200 norvēģu idiomas ar skaidrojumiem

▶ å bestå med glans B1

Burtiski: nokārtot ar spožumu

Nozīmē: nokārtot eksāmenu ar izciliem rezultātiem

▶ Sara besto norskprøven med glans og fikk B2 på alle delene.Sāra izcili nokārtoja norvēģu valodas eksāmenu un visās daļās ieguva B2.

▶ å bite i det sure eplet B1

Burtiski: iekost skābajā ābolā

Nozīmē: izdarīt kaut ko nepatīkamu, no kā nevar izvairīties

▶ Jeg grudde meg til å ringe skattekontoret, men til slutt bet jeg i det sure eplet.Man ļoti negribējās zvanīt uz nodokļu iestādi, bet beigās es saņēmos.

▶ å bite tennene sammen A2

Burtiski: sakost zobus kopā

Nozīmē: izturēt grūtības nesūdzoties

Latviski: sakost zobus

▶ Det var tungt å jobbe på fiskefabrikken den første vinteren, men Ali bet tennene sammen.Pirmajā ziemā strādāt zivju fabrikā bija grūti, taču Ali sakoda zobus.

▶ å blåse en lang marsj i C1

Burtiski: pūst garu maršu kaut kam

Nozīmē: nemaz nerūpēties par kaut ko

Latviski: nospļauties

▶ Naboen blåser en lang marsj i reglene om stille tid etter klokka elleve.Kaimiņš nospļaujas uz klusuma noteikumiem pēc pulksten vienpadsmitiem.

▶ å bli lang i ansiktet B2

Burtiski: kļūt garam sejā

Nozīmē: redzami vilties

▶ Barna ble lange i ansiktet da de hørte at turen til Tusenfryd var avlyst.Bērni redzami vīlās, kad dzirdēja, ka brauciens uz Tusenfryd ir atcelts.

▶ å bli tatt med skjegget i postkassa B2

Burtiski: tikt pieķertam ar bārdu pastkastītē

Nozīmē: tikt pieķertam neērtā situācijā

Latviski: tikt pieķertam nozieguma vietā

▶ Politikeren ble tatt med skjegget i postkassa da det kom fram at han hadde jukset med reiseregningene.Politiķis tika pieķerts nozieguma vietā, kad atklājās, ka viņš krāpies ar ceļa izdevumu atskaitēm.

▶ å bli varm i trøya C1

Burtiski: sasilt džemperī

Nozīmē: iejusties jaunā darbā vai lomā

▶ Det tok et halvt år før Ali ble varm i trøya som teamleder.Pagāja pusgads, līdz Ali iejutās komandas vadītāja lomā.

▶ å bryte isen A2

Burtiski: salauzt ledu

Nozīmē: atraisīt gaisotni starp nepazīstamiem cilvēkiem

Latviski: lauzt ledu

▶ Læreren brøt isen med en morsom lek den første dagen på norskkurset.Pirmajā norvēģu valodas kursu dienā skolotāja lauza ledu ar jautru spēli.

▶ å dra lasset B2

Burtiski: vilkt vezumu

Nozīmē: paveikt lielāko darba daļu

Latviski: vilkt visu vezumu

▶ I gruppeoppgaven var det Jonas som dro lasset, mens de andre så på.Grupas uzdevumā visu vezumu vilka Jonass, kamēr pārējie tikai skatījās.

▶ å få bakoversveis B2

Burtiski: dabūt atpakaļ sasukātus matus

Nozīmē: būt pilnīgi apstulbušam

▶ Vi fikk bakoversveis da vi så strømregningen for januar.Mēs bijām apstulbuši, kad ieraudzījām janvāra elektrības rēķinu.

▶ å få blod på tann B2

Burtiski: dabūt asinis uz zoba

Nozīmē: gribēt vēl pēc pirmajiem panākumiem

▶ Etter at hun vant det lokale løpet, fikk hun blod på tann og meldte seg på maraton.Pēc uzvaras vietējās skriešanas sacensībās viņa iekāroja vairāk un pieteicās maratonam.

▶ å få en fot innenfor B1

Burtiski: dabūt kāju iekšā

Nozīmē: iegūt pirmo iespēju kaut kur iekļūt

▶ Sommerjobben på sykehuset ga henne en fot innenfor, og nå har hun fast stilling.Vasaras darbs slimnīcā viņai pavēra durvis, un tagad viņai ir pastāvīgs amats.

▶ å få endene til å møtes B1

Burtiski: panākt, lai gali satiktos

Nozīmē: iztikt ar to naudu, kas ir

Latviski: savilkt galus kopā

▶ Med én inntekt og to barn er det vanskelig å få endene til å møtes.Ar vieniem ienākumiem un diviem bērniem ir grūti savilkt galus kopā.

▶ å få fnatt B2

Burtiski: dabūt kašķi

Nozīmē: ļoti saērcināties

▶ Jeg får fnatt av naboen som borer i veggen hver søndag morgen.Mani ļoti kaitina kaimiņš, kurš katru svētdienas rītu urbj sienu.

▶ å få hetta B2

Burtiski: dabūt kapuci

Nozīmē: krist panikā un nespēt skaidri domāt

▶ Jeg fikk helt hetta da jeg så hvor mange skjemaer jeg måtte fylle ut hos NAV.Es pilnīgi apjuku, kad ieraudzīju, cik daudz veidlapu man jāaizpilda NAV.

▶ å få i både pose og sekk B2

Burtiski: dabūt gan maisiņā, gan maisā

Nozīmē: gūt labumu no divām lietām, kas parasti viena otru izslēdz

Latviski: gan vilks paēdis, gan kaza dzīva

▶ Du kan ikke få i både pose og sekk. Enten tar du jobben i Oslo, eller så blir du i Ålesund.Nevar būt tā, ka gan vilks paēdis, gan kaza dzīva. Vai nu tu pieņem darbu Oslo, vai paliec Ålesundā.

▶ å få kalde føtter B1

Burtiski: dabūt aukstas kājas

Nozīmē: pēdējā brīdī zaudēt drosmi

▶ Lars fikk kalde føtter og trakk seg fra hyttekjøpet dagen før kontrakten skulle signeres.Larss sabijās un atteicās pirkt vasarnīcu dienu pirms līguma parakstīšanas.

▶ å få klump i halsen B1

Burtiski: dabūt kamolu kaklā

Nozīmē: aizkustināties gandrīz līdz asarām

Latviski: kamols kaklā

▶ Jeg fikk klump i halsen da bestefar holdt tale i bryllupet vårt.Man kaklā sakāpa kamols, kad vectēvs teica runu mūsu kāzās.

