Svētki Norvēģijā: 17. maijs, Ziemassvētki, Lieldienas un Jāņi

17. maijs – Konstitūcijas diena

1814. gada 17. maijā Eidsvollā tika parakstīta Konstitūcija. Mūsdienās šī diena nav militāra parāde, bet bērnu svētki. Katra skola soļo barnetog (bērnu gājienā) ar karogiem, pūtēju orķestriem un plakātiem, bet Oslo karaļa ģimene no pils balkona māj gājienam, kas nāk augšup pa Karl Johans gate.

Daudzi pieaugušie velk bunad – sava novada tautastērpu. Bunad var maksāt vairāk nekā 30 000 kronu, un to bieži manto. Ja tev tāda nav, glīts uzvalks vai kleita ir pilnīgi normāli. No rīta daudzas ģimenes brokasto kopā ar draugiem, bet pārējā diena paiet ar desiņām, saldējumu un limonādi – bērniem bieži ļauj ēst tik daudz saldējuma, cik grib.

Visiem, ko satiec, saki «Gratulerer med dagen!», un, kad garām iet gājiens, sauc «Hipp hipp hurra!». Jaunieši sarkanos vai zilos kombinezonos ir russ – vidusskolas absolventi, kas svin jau vairākas nedēļas.

Ziemassvētki – no julebord līdz Ziemassvētku vakaram

Ziemassvētki sākas ilgi pirms decembra. No novembra vidus darbavietēs rīko julebord – Ziemassvētku vakariņas ar daudz ēdiena, runām un bieži arī alkoholu. Tā ir viena no retajām reizēm, kad norvēģi kopā ar kolēģiem patiešām atslābst.

Galvenā diena ir Ziemassvētku vakars, 24. decembris. Veikali slēdz agri, pulksten 17 baznīcu zvani ieskandina svētkus, un ģimene sēžas pie vakariņu galda. Austrumnorvēģijā visbiežāk ēd ribbe – ceptu cūkas sānu gaļu ar kraukšķīgu ādu. Rietumnorvēģijā daudzi ēd pinnekjøtt – sālītas un kaltētas jēra ribiņas, ko tvaicē virs bērza kociņiem. Pēc ēšanas nāk dāvanas, ko bieži izdala kāds ģimenes «nisse».

Nisse ir mazs bārdains tēls ar sarkanu cepuri. Daudzi viņam kūtī noliek bļodiņu rīsu putras. Šo putru pasniedz arī pusdienās ar paslēptu mandeli – kas to atrod, laimē marcipāna cūciņu. Mājās daudzi cep «sju slag» – septiņu veidu cepumus. Pirms svētkiem saka «God jul!», bet romjula, dienās starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, – «Godt nyttår!».

Lieldienas – būda, Kvikk Lunsj un detektīvi

Daudziem norvēģiem Lieldienas galvenokārt nozīmē brīvdienas. Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena un otrās Lieldienas ir svētku dienas, un daudzi ņem brīvu visu nedēļu. Svētku dienās veikali ir slēgti, tāpēc iepērcies trešdienā – rindas lielveikalos tad mēdz būt garas.

Tradīcija ir doties kalnos vai uz būdu un slēpot Lieldienu saulē. Mugursomā ir apelsīni un Kvikk Lunsj – šokolādē pārklāta vafele, kas pieder gandrīz pie katra slēpošanas izbrauciena. Iepakojuma iekšpusē bieži nodrukāti fjellvettreglene – drošības noteikumi kalnos.

Nedaudz dīvains norvēģu ieradums ir påskekrim, Lieldienu detektīvi. Tas sākās 1923. gadā, kad jauna detektīvromāna izdevēji Aftenposten pirmajā lappusē ievietoja reklāmu ar virsrakstu «Bergenstoget plyndret i natt» (Šonakt aplaupīts Bergenas vilciens). Daudzi lasītāji domāja, ka tā ir īsta ziņa. Kopš tā laika katras Lieldienas nāk ar detektīvromāniem, seriāliem un pat īsiem kriminālstāstiem uz piena pakām. Viens otram novēl «God påske!».

Jāņi un citas brīvdienas

Sankthansaften, Jāņu vakars 23. jūnijā, nav oficiāla brīvdiena, taču daudzi pulcējas pie jūras vai ezera, lai iekurtu ugunskuru. Vakarā gandrīz nekļūst tumšs, bet Ziemeļnorvēģijā saule nemaz nenoriet. Pirms kur uguni, pārbaudi pašvaldības noteikumus – sausās vasarās tas var būt aizliegts, un pilsētās bieži atļauts tikai noteiktās vietās.

Citas svētku dienas ir 1. maijs (darba svētki ar gājieniem un runām), Debesbraukšanas diena un otrie Vasarsvētki. Vairākas no tām iekrīt maijā, tāpēc maijs var šķist garo nedēļas nogaļu mēnesis. Noderīgs vārds ir «inneklemt dag»: darbdiena, kas iespiesta starp svētku dienu un nedēļas nogali un ko daudzi ņem brīvu.

Atceries arī, ka mūsdienās norvēģi sūta maz apsveikuma kartīšu, biežāk īsziņu. Ja tevi svētkos uzaicina ciemos, paņem līdzi ziedus vai nelielu dāvanu, un nākamreiz satiekoties saki «Takk for sist!» (paldies par pēdējo reizi).