🪪 Norvēģu valodas prasības pastāvīgai uzturēšanās atļaujai un pilsonībai 2026. gadā

Trīs dažādi statusi

Daudzi jauc trīs dažādas lietas. Pastāvīgā uzturēšanās atļauja (permanent oppholdstillatelse) ir cilvēkiem no valstīm ārpus ES un EEZ, piemēram, kvalificētam darbiniekam no Indijas vai laulātajai no Brazīlijas. Tā ļauj dzīvot un strādāt Norvēģijā bez termiņa ierobežojuma, dod papildu aizsardzību pret izraidīšanu, un uzturēšanās karte ir derīga divus gadus, pēc tam to atjauno. EEZ pilsoņiem ir sava sistēma. Viņi reģistrējas policijā un saņem reģistrācijas apliecību (registreringsbevis), bet pēc pieciem gadiem var iegūt pastāvīgas uzturēšanās tiesības (varig oppholdsrett). Pilsonība (statsborgerskap) ir pēdējais solis un dod Norvēģijas pasi. Valodas prasības ir atšķirīgas. Pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai pietiek ar A2 runāšanā, pilsonībai vajag B1 runāšanā. Visas šajā ceļvedī aprakstītās eksāmenu prasības attiecas uz pieaugušajiem no 18 līdz 67 gadu vecumam.

Pastāvīgā uzturēšanās atļauja un eksāmenu prasības kopš 2025. gada

Ja iesniedz pieteikumu policijā 2025. gada 1. septembrī vai vēlāk, tev jābūt nokārtotam mutiskajam norvēģu valodas eksāmenam vismaz A2 līmenī un sabiedrības zināšanu testam (samfunnskunnskapsprøven) valodā, kuru saproti. Pirms šī datuma pietika ar A1 runāšanā, un vienlaikus tika atcelta vecā prasība noklausīties noteiktu norvēģu valodas stundu skaitu. Parasti A2 līmeni apliecina ar Norskprøven mutisko daļu. Sabiedrības zināšanu tests ilgst ne vairāk kā 60 minūtes, tajā ir 38 uzdevumi, no kuriem vērtē 34, un vajag vismaz 26 pareizas atbildes. Tas pieejams 23 valodās, tostarp angļu, spāņu, ukraiņu un krievu, bet ne latviešu, lietuviešu, poļu, vācu vai rumāņu valodā. No mutiskā eksāmena tevi var atbrīvot, ja, piemēram, tev ir vērtējums 2 vai augstāks norvēģu valodā no Norvēģijas skolas, 30 kredītpunkti norvēģu valodā augstskolā vai dokumentēti veselības iemesli.

Uzturēšanās ilgums, ienākumi un nodeva par pastāvīgo atļauju

Galvenais noteikums ir trīs gadi nepārtrauktas uzturēšanās ar atļaujām, kas var dot pastāvīgo uzturēšanās atļauju, piemēram, darba vai ģimenes atkalapvienošanās atļaujām. Studiju atļauja neskaitās. Bēgļiem, cilvēkiem ar uzturēšanos nopietnu humānu apsvērumu dēļ un viņu ģimenes locekļiem vajag piecus gadus. Kopumā ārpus Norvēģijas tu nedrīksti būt pavadījis vairāk par septiņiem mēnešiem trīs gados vai desmit mēnešiem piecos gados. Tev arī jābūt bijušiem saviem ienākumiem pēdējos divpadsmit mēnešos. 2026. gada oktobrī UDI norāda 341 373 kronas pirms nodokļiem, un nauda no laulātā, dāvanas vai uzkrājumi neskaitās. Kopš 2025. gada 1. septembra visām prasībām, izņemot ienākumus, jābūt izpildītām arī dienā, kad policija vai UDI pieņem lēmumu, tāpēc, ja tava atļauja balstās uz darbu un darbs beidzas pirms lēmuma, vari saņemt atteikumu. Nodeva ir 4000 kronu pieaugušajiem un 2000 kronu bērniem.