▶ å få sparken A2

Burtiski: dabūt spērienu

Nozīmē: tikt atlaistam no darba

▶ Han fikk sparken etter å ha kommet for sent på jobb mange ganger.Viņu atlaida no darba, jo viņš daudzas reizes kavēja.

▶ å få valuta for pengene B1

Burtiski: dabūt valūtu par naudu

Nozīmē: saņemt kaut ko samaksātās naudas vērtu

▶ Hytta var ikke billig å leie, men vi fikk virkelig valuta for pengene.Mājiņas īre nebija lēta, bet tā tiešām bija savas naudas vērta.

▶ å få vann på mølla C1

Burtiski: dabūt ūdeni uz dzirnavām

Nozīmē: iegūt argumentus sava viedokļa atbalstam

Latviski: ūdens uz dzirnavām

▶ Kritikerne fikk vann på mølla da de nye tallene kom.Kad parādījās jaunie skaitļi, tas kritiķiem bija ūdens uz viņu dzirnavām.

▶ å feie noe under teppet B1

Burtiski: noslaucīt kaut ko zem paklāja

Nozīmē: slēpt problēmu, nevis to risināt

Latviski: slaucīt zem paklāja

▶ Kommunen prøvde å feie klagene fra foreldrene under teppet.Pašvaldība mēģināja noslaucīt vecāku sūdzības zem paklāja.

▶ å gå av med seieren B2

Burtiski: aiziet ar uzvaru

Nozīmē: uzvarēt

Latviski: iziet kā uzvarētājam

▶ Til slutt var det Ingrid som gikk av med seieren i skirennet.Beigās slēpošanas sacensībās par uzvarētāju kļuva Ingrīda.

▶ å gå bak ryggen på noen B1

Burtiski: iet kādam aiz muguras

Nozīmē: slepeni un negodīgi rīkoties pret kādu

Latviski: darīt kaut ko aiz muguras

▶ Hun følte seg sviktet da hun fant ut at kollegaen hadde gått bak ryggen på henne til sjefen.Viņa jutās nodota, kad uzzināja, ka kolēģis viņai aiz muguras aizgājis pie priekšnieka.

▶ å gå fløyten C1

Burtiski: aiziet flautu

Nozīmē: pazust, tikt zaudētam

Latviski: iet zudumā

▶ Hele sparepengene hans gikk fløyten da kryptobørsen gikk konkurs.Visi viņa uzkrājumi aizgāja zudumā, kad kriptovalūtu birža bankrotēja.

▶ å gå fra konseptene C1

Burtiski: aiziet no melnrakstiem

Nozīmē: zaudēt savaldību un nespēt skaidri domāt

▶ Han gikk helt fra konseptene da han fikk vite at bilen hans var tauet bort.Viņš pilnīgi zaudēja savaldību, kad uzzināja, ka viņa mašīna ir aizvilkta.

▶ å gå i vasken B1

Burtiski: iet izlietnē

Nozīmē: izgāzties, nenotikt

Latviski: aiziet pa skuju

▶ Planene om grillfest gikk i vasken på grunn av regnet.Lietus dēļ plāni rīkot grilēšanas ballīti aizgāja pa skuju.

▶ å gå noen på nervene A2

Burtiski: iet kādam uz nerviem

Nozīmē: ļoti kādu kaitināt

Latviski: krist uz nerviem

▶ Den høye musikken fra festen i etasjen over går meg på nervene.Skaļā mūzika no ballītes stāvu augstāk man krīt uz nerviem.

▶ å gå over bekken etter vann C1

Burtiski: iet pāri strautam pēc ūdens

Nozīmē: meklēt tālu to, kas ir tepat līdzās

▶ Bedriften rekrutterte fra utlandet, men det var å gå over bekken etter vann. Flere ledige sykepleiere bodde i kommunen.Uzņēmums meklēja darbiniekus ārzemēs, lai gan tie bija tepat līdzās. Pašvaldībā dzīvoja vairākas medmāsas bez darba.

▶ å gå på en smell B2

Burtiski: iet uz blīkšķi

Nozīmē: piedzīvot negaidītu neveiksmi

▶ Selskapet gikk på en smell da det satset alt på det amerikanske markedet.Uzņēmums piedzīvoja negaidītu neveiksmi, kad visu likmi lika uz Amerikas tirgu.

▶ å gå på trynet B1

Burtiski: iet uz purna

Nozīmē: pilnībā izgāzties

▶ Det nye kjøpesenteret gikk på trynet etter bare to år.Jaunais tirdzniecības centrs pilnībā izgāzās jau pēc diviem gadiem.

▶ å gå rundt grøten B1

Burtiski: staigāt ap putru

Nozīmē: runāt ap un apkārt, nenonākot pie būtības

Latviski: staigāt kā kaķis ap karstu putru

▶ Slutt å gå rundt grøten og si hva du egentlig vil!Beidz staigāt kā kaķis ap karstu putru un saki, ko tu patiesībā gribi!

▶ å gå som hånd i hanske B1

Burtiski: iet kā roka cimdā

Nozīmē: lieliski saderēt vai darboties bez problēmām

▶ Samarbeidet mellom barnehagen og foreldrene gikk som hånd i hanske.Sadarbība starp bērnudārzu un vecākiem noritēja nevainojami.

▶ å gå som smurt B1

Burtiski: iet kā ieeļļotam

Nozīmē: noritēt gludi un viegli

Latviski: iet kā pa sviestu

▶ Flyttingen gikk som smurt takket være gode venner med varebil.Pārvākšanās gāja kā pa sviestu, pateicoties labiem draugiem ar busiņu.

▶ å gå som varmt hvetebrød B1

Burtiski: iet kā silta kviešu maize

Nozīmē: ļoti ātri izpārdoties

Latviski: iet kā siltas maizītes

▶ Billettene til konserten i Spektrum gikk som varmt hvetebrød.Biļetes uz koncertu Spektrum arēnā gāja kā siltas maizītes.

▶ å gi jernet B2

Burtiski: dot dzelzi

Nozīmē: dot visu, ko spēj

▶ På siste etappe ga Ingrid jernet og tok igjen to løpere.Pēdējā posmā Ingrīda deva visu, ko spēja, un panāca divas skrējējas.

▶ å gjøre en mygg til en elefant B1

Burtiski: pārvērst odu par ziloni

Nozīmē: uzpūst mazu problēmu

Latviski: no mušas taisīt ziloni

▶ Det var bare en liten ripe i bilen. Ikke gjør en mygg til en elefant!Tas bija tikai mazs skrāpējums uz mašīnas. Netaisi no mušas ziloni!

