📅 Svētku dienas un atvaļinājums Norvēģijā: sarkanās dienas, fellesferie un atvaļinājuma nauda

Kuras dienas ir sarkanas un kuras nav

Svētku dienu likums (helligdagsfredloven) uzskaita sarkanās dienas: visas svētdienas, Jaungada dienu, Zaļo ceturtdienu (skjærtorsdag), Lielo piektdienu (langfredag), Lieldienu svētdienu un Otrās Lieldienas, Kristus debesbraukšanas dienu (Kristi himmelfartsdag), Vasarsvētkus un Otros Vasarsvētkus (pinse), kā arī Pirmos un Otros Ziemassvētkus. Atsevišķs 1947. gada likums pievieno vēl divas “høytidsdager”: 1. maiju, Darba svētkus, un 17. maiju, Konstitūcijas dienu. Praksē tās visas darbojas vienādi: skolas nestrādā, un lielākā daļa darbavietu ir slēgtas.

Ziemassvētku vakars un Vecgada vakars nav svētku dienas, lai gan daudzi tad beidz darbu agrāk – piemēram, pašvaldībās koplīgums ļauj dienas darbiniekiem šajās dienās un trešdienā pirms Lieldienām iet mājās plkst. 12:00. Turklāt Norvēģija nekad nepārceļ svētku dienu, kas iekrīt nedēļas nogalē: ja Pirmie Ziemassvētki ir sestdienā, brīvdiena vienkārši pazūd.

Ja tev ir mēnešalga, sarkanās dienas algu nemaina. Ja tev maksā par stundām, likums garantē samaksu tikai par 1. un 17. maiju (ja diena nav svētdiena vai cita sarkanā diena un tu pie darba devēja strādā pēdējās 30 dienas), kā arī piemaksu, ja tev tad jāstrādā, – vismaz 50 procentus, ja vien līgums nenosaka citādi. Viss pārējais ir atkarīgs no koplīguma (tariffavtale) vai tava darba līguma.

Kāpēc Lieldienas pārvietojas un pavelk līdzi pārējās

Ziemassvētkiem un abiem maija svētkiem ir nemainīgi datumi, bet Lieldienas seko mēnesim. Saskaņā ar likumu Lieldienu svētdiena ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, kas iestājas 21. martā vai vēlāk, tāpēc tā var būt jebkurā dienā no 22. marta līdz 25. aprīlim.

Pārējās pārvietojamās svētku dienas skaita no Lieldienu svētdienas. Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir tieši pirms tās, Otrās Lieldienas – nākamajā dienā. Debesbraukšanas diena vienmēr ir ceturtdiena, 39 dienas pēc Lieldienām, bet Vasarsvētki ir septiņas nedēļas pēc Lieldienām, un nākamajā dienā seko Otrie Vasarsvētki. Ja Lieldienas ir vēlu, Debesbraukšana un Vasarsvētki aizslīd uz maija beigām vai jūniju. Ja agri, kā 2027. gadā, Otrie Vasarsvētki pat sakrīt ar 17. maiju.

Sarkanās dienas 2027. gadā

2027. gads ir skops: 1. maijs ir sestdiena, Ziemassvētki iekrīt nedēļas nogalē, un Otrie Vasarsvētki ir tā pati diena, kas 17. maijs. Tikai sešas sarkanās dienas iekrīt darba dienās.

Jaungada diena – piektdiena, 1. janvāris
Zaļā ceturtdiena – ceturtdiena, 25. marts
Lielā piektdiena – piektdiena, 26. marts
Lieldienu svētdiena – svētdiena, 28. marts
Otrās Lieldienas – pirmdiena, 29. marts
Darba svētki – sestdiena, 1. maijs
Debesbraukšanas diena – ceturtdiena, 6. maijs
Vasarsvētki – svētdiena, 16. maijs
Otrie Vasarsvētki un Konstitūcijas diena – pirmdiena, 17. maijs
Pirmie Ziemassvētki – sestdiena, 25. decembris
Otrie Ziemassvētki – svētdiena, 26. decembris

Nav sarkanas, bet noderīgi zināt: Ziemassvētku vakars ir piektdien, 24. decembrī, Vecgada vakars – piektdien, 31. decembrī, bet fellesferie parasti ir 28.–30. nedēļā, no 12. līdz 30. jūlijam.

Veikali, Vinmonopolet un autobusi sarkanajās dienās

Sarkanajās dienās veikaliem jābūt slēgtiem, bet Ziemassvētku vakarā, Lielajā sestdienā un Vasarsvētku priekšvakarā tie slēdz plkst. 16:00. Izņēmumi ir mazi pārtikas veikali ar tirdzniecības platību līdz 100 kvadrātmetriem, degvielas uzpildes stacijas līdz 150 kvadrātmetriem, dārza preču centri un apstiprinātas tūrisma vietas. Tāpēc mazais Joker aiz stūra Otrajās Lieldienās var būt atvērts, kamēr lielais lielveikals stāv tumšs. Pirms Ziemassvētkiem visi veikali drīkst strādāt pēdējās trīs svētdienās no 14:00 līdz 20:00.