EEZ pilsoņi un pastāvīgas uzturēšanās tiesības

ES un EEZ valstu pilsoņi, piemēram, no Polijas, Lietuvas, Latvijas, Vācijas, Rumānijas un Spānijas, nepiesakās pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai. Tu reģistrējies policijā un saņem reģistrācijas apliecību kā darbinieks, pašnodarbinātais, students vai persona ar pietiekamiem saviem līdzekļiem. Pēc pieciem gadiem nepārtrauktas uzturēšanās ar uzturēšanās tiesībām vari pieteikties pastāvīgas uzturēšanās tiesībām (varig oppholdsrett), un UDI tām neprasa nekādu norvēģu valodas vai sabiedrības zināšanu eksāmenu. Ja gada laikā ārzemēs pavadi vairāk nekā sešus mēnešus, piecu gadu periods parasti tiek pārtraukts. Ar pilsonību ir citādi. EEZ pilsoņiem ir tās pašas valodas prasības kā visiem, B1 runāšanā un pilsonības tests, un Norvēģijā jābūt nodzīvojušam astoņus no pēdējiem vienpadsmit gadiem. Turklāt vajag vai nu pastāvīgas uzturēšanās tiesības, vai pēdējos trīs gadus nepārtrauktu uzturēšanos ar uzturēšanās tiesībām. EEZ pilsoņiem arī nav tiesību uz bezmaksas norvēģu valodas kursiem, tāpēc rēķinies, ka par kursu būs jāmaksā. Kā Latvijas pilsonis tu piederi tieši šai grupai.

Pilsonībai vajag B1 runāšanā un pilsonības testu

Kopš 2022. gada 1. oktobra pieaugušajiem no 18 līdz 67 gadiem jābūt nokārtotam mutiskajam norvēģu valodas eksāmenam B1 vai augstākā līmenī, un abiem eksāmeniem jābūt nokārtotiem, pirms tu iesniedz dokumentus policijā. Rakstiska eksāmena prasības nav. A2 joprojām pietiek, ja esi bezvalstnieks, ja tev ir vairāk nekā 55 gadi un tu ieradies Norvēģijā pēc patvēruma pieteikuma vai kā pārmitināts bēglis, vai ja tev ir vairāk nekā 55 gadi un tu saņem invaliditātes pabalstu (uføretrygd). UDI atzīst, piemēram, Norskprøven mutisko daļu ar B1 vai B2, Norskprøven C1 lasīšanas un runāšanas daļu un mutisko Bergenstesten. Tev arī jānokārto pilsonības tests (statsborgerprøven) vai sabiedrības zināšanu tests norvēģu valodā. Pilsonības tests notiek norvēģu valodā aptuveni A2 līmenī, ilgst ne vairāk kā 60 minūtes, un tajā ir 36 jautājumi ar trim atbilžu variantiem. Vērtē 32 no tiem, un vajag 24 pareizas atbildes. Cenu nosaka pašvaldība, no 300 līdz 1800 kronām, un jautājumus vari noklausīties ierakstā.

Dzīves gadi, nodeva un dubultpilsonība

Galvenais noteikums ir astoņi gadi Norvēģijā pēdējo vienpadsmit gadu laikā ar vismaz viena gada atļaujām. Bēgļiem vajag septiņus no pēdējiem desmit gadiem. Ja tavi ienākumi bija vismaz trīs reizes lielāki par sociālās apdrošināšanas bāzes summu (3G), pietiek ar sešiem no pēdējiem desmit gadiem, un 2025. gada nodokļu aprēķinam UDI izmanto 384 348 kronas. Norvēģijas pilsoņu laulātajiem, reģistrētajiem partneriem un kopdzīves partneriem vajag piecus no pēdējiem desmit gadiem un kopā vismaz septiņus gadus uzturēšanās un laulības. Ja neesi EEZ pilsonis, UDI lēmuma brīdī tev arī jābūt pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai vai jāatbilst tās nosacījumiem. Ikvienam vajag noskaidrotu identitāti, jādzīvo Norvēģijā un no 15 gadu vecuma jāiesniedz izziņa par sodāmību. Nodeva pieaugušajiem ir 6500 kronu, bērni nemaksā. Kopš 2020. gada 1. janvāra vairs nav jāatsakās no iepriekšējās pilsonības, taču tava valsts to tomēr var atņemt, tāpēc pirms pieteikuma iesniegšanas pajautā Latvijas vēstniecībā Oslo.