▶ å ha bein i nesa B2

Burtiski: būt kaulam degunā

Nozīmē: būt ar stingru raksturu un apņēmību

▶ Den nye rektoren har bein i nesa og tør å si nei til kommunen.Jaunajai direktorei ir stingrs raksturs, un viņa uzdrošinās pašvaldībai pateikt nē.

▶ å ha beina på jorda B1

Burtiski: būt kājām uz zemes

Nozīmē: būt reālistam un saprātīgam

Latviski: stingri stāvēt uz zemes

▶ Selv om hun ble kjent over natta, har hun fortsatt beina på jorda.Lai gan viņa kļuva slavena vienas nakts laikā, viņa joprojām stingri stāv uz zemes.

▶ å ha det på tunga B1

Burtiski: būt tam uz mēles

Nozīmē: gandrīz atcerēties vārdu vai nosaukumu

Latviski: griežas uz mēles gala

▶ Hva heter den skuespilleren igjen? Jeg har det på tunga!Kā sauc to aktieri? Griežas uz mēles gala!

▶ å ha det som plommen i egget B2

Burtiski: justies kā dzeltenums olā

Nozīmē: justies ļoti labi un ērti

Latviski: kā nieres taukos

▶ Katten vår har det som plommen i egget foran peisen.Mūsu kaķis pie kamīna jūtas kā nieres taukos.

▶ å ha en finger med i spillet B2

Burtiski: būt pirkstam spēlē

Nozīmē: būt kaut kur iesaistītam, bieži slepeni

Latviski: pielikt roku

▶ Politiet tror at naboen hadde en finger med i spillet da sykkelen forsvant.Policija domā, ka pie velosipēda pazušanas savu roku pielicis kaimiņš.

▶ å ha en høne å plukke med noen B2

Burtiski: būt ar kādu vistai, ko noplūkt

Nozīmē: būt ar kādu nenokārtotam jautājumam

▶ Jeg har en høne å plukke med utleieren om depositumet.Man ar dzīvokļa saimnieku ir nenokārtots jautājums par drošības naudu.

▶ å ha et horn i siden til noen C1

Burtiski: būt ragam sānos pret kādu

Nozīmē: glabāt pret kādu aizvainojumu

▶ Etter striden om hekken har naboen hatt et horn i siden til oss i mange år.Kopš strīda par dzīvžogu kaimiņš jau daudzus gadus glabā pret mums aizvainojumu.

▶ å ha hjertet på rette sted B1

Burtiski: būt sirdij īstajā vietā

Nozīmē: būt labam un gādīgam cilvēkam

Latviski: zelta sirds

▶ Bussjåføren kan virke streng, men han har hjertet på rette sted og venter alltid på de eldre passasjerene.Autobusa šoferis var šķist bargs, bet viņam ir zelta sirds, un viņš vienmēr pagaida vecākus pasažierus.

▶ å ha is i magen B1

Burtiski: būt ledum vēderā

Nozīmē: saglabāt mieru un skaidru prātu spriedzes brīdī

Latviski: tērauda nervi

▶ Sjåføren hadde is i magen og fikk stoppet bussen trygt på det glatte føret.Šoferis saglabāja mieru un droši apturēja autobusu uz slidenā ceļa.

▶ å ha mange baller i lufta B1

Burtiski: būt daudzām bumbām gaisā

Nozīmē: nodarboties ar daudziem darbiem vienlaikus

▶ Som prosjektleder har Silje mange baller i lufta og må prioritere hardt.Kā projekta vadītājai Siljei vienlaikus ir daudz darbu, un viņai stingri jānosaka prioritātes.

▶ å ha mange jern i ilden C1

Burtiski: būt daudziem dzelžiem ugunī

Nozīmē: vienlaikus būt daudziem projektiem vai iespējām

▶ Gründeren har mange jern i ilden og driver både en kafé, et bakeri og en matbil i Bodø.Uzņēmējam vienlaikus ir daudz projektu, un viņš vada kafejnīcu, maizes ceptuvi un ēdienu busiņu Bodø pilsētā.

▶ å ha ordet i sin makt C1

Burtiski: būt vārdam savā varā

Nozīmē: lieliski izteikties

Latviski: vārdu kabatā nemeklēt

▶ Hun har ordet i sin makt og vinner nesten alle debatter på skolen.Viņa vārdu kabatā nemeklē un uzvar gandrīz visās skolas debatēs.

▶ å ha øyne i nakken B1

Burtiski: būt acīm pakausī

Nozīmē: pamanīt visu, kas notiek apkārt

▶ Barnehagelærere må ha øyne i nakken når tjue barn leker ute samtidig.Bērnudārza audzinātājām jāpamana viss, kad ārā vienlaikus spēlējas divdesmit bērni.

▶ å ha ryggen fri C1

Burtiski: būt brīvai mugurai

Nozīmē: būt pasargātam no kritikas vai atbildības

▶ Få avtalen skriftlig, så har du ryggen fri hvis det oppstår uenighet.Noslēdz vienošanos rakstiski, tad būsi pasargāts, ja radīsies domstarpības.

▶ å ha sommerfugler i magen A2

Burtiski: būt tauriņiem vēderā

Nozīmē: just satraukumu un nedaudz nervozēt

Latviski: tauriņi vēderā

▶ Jeg har sommerfugler i magen før den første arbeidsdagen min i barnehagen.Pirms savas pirmās darba dienas bērnudārzā man vēderā ir tauriņi.

▶ å ha tommelen midt i handa B1

Burtiski: būt īkšķim plaukstas vidū

Nozīmē: būt neveiklam un neprast praktiskus darbus

Latviski: abas rokas kreisās

▶ Jeg har tommelen midt i handa, så jeg ber naboen om hjelp når noe skal skrus sammen.Man abas rokas kreisās, tāpēc lūdzu kaimiņam palīdzību, kad kaut kas jāsaskrūvē.

▶ å ha vind i seilene B2

Burtiski: būt vējam burās

Nozīmē: piedzīvot veiksmīgu periodu

▶ Etter den gode valgkampen har partiet vind i seilene.Pēc veiksmīgās vēlēšanu kampaņas partijai klājas kā nekad.

▶ å holde en lav profil B1

Burtiski: turēt zemu profilu

Nozīmē: nepievērst sev uzmanību un palikt fonā

▶ Den første uka på den nye jobben holdt jeg en lav profil og lyttet mest.Pirmajā nedēļā jaunajā darbā es centos nepievērst sev uzmanību un galvenokārt klausījos.

▶ å holde hodet kaldt B1

Burtiski: turēt galvu aukstu

Nozīmē: domāt skaidri un nekrist panikā grūtā situācijā

Latviski: saglabāt vēsu prātu

▶ Da brannalarmen gikk, holdt læreren hodet kaldt og fikk alle barna trygt ut.Kad iedarbojās ugunsgrēka signalizācija, skolotāja saglabāja vēsu prātu un droši izveda visus bērnus.

