Norvēģu ikdienas ēdiens: no brunost līdz tako piektdienai

Brunost un matpakke

Brunost īstenībā nav siers, bet karamelizētas sūkalas. Tas ir salds, mazliet kā īriss, un to griež plānās šķēlēs ar ostehøvel – siera nazi, ko 1925. gadā patentēja Tūrs Bjērklunns no Lillehammeres. Visbiežāk sastopamais ir Gudbrandsdalsost; geitost no kazas piena ir asāks.

Pusdienās lielākā daļa ēd matpakke: divas vai trīs maizes šķēles ar uzkodu, ietītas papīrā, starp šķēlēm – mellomleggspapir lapiņa. Bērni to ņem uz skolu, pieaugušie uz darbu, un parasti to ēd aukstu pie galda ap 11.30. Siltas pusdienas nav ierastas. Vakariņas daudzi ēd jau starp 16 un 17.

Populāras uzkodas ir brunost, skumbrija tomātu mērcē, aknu pastēte un Norvegia siers. Pagaršo, pirms spried – daudzi iebraucēji pēc dažiem mēnešiem paši sāk taisīt matpakke.

Fårikål, lutefisk un tako piektdiena

Fårikål ir atzīts par Norvēģijas nacionālo ēdienu, pēdējo reizi 2014. gada balsojumā. Tās ir jēra vai aitas gaļas un kāpostu kārtas ar veseliem melnajiem pipariem, sautētas vairākas stundas un pasniegtas ar kartupeļiem. Tas ir rudens ēdiens, un septembra pēdējā ceturtdiena ir fårikål diena.

Lutefisk ir kaltēta menca, kas mērcēta sārmā un pēc tam atkal izmērcēta ūdenī. Tā kļūst želejveidīga, un to ēd ap Ziemassvētkiem ar bekonu, zirņu biezeni, kartupeļiem un sinepēm. Daudziem norvēģiem tā arī negaršo – pilnīgi normāli ir pateikt «nei takk».

Tomēr īstā ikdienas klasika ir taco-fredag. Gandrīz katru piektdienu ļoti daudzas ģimenes ēd tako: maltu liellopa gaļu ar garšvielu maisījumu, tortiljas vai kraukšķīgas čaulas, skābo krējumu, kukurūzu, gurķi un rīvētu sieru. Tas nav meksikāniski, tas ir norvēģiski. Ja tevi uzaicina uz «fredagstaco», tu esi kļuvis par savējo.

Vafeles un bulciņas

Norvēģu vafeles ir plānas un mīkstas, ceptas sirsniņu formas vafeļu pannā. Tās ēd ar ievārījumu un skābo krējumu vai ar brunost šķēli. Vafeles atradīsi dugnad (kopīgā talkā), bērnudārzā, DNT būdās un pārtraukumā daudzās darbavietās – bieži piektdienās.

Kanēļmaizītes ir visur, bet Bergenā skillingsbolle ir atsevišķa tēma. Tā ir liela, plakana kanēļa gliemežmaizīte, bieži ar cukuru virspusē. Nosaukums radies no tā, ka kādreiz tā maksāja vienu skilingu, vecu monētu. Daudziem bergeniešiem ir stingrs viedoklis, kura maiznīca cep labākās.

Austrumnorvēģijā cilvēki biežāk pērk rozīņu bulciņu vai skolebolle: saldu bulciņu ar vaniļas krēmu vidū, glazūru un kokosriekstu skaidiņām virspusē. Tās ir gandrīz katrā maiznīcā un kioskā, un tas ir labs iegansts patrenēties: «En skolebolle, takk.»

Cenas, Vinmonopolet un iepirkšanās padomi

Ēdiens Norvēģijā ir dārgs, īpaši gaļa, siers un alkohols. Lētākie ir veikalu tīkli Rema 1000, Kiwi un Extra; Meny un Joker ir dārgāki. Daudziem veikaliem ir lietotnes ar atlaidēm, un preces, kurām tuvojas derīguma termiņš, dienas beigās bieži pārdod lēti. Svētdienās lielākā daļa veikalu ir slēgti, izņemot mazos.

Alu līdz 4,7 procentiem alkohola var nopirkt lielveikalā, bet tikai līdz 20.00 darbdienās un līdz 18.00 sestdienās – svētdienās nemaz. Vīnu un stipros dzērienus pārdod tikai Vinmonopolet, valsts veikalu tīkls. Vecuma ierobežojums ir 18 gadi dzērieniem līdz 22 procentiem un 20 gadi stiprajiem, un bieži prasa uzrādīt dokumentu.

Restorānā apkalpošana ir iekļauta cenā, un dzeramnauda netiek gaidīta, lai gan daudzi summu noapaļo. Krāna ūdens ir bez maksas, un parasti maksā pie galdiņa ar karti vai ar Vipps.

Noderīgas frāzes

Kan jeg få regningen?Vai varu saņemt rēķinu?
Trenger du pose?Vai vajag maisiņu?
Kan jeg betale med kort?Vai varu maksāt ar karti?
Takk for maten!Paldies par ēdienu!
Jeg vil gjerne ha en kaffe og en skillingsbolle.Es vēlētos kafiju un skillingsbolle.
Er det noe kjøtt i denne?Vai tajā ir gaļa?
Kan jeg få et glass vann?Vai varu dabūt glāzi ūdens?
Nei takk, jeg er mett.Nē, paldies, esmu paēdis.