Ukraiņi ar kolektīvo aizsardzību

Kolektīvo aizsardzību (kollektiv beskyttelse) piešķir uz vienu gadu, un saskaņā ar likumu tā nedod pamatu pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai, tāpēc nevar novest arī pie pilsonības. 2026. gada martā 2022. gadā ieradušos cilvēku atļaujas pagarināja uz piekto gadu, un 2026. gada 17. septembrī valdība rakstīja, ka 2027. gadā šo sistēmu nelikvidēs. Tajā pašā dienā valdība nodeva apspriešanai priekšlikumu, ka strādājoši ukraiņi ar kolektīvo aizsardzību varētu saņemt atļauju uz darba pamata. Pēc trim gadiem tā dotu pamatu pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai. Valdība ierosina, ka gada ienākumiem jābūt vismaz 2,8 G vai 3 G, tas ir, 382 337 vai 409 647 kronām. 2026. gada oktobrī tas ir tikai priekšlikums, un tas nav pieņemts. Tev ir tiesības, bet ne pienākums, vienu gadu bez maksas mācīties norvēģu valodu pēc tam, kad esi apmeties pašvaldībā, un vari kārtot bezmaksas noslēguma eksāmenu. Ja vēlāk maini atļauju, jaunas tiesības uz bezmaksas kursiem parasti nesaņem, tāpēc izmanto šo gadu labi.

Kam ir tiesības un pienākums mācīties norvēģu valodu

Saskaņā ar Integrācijas likumu izšķir tavas atļaujas veids. Bēgļiem, Norvēģijas pilsoņu ģimenes locekļiem un citiem ar atļaujām, kas var dot pastāvīgo uzturēšanos, parasti ir gan tiesības, gan pienākums apgūt norvēģu valodu un sabiedrības zināšanas. Viņiem mācības ir bez maksas un ilgst, līdz sasniedz savu valodas mērķi, ne ilgāk par 18 mēnešiem, ja ir vidējā vai augstākā izglītība, vai trīs gadus, ja tās nav. Darba imigrantiem no valstīm ārpus EEZ un viņu ģimenēm ir tikai pienākums. Viņiem jāpiedalās, pašvaldība var iekasēt maksu, un pienākums beidzas pēc 225 stundām vai tad, kad mērķis sasniegts. Sabiedrības zināšanas ir 75 stundas valodā, kuru saproti. EEZ pilsoņiem nav ne tiesību, ne pienākuma, lai gan pašvaldība var piedāvāt maksas kursu. Atceries, ka stundas vien vairs neskaitās ne pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai, ne pilsonībai. Skaitās nokārtots eksāmens.