▶ å holde hodet over vannet B2

Burtiski: turēt galvu virs ūdens

Nozīmē: tik tikko tikt galā, īpaši finansiāli

Latviski: noturēties virs ūdens

▶ Kafeen klarte så vidt å holde hodet over vannet gjennom pandemien.Pandēmijas laikā kafejnīca tik tikko noturējās virs ūdens.

▶ å holde munn A2

Burtiski: turēt muti

Nozīmē: klusēt, arī noturēt noslēpumu

Latviski: turēt mēli aiz zobiem

▶ Kan du holde munn om overraskelsesfesten til lørdag?Vai vari turēt mēli aiz zobiem par pārsteiguma ballīti līdz sestdienai?

▶ å holde ord A2

Burtiski: turēt vārdu

Nozīmē: izdarīt to, ko apsolīji

Latviski: turēt vārdu

▶ Han lovet å hjelpe oss med flyttingen, og han holdt ord.Viņš apsolīja palīdzēt mums pārvākties un turēja vārdu.

▶ å holde tunga rett i munnen B1

Burtiski: turēt mēli taisni mutē

Nozīmē: labi koncentrēties, lai kaut ko izdarītu pareizi

▶ Man må holde tunga rett i munnen når man rygger med tilhenger.Braucot atpakaļgaitā ar piekabi, ir labi jākoncentrējas.

▶ å ikke ha peiling A2

Burtiski: nebūt pelengam

Nozīmē: pilnīgi neko par kaut ko nezināt

Latviski: nav ne jausmas

▶ Jeg har ikke peiling på hvordan man skifter dekk på bilen.Man nav ne jausmas, kā nomainīt mašīnai riepu.

▶ å ikke løfte en finger A2

Burtiski: necelt pirkstu

Nozīmē: neko nedarīt, lai palīdzētu

Latviski: ne pirkstu nepakustināt

▶ Samboeren min løftet ikke en finger da vi vasket leiligheten før utflytting.Mans dzīvesbiedrs ne pirkstu nepakustināja, kad pirms izvākšanās uzkopām dzīvokli.

▶ å kaste blår i øynene på noen C1

Burtiski: mest pakulas kādam acīs

Nozīmē: apmānīt vai maldināt kādu

Latviski: pūst miglu acīs

▶ Firmaet kastet blår i øynene på kundene med falske miljøløfter.Uzņēmums pūta klientiem miglu acīs ar viltotiem zaļajiem solījumiem.

▶ å kaste inn håndkleet B1

Burtiski: iemest dvieli

Nozīmē: padoties

Latviski: nolaist rokas

▶ Etter tre mislykkede forsøk på førerprøven var Erik nær ved å kaste inn håndkleet.Pēc trim neveiksmīgiem mēģinājumiem nokārtot braukšanas eksāmenu Ēriks jau gandrīz nolaida rokas.

▶ å kaste penger ut av vinduet A2

Burtiski: mest naudu ārā pa logu

Nozīmē: šķiest naudu

Latviski: mest naudu vējā

▶ Å betale for et treningssenter du aldri bruker, er å kaste penger ut av vinduet.Maksāt par sporta zāli, kurā nekad neej, nozīmē mest naudu vējā.

▶ å kaste perler for svin B2

Burtiski: mest pērles cūkām priekšā

Nozīmē: dot kaut ko vērtīgu tiem, kas to nenovērtē

Latviski: mest pērles cūkām priekšā

▶ Å servere dyr champagne til gjester som foretrekker brus, er å kaste perler for svin.Pasniegt dārgu šampanieti viesiem, kuri dod priekšroku limonādei, nozīmē mest pērles cūkām priekšā.

▶ å kjenne noen ut og inn B1

Burtiski: pazīt kādu ārā un iekšā

Nozīmē: kādu vai kaut ko ļoti labi pazīt

Latviski: pazīt kā savus piecus pirkstus

▶ Vi har vært bestevenner siden barneskolen, så jeg kjenner Sofie ut og inn.Mēs esam labākās draudzenes kopš sākumskolas, tāpēc es pazīstu Sofiju kā savus piecus pirkstus.

▶ å kjøpe katta i sekken B2

Burtiski: pirkt kaķi maisā

Nozīmē: pirkt, nezinot, ko patiesībā saņem

Latviski: pirkt kaķi maisā

▶ Ta en prøvetur før du kjøper bruktbil, ellers kan du fort kjøpe katta i sekken.Pirms lietotas mašīnas pirkšanas izmēģini to, citādi viegli nopirksi kaķi maisā.

▶ å klø seg i hodet A2

Burtiski: kasīt galvu

Nozīmē: būt apjukušam un kaut ko nesaprast

Latviski: kasīt pakausi

▶ Mange klør seg i hodet når de ser den norske skattemeldingen for første gang.Daudzi kasa pakausi, kad pirmo reizi ierauga Norvēģijas nodokļu deklarāciju.

▶ å koke suppe på en spiker C1

Burtiski: vārīt zupu no naglas

Nozīmē: no ļoti maz izveidot daudz

▶ Artikkelen var lang, men journalisten kokte suppe på en spiker.Raksts bija garš, bet žurnālists no ļoti maz bija izveidojis daudz.

▶ å komme godt overens A2

Burtiski: nākt labi saskaņā

Nozīmē: labi ar kādu saprasties

▶ Barna kommer godt overens med den nye læreren.Bērni labi saprotas ar jauno skolotāju.

▶ å komme som julekvelden på kjerringa C1

Burtiski: nākt kā Ziemassvētku vakars večiņai

Nozīmē: pārsteigt, lai gan tas bija pilnīgi paredzams

▶ Eksamen kom som julekvelden på kjerringa for studentene som ikke hadde sjekket datoen.Eksāmens negaidīti pārsteidza studentus, kuri nebija pārbaudījuši datumu.

▶ å komme til kort B2

Burtiski: nonākt līdz īsam

Nozīmē: nespēt sasniegt mērķi

▶ Det norske laget kom til kort mot Danmark i semifinalen.Norvēģijas komanda pusfinālā piekāpās Dānijai.

▶ å koste flesk B2

Burtiski: maksāt speķi

Nozīmē: būt ļoti dārgam

▶ Den nye tunnelen gjennom fjellet har kostet flesk.Jaunais tunelis cauri kalnam izmaksāja ļoti dārgi.

▶ å legge kortene på bordet B1

Burtiski: nolikt kārtis uz galda

Nozīmē: atklāti un godīgi visu izstāstīt

Latviski: atklāt kārtis

▶ Under lønnsforhandlingene la han kortene på bordet og fortalte at han hadde fått et annet tilbud.Algas sarunās viņš atklāja kārtis un pastāstīja, ka saņēmis citu piedāvājumu.

