka maršruts ir drošs arī citā gadalaikā.

Takas pie pilsētām bieži marķē pašvaldība vai vietējā biedrība pēc saviem principiem, un dažas nav marķētas vispār. Norādes krustojumos rāda galamērķi un bieži arī gājiena laiku.

DNT mājiņas: ar personālu, pašapkalpošanās un bez personāla

DNT un tā biedru organizācijām ir gandrīz 600 mājiņu. DNT 2025. gada ilgtspējas pārskatā minētas 48 mājiņas ar personālu (betjent), 178 pašapkalpošanās (selvbetjent) un 327 bez personāla (ubetjent). Mājiņā ar personālu tu saņem gultu, vakariņas un brokastis. Pašapkalpošanās mājiņās ir konservu un sausās pārtikas krājums, ko vari nopirkt; mājiņās bez personāla ēdiena nav, tāpēc visu nes pats.

Lielākā daļa mājiņu bez saimnieka ir slēgtas ar DNT standarta atslēgu. To var saņemt tikai biedri: tu iemaksā 100 kronu depozītu un patur atslēgu, kamēr dalība ir derīga. Vismaz vienam cilvēkam grupā jābūt biedram. Nakšņošanu un ēdienu tu reģistrē un apmaksā DNT lietotnē, kas darbojas arī bez mobilā pārklājuma.

Paņem palagu guļammaisu (lakenpose): daudzās mājiņās higiēnas dēļ gultās nedrīkst lietot guļammaisus. Daudzās mājiņās gultu var rezervēt, taču no DNT mājiņas nevienu neaizsūta prom, pat ja tā ir pilna. Tad vari nonākt uz matrača uz grīdas, bet biedriem ir priekšroka uz gultām. Pirms došanās prom nomazgā traukus, izslauki grīdu, piepildi malkas kasti un pārliecinies, ka krāsns ir nodzisusi.

Ko ņemt līdzi vienas dienas pārgājienā

Ģērbies kārtās: pie ādas vilna vai sintētika (ne kokvilna), vilnas džemperis vai flīss un vējnecaurlaidīga, ūdensnecaurlaidīga jaka un bikses. Paņem cepuri un plānus cimdus pat jūlijā, ja kāp augstāk par koku robežu. Velc zābakus, kuros jau esi staigājis: jauni zābaki garā pārgājienā nozīmē tulznas.

Mugursomā: karte un kompass, telefons ar lejupielādētu karti, ārējais akumulators, galvas lukturis (rudenī agri satumst), aptieciņa ar plāksteriem pret tulznām (gnagsårplaster), saules krēms un saulesbrilles, ūdens pudele, termoss, sviestmaizes un papildu ēdiens, sēžamais paliktnis (sitteunderlag) un sausa rezerves drēbe.

Daudzi norvēģi dzer tieši no straujiem kalnu strautiem, bet, ja augšpus ir aitas, mājiņas vai daudz cilvēku, ņem līdzi savu ūdeni vai filtru. Ziemā ikviens, kas dodas lavīnbīstamā apvidū, nēsā lavīnu raidītāju, zondi un lāpstu un prot tos lietot.

Slavenie maršruti: godīgi par grūtību

Preikestolen Ryfylke reģionā: apmēram 8 km turp un atpakaļ no Preikestolen Fjellstue, ap četrām stundām, un galā – klints dzega 604 metrus virs fjorda Lysefjorden bez margām. Vidēji grūts, ar akmens kāpnēm un dažiem stāviem posmiem. Vasarā ej agri vai vēlu, lai izvairītos no pūļiem.

Trolltunga netālu no Odda ir gara diena: 27 km un 8–12 stundas no P2 Skjeggedal vai 20 km un 7–10 stundas no P3 Mågelitopp. Oficiālajā vietnē teikts, ka patstāvīgi iet vajadzētu tikai pieredzējušiem gājējiem un tikai vasaras sezonā no 1. jūnija līdz 30. septembrim; pārējā gada laikā ieteicams pārgājiens ar gidu. Sāc agri.

Besseggen Jotunheimenā ir apmēram 14 km un 6–8 stundas ar pauzēm. Lielākā daļa brauc ar Gjende laivu no Gjendesheim uz Memurubu un iet atpakaļ pāri kalnu grēdai, kurā ir stāvs posms, kur jāpalīdz ar rokām. Romsdalseggen pie Åndalsnes ir apmēram 10 km ar 970 metru kāpumu no Vengedalen, septiņas līdz astoņas stundas. Vasarā uz starta vietu aizved īpašs autobuss, un ceļgalus vari pasaudzēt, nobraucot no Nesaksla ar Romsdalsgondolen. Neviens no šiem maršrutiem nav piemērots pirmajam pārgājienam.

Drošība: laikapstākļi, lavīnas un atgriešanās

Kalnos laikapstākļi stundas laikā var mainīties no saules līdz miglai un slapjdraņķim, pat jūlijā. Pārbaudi Yr vakarā pirms pārgājiena un tajā pašā rītā, vairāk seko vējam nekā temperatūrai un pasaki kādam, kurp ej un kad atgriezīsies.

Ziemā un pavasarī lasi lavīnu brīdinājumu Varsom. Skala ir no 1 (zems) līdz 5 (ļoti augsts). 3. līmenis, «betydelig» (ievērojams), izklausās nevainīgi, taču Varsom raksta, ka tad pārvietošanās lavīnbīstamā apvidū prasa pamatīgas zināšanas, un kopumā iesaka izvairīties no nogāzēm, kas stāvākas par 30 grādiem.

Snu i tide – griezies atpakaļ laikus: pirms došanās ceļā nosaki laiku, kad griezīsies atpakaļ, un turies pie tā, pat ja virsotne šķiet tuvu. Ja kaut kas noiet greizi, zvani 113 pēc medicīniskas palīdzības vai 112 policijai, kas vada glābšanas darbus. Ja esi apmaldījies, paliec uz vietas, sargā siltumu un neizslēdz telefonu.

Noderīgas frāzes

• ▶
  Hvor lang tid tar turen?Cik ilgi ilgst pārgājiens?
• ▶
  Er stien merket hele veien?Vai taka ir marķēta visā garumā?
• ▶
  Vi snur her og prøver igjen en annen dag.Šeit griežamies atpakaļ un mēģināsim citu dienu.
• ▶
  Er det ledige senger på hytta i natt?Vai šonakt mājiņā ir brīvas gultas?
• ▶
  Har noen av dere DNT-nøkkel?Vai kādam no jums ir DNT atslēga?
• ▶
  Det er meldt tåke og sterk vind på fjellet.Kalnos prognozē miglu un stipru vēju.
• ▶
  Jeg har gått meg bort.Es esmu apmaldījies.
• ▶
  Har du et gnagsårplaster?Vai tev ir plāksteris pret tulznām?
• ▶
  Hvor kan jeg fylle vann?Kur es varu uzpildīt ūdeni?