Izņēmumi, ierosinātās izmaiņas un ko darīt tālāk

Vari lūgt atbrīvojumu no eksāmeniem, ja dokumentētas veselības problēmas vai personiski apstākļi, piemēram, disleksija vai ļoti īsa skolas gaita pirms ierašanās Norvēģijā pieaugušā vecumā, neļauj tos nokārtot, taču UDI sagaida, ka nesen esi mēģinājis tos kārtot. Ir ierosinātas vairākas izmaiņas, bet tās nav pieņemtas. 2026. gada jūnijā valdība nodeva sabiedriskajai apspriešanai priekšlikumu ar termiņu līdz 2026. gada 19. oktobrim, kurā paredzēti astoņi gadi nepārtrauktas uzturēšanās astoņu no pēdējiem vienpadsmit gadiem vietā, seši nepārtraukti gadi Norvēģijas pilsoņu laulātajiem un B1, nevis A2 bezvalstniekiem. Stortingā iesniegto priekšlikumu prasīt B2 un desmit gadu uzturēšanos komiteja 2026. gada aprīlī ieteica noraidīt, un daļa tās locekļu rakstīja, ka pašreizējai B1 prasībai jāpaliek. Tāpēc kārto mutisko eksāmenu laikus, glabā apliecību un vēlreiz pārbaudi udi.no, kad piesakies vizītei policijā. Šī lapa ir ceļvedis, nevis juridiska konsultācija, un tavu lietu izlemj UDI.

Avoti

Pārbaudīts 2026. gada 17. oktobrī.
UDI, udi.no · Krav om prøver for å få norsk statsborgerskap · Unntak fra prøver ved søknad om norsk statsborgerskap · Statsborgerskap for deg som har oppholdstillatelse i Norge · Statsborgerskap for deg som har brukt registreringsordningen for EU/EØS-borgere · Få permanent oppholdstillatelse · Permanent oppholdstillatelse (ord og begreper) · Krav om å forsørge deg selv for å få permanent oppholdstillatelse · Endringer i kravene om norsk og samfunnskunnskap · Tilstrekkelig inntekt for kortere oppholdstid (05.12.2025) · Varig oppholdsrett for EU/EØS-borgere · Gebyr / Fees · Har fått ja på søknad om kollektiv beskyttelse
HK-dir, prove.hkdir.no · Statsborgerprøve (Les om prøven, Meld deg på) · Samfunnskunnskapsprøve (Les om prøven)
IMDi, imdi.no · Veileder til integreringsloven, 7. un 8. nodaļa
Regjeringen, regjeringen.no · De først ankomne ukrainerne får oppholdstillatelsen forlenget igjen (03.03.2026) · Regjeringen vil skjerpe og oppdatere statsborgerloven (21.06.2026) · Høring, forslag til endringer i statsborgerloven og statsborgerforskriften (23.06.2026, høringsfrist 19.10.2026) · Regjeringen foreslår at ukrainere som jobber i Norge kan få oppholdstillatelse (17.09.2026) · Ordningen med midlertidig kollektiv beskyttelse for fordrevne fra Ukraina avvikles ikke i 2027 (17.09.2026)
Lovdata, lovdata.no · utlendingsloven § 34 un § 62 · utlendingsforskriften kapittel 11
Stortinget, stortinget.no · Innst. 232 S (2025-2026)

Noderīgas frāzes

• Jeg vil søke om permanent oppholdstillatelse.Es gribu pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai.
• Jeg har bestått muntlig prøve på nivå B1.Esmu nokārtojis mutisko eksāmenu B1 līmenī.
• Jeg må bestille time hos politiet.Man jāpiesakās vizītei policijā.
• Jeg har registreringsbevis som EØS-borger.Man ir reģistrācijas apliecība kā EEZ pilsonim.
• Kan jeg beholde mitt gamle statsborgerskap?Vai es varu saglabāt savu iepriekšējo pilsonību?
• Jeg trenger en ny politiattest.Man vajag jaunu izziņu par sodāmību.
• Jeg har kollektiv beskyttelse fra Ukraina.Man ir kolektīvā aizsardzība kā personai no Ukrainas.
• Hvor lang er saksbehandlingstiden nå?Cik ilgi tagad izskata pieteikumu?
• Jeg søker om unntak av helsemessige årsaker.Es lūdzu izņēmumu veselības dēļ.
• Hvor mye er søknadsgebyret?Cik liela ir pieteikuma nodeva?
• Jeg har forsørget meg selv det siste året.Pēdējo gadu es pats sevi uzturēju.