▶ å legge lista høyt B1

Burtiski: nolikt latiņu augstu

Nozīmē: izvirzīt augstus mērķus

Latviski: augstu pacelt latiņu

▶ Restauranten har lagt lista høyt, og alt blir laget fra bunnen av.Restorāns ir augstu pacēlis latiņu, un viss tiek gatavots no paša sākuma.

▶ å legge ord i munnen på noen B1

Burtiski: likt kādam vārdus mutē

Nozīmē: apgalvot, ka kāds teicis to, ko nav teicis

Latviski: likt vārdus mutē

▶ Ikke legg ord i munnen på meg! Jeg sa aldri at maten var dårlig.Neliec man vārdus mutē! Es nekad neteicu, ka ēdiens bija slikts.

▶ å legge seg flat B2

Burtiski: nolikties plakaniski

Nozīmē: pilnībā atzīt kļūdu un atvainoties bez attaisnojumiem

▶ Etter avsløringen la direktøren seg flat og beklaget overfor alle kundene.Pēc atklājuma direktors pilnībā atzina kļūdu un atvainojās visiem klientiem.

▶ å legge seg i selen C1

Burtiski: likties iejūgā

Nozīmē: ļoti piepūlēties

Latviski: atrotīt piedurknes

▶ Hele dugnadsgjengen la seg i selen for å bli ferdig med gapahuken før det ble mørkt.Visa talcinieku komanda atrotīja piedurknes, lai pabeigtu nojumi pirms tumsas.

▶ å lese mellom linjene B1

Burtiski: lasīt starp līnijām

Nozīmē: saprast to, kas nav pateikts tieši

Latviski: lasīt starp rindiņām

▶ Sjefen sa at det var «interessant», men hvis du leser mellom linjene, likte han ikke forslaget.Priekšnieks teica, ka tas ir «interesanti», bet, lasot starp rindiņām, priekšlikums viņam nepatika.

▶ å leve over evne B2

Burtiski: dzīvot pāri spējām

Nozīmē: tērēt vairāk, nekā var atļauties

Latviski: dzīvot pāri saviem līdzekļiem

▶ Mange unge lever over evne og tar opp forbrukslån for å betale for ferier.Daudzi jaunieši dzīvo pāri saviem līdzekļiem un ņem patēriņa kredītus, lai samaksātu par ceļojumiem.

▶ å leve på luft og kjærlighet B2

Burtiski: dzīvot no gaisa un mīlestības

Nozīmē: dzīvot ar ļoti maz naudas

▶ Da vi var nyforelsket, levde vi på luft og kjærlighet i en liten hybel på Grünerløkka.Kad tikko bijām iemīlējušies, mēs dzīvojām no gaisa un mīlestības mazā istabiņā Grünerløkka rajonā.

▶ å ligge på latsida B1

Burtiski: gulēt uz slinkā sāna

Nozīmē: slinkot un neko nedarīt

▶ Nå har du ligget på latsida hele sommeren. På tide å søke jobb!Tu visu vasaru esi slinkojis. Laiks meklēt darbu!

▶ å miste hodet B1

Burtiski: zaudēt galvu

Nozīmē: zaudēt savaldību

Latviski: zaudēt galvu

▶ Han mistet hodet i køen og begynte å kjefte på kassereren.Rindā viņš zaudēja savaldību un sāka bārt kasieri.

▶ å ro noe i land B2

Burtiski: ieairēt kaut ko krastā

Nozīmē: veiksmīgi pabeigt kaut ko grūtu

▶ Etter lange forhandlinger klarte fagforeningen å ro avtalen i land.Pēc ilgām sarunām arodbiedrībai izdevās veiksmīgi noslēgt vienošanos.

▶ å se gjennom fingrene med noe B2

Burtiski: skatīties caur pirkstiem uz kaut ko

Nozīmē: apzināti neievērot kļūdu

Latviski: skatīties caur pirkstiem

▶ Læreren så gjennom fingrene med at eleven kom fem minutter for sent.Skolotājs skatījās caur pirkstiem uz to, ka skolēns nokavēja piecas minūtes.

▶ å se rødt B1

Burtiski: redzēt sarkanu

Nozīmē: kļūt nikns

▶ Faren så rødt da han oppdaget at noen hadde rygget inn i bilen hans.Tēvs kļuva nikns, kad atklāja, ka kāds ar atpakaļgaitu ietriecies viņa mašīnā.

▶ å selge skinnet før bjørnen er skutt B2

Burtiski: pārdot ādu, pirms lācis ir nošauts

Nozīmē: rēķināties ar ieguvumu, pirms tas ir rokā

Latviski: nedali nenošauta lāča ādu

▶ Ikke selg skinnet før bjørnen er skutt. Du har ikke fått jobben ennå.Nedali nenošauta lāča ādu. Tu vēl neesi dabūjis to darbu.

▶ å sette bukken til å passe havresekken C1

Burtiski: nolikt āzi sargāt auzu maisu

Nozīmē: uzticēt kaut ko sargāt tam, kurš to izmantos savā labā

Latviski: ielaist āzi dārzā

▶ Å la oljeselskapene kontrollere sine egne utslipp er å sette bukken til å passe havresekken.Ļaut naftas uzņēmumiem pašiem kontrolēt savus izmešus nozīmē ielaist āzi dārzā.

▶ å sette ned foten B1

Burtiski: nolikt kāju lejā

Nozīmē: stingri pateikt nē

▶ Da tenåringen ville ha fest med femti gjester, satte foreldrene ned foten.Kad pusaudzis gribēja rīkot ballīti piecdesmit viesiem, vecāki stingri pateica nē.

▶ å sitte i samme båt A2

Burtiski: sēdēt tajā pašā laivā

Nozīmē: būt tādā pašā grūtā situācijā kā citi

Latviski: sēdēt vienā laivā

▶ Alle i klassen synes norsk grammatikk er vanskelig, så vi sitter i samme båt.Visiem klasē norvēģu valodas gramatika šķiet grūta, tāpēc mēs visi sēžam vienā laivā.

▶ å sitte midt i smørøyet B2

Burtiski: sēdēt sviesta acs vidū

Nozīmē: atrasties vislabākajā vietā

▶ Med leilighet rett ved Torgallmenningen i Bergen sitter vi midt i smørøyet.Ar dzīvokli pie paša Torgallmenningen laukuma Bergenā mēs dzīvojam vislabākajā vietā.