Vinmonopolet ir slēgts svētdienās, sarkanajās dienās, 1. un 17. maijā un Ziemassvētku vakarā, bet sestdienās un dienā pirms sarkanās dienas tas slēdz ne vēlāk kā plkst. 16:00. Lielveikali alu drīkst pārdot darba dienās ne ilgāk kā līdz 20:00, pirms svētdienām un sarkanajām dienām – līdz 18:00, bet svētdienās, sarkanajās dienās un 1. un 17. maijā – nemaz. Diena pirms Debesbraukšanas dienas skaitās parasta darba diena.

Sarkanajās dienās autobusi un vilcieni kursē pēc svētdienas saraksta, bet Ziemassvētku vakarā daudzi maršruti beidzas vēlā pēcpusdienā – pirms dodies ciemos, pārbaudi Ruter, Skyss, AtB vai Entur. Ja saslimsti, dežūrārsts (legevakt) atbild pa tālruni 116 117 visu diennakti.

Inneklemte dager – iespiestās dienas

Inneklemt dag ir darba diena, kas iespiesta starp sarkano dienu un nedēļas nogali. Klasisks piemērs ir piektdiena pēc Debesbraukšanas dienas – 2027. gadā tā ir 7. maijs, kad brīvs ir arī visām Oslo skolām. Daudzi ņem brīvas arī trīs darba dienas pirms Lieldienām: 2027. gadā atvaļinājums no 22. līdz 24. martam dod desmit brīvdienas pēc kārtas.

Lielākā daļa izmanto atvaļinājuma dienas, citi ņem brīvu par virsstundām (avspasering), izmanto elastīgo darba laiku vai ņem bezalgas atvaļinājumu. Daži uzņēmumi šādā dienā slēdz durvis un lūdz visiem ņemt atvaļinājuma dienu. Tas ir atļauts, jo atvaļinājuma laiku nosaka darba devējs, iepriekš to ar tevi pārrunājot. Jautā laikus – kolēģi ar skolas vecuma bērniem grib tās pašas dienas.

Ferieloven un fellesferie jūlijā

Atvaļinājumu likums (ferieloven) dod tev 25 virkedager atvaļinājuma gadā. Sestdienas skaitās virkedager, tāpēc tās ir četras nedēļas un viena diena; daudzi koplīgumi pievieno piekto nedēļu. Tu vari pieprasīt trīs nedēļas (18 virkedager) pēc kārtas laikā no 1. jūnija līdz 30. septembrim un pieprasīt, lai par atvaļinājuma laiku tevi informē vismaz divus mēnešus iepriekš. Līdz 12 dienām var pārcelt uz nākamo gadu, ja vienojaties rakstiski. Ja gada laikā tev aprit 60, tu saņem papildu nedēļu.

Praksē jūlijs ir atvaļinājumu mēnesis. Daudzas rūpnīcas, būvlaukumi un biroji fellesferie laikā, parasti 28.–30. nedēļā, slēdz durvis. Meistari neatbild, automātiskās atbildes vēsta “tilbake i uke 31” (atgriezīšos 31. nedēļā), un pilsētas šķiet pustukšas. Ja jaunā darbā sāc strādāt līdz 30. septembrim, tev tajā gadā pienākas pilns atvaļinājums; ja vēlāk – sešas dienas.

Feriepenger un jūnija pārsteigums

Atvaļinājuma laikā tu nesaņem parasto algu. Tās vietā tu saņem feriepenger – atvaļinājuma naudu, kas nopelnīta iepriekšējā gadā: saskaņā ar likumu vismaz 10,2 procentus no pagājušā gada algas, parasti 12 procentus, ja tev ir piektā nedēļa, un no 60 gadu vecuma par 2,3 procentpunktiem vairāk. To izmaksā pēdējā parastajā algas dienā pirms atvaļinājuma, un lielākā daļa darba devēju maksā jūnijā.

Turklāt jūnijā no algas neietur nodokli, bet decembrī parasti tikai pusi. Nodoklis nepazūd – tas ir sadalīts pa citiem mēnešiem –, taču daudzi jūnijā jūtas bagāti, bet augustā – bez naudas.

Slazds jaunpienācējiem: pirmajā gadā Norvēģijā tu drīksti doties atvaļinājumā, bet feriepenger esi nopelnījis maz vai nemaz, tāpēc brīvais laiks var būt neapmaksāts. Ja maini darbu, iepriekšējam darba devējam jāizmaksā tevis nopelnītā atvaļinājuma nauda.

Noderīgas frāzes

• ▶
  Er det rød dag i morgen?Vai rīt ir svētku diena?
• ▶
  Har butikken åpent på søndag?Vai veikals svētdien ir atvērts?
• ▶
  Jeg tar fri den inneklemte dagen.Es ņemšu brīvu iespiesto dienu.
• ▶
  Når har dere fellesferie i år?Kad jums šogad ir fellesferie?
• ▶
  Jeg er på ferie til uke 31.Esmu atvaļinājumā līdz 31. nedēļai.
• ▶
  Kan jeg avspasere på fredag?Vai piektdien varu ņemt brīvu par virsstundām?
• ▶
  Har du fått feriepengene ennå?Vai jau saņēmi atvaļinājuma naudu?
• ▶
  Vinmonopolet stenger klokka fire i dag.Vinmonopolet šodien slēdz četros.
• ▶
  Hvilke dager er det fri i påsken?Kuras dienas Lieldienās ir brīvas?
• ▶
  God ferie!Jauku atvaļinājumu!