Norvēģu valodas gramatikas tabulas
Gramatika vienā lapā: tabulas ar krāsainām galotnēm, ko vari izdrukāt vai saglabāt telefonā.
Norvēģu valodas darbības vārdu tabula (tagadne, pagātne un perfekts)
Visas četras kārtno darbības vārdu grupas un 40 visbiežāk lietotie nekārtnie darbības vārdi vienā lapā. Ar krāsu iezīmēts tas, kas jāiemācās: galotne vai patskanis, kas mainās.
A1-B1Norvēģu valodas vietniekvārdu tabula (personu, piederības un atgriezeniskie)
Visi ikdienā vajadzīgie vietniekvārdi divās tabulās. Pievērs uzmanību iezīmētajam «seg»: to lieto tikai trešajā personā.
A1Norvēģu valodas piederības vietniekvārdu tabula (min, mi, mitt, mine)
Piederības vietniekvārds saskaņojas ar lietvārdu un parasti stāv aiz tā, bet lietvārds ir noteiktajā formā: bilen min. Šeit ir visas formas, vārdu secība un atšķirība starp sin un hans.
A1-A2Norvēģu valodas lietvārdu tabula (en, ei, et, vienskaitlis un daudzskaitlis)
Katram lietvārdam ir četras formas: nenoteiktā un noteiktā, vienskaitlī un daudzskaitlī. Noteiktais artikuls ir galotne: bil, bilen. Ei vārdiem var būt arī en galotnes: boka vai boken.
A1-A2Norvēģu valodas īpašības vārdu tabula (stor, stort, store un salīdzināmās pakāpes)
Īpašības vārds iegūst -t pie et vārdiem un -e daudzskaitlī un noteiktajā formā. Salīdzināmās pakāpes gandrīz vienmēr veido regulāri, izņemot dažus ļoti biežus vārdus.
A1-A2Norvēģu valodas laika un vietas prievārdu tabula
Biežākie prievārdi ar tipiskiem izteicieniem un piemēru. Mācies veselus izteicienus, jo prievārda izvēle bieži neatbilst latviešu valodas loģikai.
A1-A2Norvēģu valodas jautājamo vārdu tabula
Gandrīz visi jautājamie vārdi sākas ar hv, un tūlīt aiz tiem nāk darbības vārds, pirms teikuma priekšmeta. Šeit ir biežākie ar piemēru, ko vari lietot uzreiz.
A1Norvēģu valodas vārdu secība un V2 likums tabulā
Galvenajā teikumā darbības vārds vienmēr ir otrajā vietā. Palīgteikumā ikke un līdzīgi apstākļa vārdi stāv pirms darbības vārda. Tabulās redzamas vietas, un darbības vārds ir iekrāsots.
A1-B1Norvēģu valodas modālo darbības vārdu tabula (kan, vil, skal, må, bør)
Modālajiem darbības vārdiem tagadnē nav -r, un darbības vārds aiz tiem ir nenoteiksmē bez å. Šeit ir formas un biežākie lietojumi.
A1-A2Skaitļi, pulksteņa laiks, dienas un mēneši norvēģiski vienā tabulā
Skaitļi, kārtas skaitļa vārdi, pulksteņa laiks un datumi vienā lapā. Halv ni nozīmē 8.30, tāpat kā latviešu «pusdeviņi».
A1