▶ å sitte på gjerdet C1

Burtiski: sēdēt uz žoga

Nozīmē: nogaidīt un neieņemt nevienu pusi

▶ Flere av partiene i bystyret sitter fortsatt på gjerdet i bompengesaken.Vairākas pilsētas domes partijas joprojām nogaida un neieņem nostāju jautājumā par ceļu nodevām.

▶ å skjære alle over én kam B2

Burtiski: griezt visus pār vienu ķemmi

Nozīmē: visus vērtēt vienādi

Latviski: mērīt visus ar vienu mēru

▶ Det er urettferdig å skjære alle innvandrere over én kam.Ir netaisnīgi mērīt visus imigrantus ar vienu mēru.

▶ å skjelve i buksene B1

Burtiski: trīcēt biksēs

Nozīmē: ļoti baidīties

▶ Jeg skalv i buksene før den muntlige delen av Bergenstesten.Pirms Bergenstesten mutiskās daļas es ļoti baidījos.

▶ å skyte gullfuglen B2

Burtiski: nošaut zelta putnu

Nozīmē: gūt lielu veiksmi un daudz nopelnīt

Latviski: izvilkt laimīgo lozi

▶ Bakeriet i Bergen skjøt gullfuglen da kanelbollene deres gikk viralt.Bergenas maizes ceptuve izvilka laimīgo lozi, kad tās kanēļmaizītes kļuva populāras internetā.

▶ å skyte over mål C1

Burtiski: šaut pāri vārtiem

Nozīmē: pārspīlēt un tāpēc nesasniegt mērķi

Latviski: pārsālīt

▶ Kampanjen skjøt over mål, og mange syntes reklamen var støtende.Kampaņa pārsālīja, un daudziem reklāma šķita aizvainojoša.

▶ å slå av en prat A2

Burtiski: nosist tērzēšanu

Nozīmē: īsi un jauki ar kādu parunāties

Latviski: pārmīt dažus vārdus

▶ Jeg stoppet og slo av en prat med naboen ved postkassene.Es apstājos un pārmiju dažus vārdus ar kaimiņieni pie pastkastītēm.

▶ å slå gjennom B1

Burtiski: sist cauri

Nozīmē: kļūt slavenam un gūt panākumus

Latviski: izsisties

▶ Sangeren slo gjennom etter at hun vant Idol.Dziedātāja izsitās pēc uzvaras Idol konkursā.

▶ å slå i hjel tiden B1

Burtiski: nosist laiku

Nozīmē: kaut ko darīt, lai laiks ātrāk paietu

Latviski: nosist laiku

▶ Mens vi ventet på det forsinkede flyet, slo vi i hjel tiden med kortspill.Gaidot aizkavēto reisu, mēs nositām laiku, spēlējot kārtis.

▶ å slå to fluer i en smekk B1

Burtiski: nosist divas mušas ar vienu plaukšķienu

Nozīmē: ar vienu darbību panākt divas lietas

Latviski: ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus

▶ Jeg sykler til jobben og slår to fluer i en smekk. Jeg trener og sparer bensinpenger.Es braucu uz darbu ar velosipēdu un ar vienu šāvienu nošauju divus zaķus. Es trenējos un ietaupu naudu degvielai.

▶ å smi mens jernet er varmt B2

Burtiski: kalt, kamēr dzelzs ir karsta

Nozīmē: izmantot labu iespēju, kamēr tā ir

Latviski: kal dzelzi, kamēr karsta

▶ Butikken hadde rekordsalg i desember, så eierne smidde mens jernet var varmt og åpnet en ny filial.Decembrī veikalam bija rekordliels apgrozījums, tāpēc īpašnieki kala dzelzi, kamēr karsta, un atvēra jaunu filiāli.

▶ å smøre tykt på B2

Burtiski: biezi smērēt

Nozīmē: pārspīlēt, īpaši ar uzslavām

▶ Eiendomsmegleren smurte tykt på da han beskrev den lille leiligheten som et drømmehjem.Nekustamo īpašumu aģents stipri pārspīlēja, aprakstot mazo dzīvokli kā sapņu mājokli.

▶ å snakke for døve ører B2

Burtiski: runāt kurlām ausīm

Nozīmē: teikt kaut ko, ko neviens neklausās

Latviski: kā zirņi pret sienu

▶ Jeg har bedt sønnen min rydde rommet sitt hundre ganger, men jeg snakker for døve ører.Simts reizes esmu lūgusi dēlam sakopt istabu, bet tas ir kā zirņi pret sienu.

▶ å snakke i munnen på hverandre B1

Burtiski: runāt cits citam mutē

Nozīmē: runāt vienlaikus, tā ka neviens neko nedzird

▶ På familiemiddagen snakket alle i munnen på hverandre, så jeg forsto ingenting.Ģimenes vakariņās visi runāja vienlaikus, tāpēc es neko nesapratu.

▶ å snakke rett fra levra B2

Burtiski: runāt taisni no aknām

Nozīmē: atklāti teikt, ko domā

Latviski: runāt bez aplinkiem

▶ Bestemor snakker alltid rett fra levra, også når det gjelder klærne mine.Vecmāmiņa vienmēr runā bez aplinkiem, arī par manām drēbēm.

▶ å snu på krona B1

Burtiski: grozīt kronu

Nozīmē: ļoti taupīt un tērēt pēc iespējas mazāk

Latviski: skaitīt katru centu

▶ Etter at strømprisen steg, må mange pensjonister snu på krona.Kopš elektrības cenas pieauga, daudziem pensionāriem jāskaita katrs cents.

▶ å spille på lag A2

Burtiski: spēlēt komandā

Nozīmē: labi sadarboties ar citiem

Latviski: spēlēt komandā

▶ På jobben vår er det viktig å spille på lag med kollegene.Mūsu darbā ir svarīgi labi sadarboties ar kolēģiem.

▶ å stå på A2

Burtiski: stāvēt uz

Nozīmē: smagi strādāt un nepadoties

▶ Hvis du står på med norsken hver dag, vil du merke stor fremgang.Ja katru dienu neatlaidīgi mācīsies norvēģu valodu, pamanīsi lielu progresu.

▶ å stå på egne bein A2

Burtiski: stāvēt uz savām kājām

Nozīmē: būt patstāvīgam, īpaši finansiāli

Latviski: stāvēt uz savām kājām

▶ Etter to år i Norge står Olena på egne bein med egen leilighet og fast jobb.Pēc diviem gadiem Norvēģijā Olena stāv uz savām kājām, viņai ir savs dzīvoklis un pastāvīgs darbs.

▶ å stikke hodet i sanden B1

Burtiski: bāzt galvu smiltīs

Nozīmē: negribēt skatīties problēmai acīs

Latviski: bāzt galvu smiltīs

▶ Du kan ikke stikke hodet i sanden. Regningene forsvinner ikke av seg selv.Tu nevari bāzt galvu smiltīs. Rēķini paši no sevis nepazudīs.

▶ å svelge kameler C1

Burtiski: norīt kamieļus

Nozīmē: piekrist tam, pret ko iebilsti, lai panāktu ko citu

▶ For å komme i regjering måtte partiet svelge flere kameler.Lai iekļūtu valdībā, partijai nācās piekrist vairākām lietām, pret kurām tā iebilda.

▶ å ta beina på nakken B2

Burtiski: paņemt kājas uz kakla

Nozīmē: skriet prom, cik ātri vien var

▶ Da vi så elgen komme mot oss, tok vi beina på nakken.Kad ieraudzījām, ka alnis nāk mums pretī, metāmies bēgt, cik ātri vien varējām.

▶ å ta bladet fra munnen B2

Burtiski: noņemt lapu no mutes

Nozīmē: drosmīgi pateikt, ko domā, pat ja tas ir nepatīkami

▶ Endelig tok en av foreldrene bladet fra munnen og sa at mobbingen måtte stoppe.Beidzot viens no vecākiem drosmīgi pateica, ka ņirgāšanās ir jāpārtrauc.

▶ å ta brødet ut av munnen på noen C1

Burtiski: izņemt kādam maizi no mutes

Nozīmē: atņemt kādam iztikas līdzekļus

Latviski: atņemt maizi

▶ Fiskerne mener at de nye kvotene tar brødet ut av munnen på dem.Zvejnieki uzskata, ka jaunās kvotas viņiem atņem maizi.

▶ å ta det på sparket B2

Burtiski: ņemt to ar spērienu

Nozīmē: darīt kaut ko bez sagatavošanās, improvizēt

▶ Vi hadde ikke planlagt noe til bursdagen, så vi tok det på sparket og dro på pizzarestaurant.Dzimšanas dienai nebijām neko ieplānojuši, tāpēc improvizējām un aizgājām uz picēriju.

▶ å ta grep B2

Burtiski: ņemt tvērienu

Nozīmē: veikt konkrētus pasākumus

Latviski: ņemt lietas savās rokās

▶ Regjeringen må ta grep for å få ned boligprisene.Valdībai jāveic konkrēti pasākumi, lai samazinātu mājokļu cenas.

▶ å ta kaka B2

Burtiski: paņemt kūku

Nozīmē: būt pats neticamākais no visa

▶ Mange kommer for sent, men å møte opp en time for sent til jobbintervju tar kaka.Daudzi kavē, bet ierasties uz darba interviju stundu par vēlu ir pats neticamākais.

▶ å ta noe for god fisk C1

Burtiski: uzskatīt kaut ko par labu zivi

Nozīmē: pieņemt vai noticēt kaut kam bez šaubām

Latviski: pieņemt par tīru naudu

▶ Mange tok nyheten for god fisk, men det viste seg at det var en spøk.Daudzi pieņēma ziņu par tīru naudu, bet izrādījās, ka tas bija joks.

▶ å ta noe med en klype salt B1

Burtiski: ņemt kaut ko ar šķipsniņu sāls

Nozīmē: izturēties pret kaut ko skeptiski

▶ Du bør ta reklamen for slankepillene med en klype salt.Pret tablešu tievēšanai reklāmu tev vajadzētu izturēties skeptiski.

▶ å ta noe med storm B2

Burtiski: ieņemt kaut ko ar vētru

Nozīmē: ātri gūt lielus panākumus un sajūsmināt daudzus

▶ Den unge rapperen fra Stovner tok Norge med storm i fjor.Jaunais reperis no Stovner rajona pērn iekaroja Norvēģiju.

▶ å ta seg en bolle A2

Burtiski: paņemt sev maizīti

Nozīmē: nomierināties un atslābt

▶ Ta deg en bolle! Vi rekker bussen, den går ikke før om ti minutter.Nomierinies! Mēs paspēsim uz autobusu, tas atiet tikai pēc desmit minūtēm.

▶ å ta seg sammen A2

Burtiski: ņemt sevi kopā

Nozīmē: saņemties

Latviski: ņemt sevi rokās

▶ Nå må du ta deg sammen og begynne å lese til eksamen.Tagad tev jāsaņemas un jāsāk mācīties eksāmenam.

▶ å ta seg vann over hodet B1

Burtiski: ņemt sev ūdeni pāri galvai

Nozīmē: uzņemties vairāk, nekā spēj paveikt

▶ Med to jobber, norskkurs og tre små barn tok Ahmed seg vann over hodet.Ar diviem darbiem, norvēģu valodas kursiem un trim maziem bērniem Ahmeds uzņēmās vairāk, nekā spēja.

▶ å ta tiden til hjelp C1

Burtiski: ņemt laiku palīgā

Nozīmē: nogaidīt un ļaut laikam atrisināt problēmu

Latviski: laiks rādīs

▶ Vi har ikke funnet en løsning ennå, så vi får ta tiden til hjelp.Risinājumu vēl neesam atraduši, tāpēc nāksies nogaidīt. Laiks rādīs.

▶ å ta tyren ved hornene B1

Burtiski: ņemt vērsi pie ragiem

Nozīmē: apņēmīgi ķerties pie grūtas problēmas

Latviski: ņemt vērsi pie ragiem

▶ Jeg tok tyren ved hornene og ba sjefen om lønnsforhøyelse.Es ņēmu vērsi pie ragiem un palūdzu priekšniekam algas pielikumu.

▶ å ta vinden ut av seilene på noen B2

Burtiski: izņemt vēju no kāda burām

Nozīmē: vājināt kāda pozīciju, bieži viņu apsteidzot

▶ Ministeren tok vinden ut av seilene på opposisjonen ved å legge fram forslaget selv.Ministre vājināja opozīcijas pozīciju, pati iesniedzot priekšlikumu.

▶ å tjene penger som gress B1

Burtiski: pelnīt naudu kā zāli

Nozīmē: nopelnīt ļoti daudz naudas

▶ Under oljeboomen tjente mange sveisere penger som gress.Naftas buma laikā daudzi metinātāji nopelnīja ļoti daudz naudas.

▶ å tråkke i salaten C1

Burtiski: iekāpt salātos

Nozīmē: pateikt vai izdarīt kaut ko netaktisku

▶ Jeg tråkket i salaten da jeg spurte kollegaen når hun skulle føde. Hun var ikke gravid.Es izrādīju netaktiskumu, kad pajautāju kolēģei, kad viņai paredzētas dzemdības. Viņa nebija stāvoklī.

▶ å treffe spikeren på hodet B1

Burtiski: trāpīt naglai pa galvu

Nozīmē: precīzi kaut ko formulēt

Latviski: trāpīt naglai uz galvas

▶ Du traff spikeren på hodet da du sa at problemet er mangel på barnehageplasser.Tu trāpīji naglai uz galvas, sakot, ka problēma ir vietu trūkums bērnudārzos.

▶ å trekke i trådene B2

Burtiski: vilkt aiz diegiem

Nozīmē: slepeni vadīt kaut ko no aizkulisēm

▶ Offisielt er det styret som bestemmer, men det er eieren som trekker i trådene.Oficiāli lemj valde, bet no aizkulisēm visu vada īpašnieks.

▶ å trives som fisken i vannet A2

Burtiski: labi justies kā zivs ūdenī

Nozīmē: justies pilnīgi kā mājās un ļoti labi

Latviski: justies kā zivs ūdenī

▶ Datteren vår trives som fisken i vannet i den nye barnehagen.Mūsu meita jaunajā bērnudārzā jūtas kā zivs ūdenī.

▶ å være blakk som en kirkerotte B1

Burtiski: būt bez naudas kā baznīcas žurka

Nozīmē: nebūt ne centa

Latviski: nabags kā baznīcas pele

▶ Mot slutten av måneden er mange studenter blakke som kirkerotter.Mēneša beigās daudzi studenti ir nabagi kā baznīcas peles.

▶ å være flue på veggen B2

Burtiski: būt mušai uz sienas

Nozīmē: nemanāmi vērot vai klausīties

▶ Jeg skulle gjerne vært flue på veggen da sjefen fortalte styret om underskuddet.Es labprāt nemanāmi pavērotu, kā priekšnieks stāstīja valdei par deficītu.

▶ å være helt på jordet B1

Burtiski: būt pilnīgi uz lauka

Nozīmē: būt pilnīgi apjukušam vai pilnīgi maldīties

Latviski: būt kā no mēness nokritušam

▶ Jeg var helt på jordet i dag og tok på meg to forskjellige sko.Šodien biju kā no mēness nokritusi un uzvilku divas dažādas kurpes.

▶ å være i den sjuende himmel B1

Burtiski: būt septītajās debesīs

Nozīmē: būt ārkārtīgi laimīgam

Latviski: būt septītajās debesīs

▶ Mari var i den sjuende himmel da hun fikk vite at hun hadde bestått norskprøven.Mari bija septītajās debesīs, kad uzzināja, ka nokārtojusi norvēģu valodas eksāmenu.

▶ å være midt i blinken B1

Burtiski: būt mērķa vidū

Nozīmē: būt tieši tam, kas vajadzīgs

Latviski: trāpījums desmitniekā

▶ Den varme jakka du ga meg, var midt i blinken til vinteren i Tromsø.Siltā jaka, ko tu man iedevi, bija trāpījums desmitniekā Tromses ziemai.

▶ å være på bærtur B1

Burtiski: būt ogošanas gājienā

Nozīmē: pilnīgi maldīties

Latviski: trāpīt ar pirkstu debesīs

▶ Da han sa at Bergen er hovedstaden i Norge, var han helt på bærtur.Kad viņš teica, ka Bergena ir Norvēģijas galvaspilsēta, viņš trāpīja ar pirkstu debesīs.

▶ å være på bølgelengde med noen B1

Burtiski: būt uz viļņa garuma ar kādu

Nozīmē: labi saprasties un domāt līdzīgi

Latviski: būt uz viena viļņa

▶ Jeg var på bølgelengde med den nye kollegaen fra første dag.Ar jauno kolēģi biju uz viena viļņa jau no pirmās dienas.

▶ å være på gråten A2

Burtiski: būt uz raudām

Nozīmē: būt tuvu asarām

▶ Gutten var på gråten da han mistet lua si på bussen.Puika bija tuvu asarām, kad autobusā pazaudēja cepuri.

▶ å være sent ute A2

Burtiski: būt vēlu ārā

Nozīmē: kavēties vai būt laika trūkumā

▶ Vi er sent ute, så vi må ta taxi til flyplassen.Mēs kavējamies, tāpēc uz lidostu jābrauc ar taksi.

▶ å være sin egen lykkes smed C1

Burtiski: būt savas laimes kalējam

Nozīmē: pašam veidot savu likteni

Latviski: katrs ir savas laimes kalējs

▶ Bestefar sa alltid at hver og en er sin egen lykkes smed.Vectēvs vienmēr teica, ka katrs ir savas laimes kalējs.

▶ å være som hund og katt A2

Burtiski: būt kā suns un kaķis

Nozīmē: nemitīgi strīdēties

Latviski: sadzīvot kā suns ar kaķi

▶ Brødrene mine er som hund og katt, men de savner hverandre når de er fra hverandre.Mani brāļi sadzīvo kā suns ar kaķi, bet viņiem pietrūkst vienam otra, kad viņi ir šķirti.

▶ å være ute og sykle B2

Burtiski: būt ārā ar riteni

Nozīmē: rupji maldīties un iekulties nepatikšanās

▶ Hvis du tror at du kan betale husleia med kredittkort hver måned, er du ute og sykler.Ja domā, ka vari katru mēnesi maksāt īri ar kredītkarti, tu rupji maldies.

▶ å være ute på tynn is B1

Burtiski: būt uz plāna ledus

Nozīmē: būt riskantā vai nedrošā situācijā

Latviski: staigāt pa plānu ledu

▶ Nå er du ute på tynn is. Du vet jo ikke hva som egentlig skjedde.Tagad tu staigā pa plānu ledu. Tu taču nezini, kas patiesībā notika.

▶ å vende kappen etter vinden C1

Burtiski: griezt apmetni pēc vēja

Nozīmē: mainīt viedokli atkarībā no tā, kas izdevīgs vai populārs

▶ Politikeren vendte kappen etter vinden så snart meningsmålingene endret seg.Politiķis mainīja viedokli, tiklīdz mainījās aptauju rezultāti.

▶ bank i bordet A2

Burtiski: pieklauvē pie galda

Nozīmē: saka, lai nenoskaustu veiksmi pēc kaut kā laba pateikšanas

Latviski: pieklauvēt pie koka

▶ Jeg har ikke vært syk én eneste dag i år, bank i bordet!Šogad neesmu slimojis ne dienu, pieklauvēšu pie koka!

▶ bedre sent enn aldri A2

Burtiski: labāk vēlu nekā nekad

Nozīmē: labāk kaut ko izdarīt vēlu nekā nemaz

Latviski: labāk vēlu nekā nekad

▶ Bestemor begynte på norskkurs som 70-åring. Bedre sent enn aldri!Vecmāmiņa sāka apmeklēt norvēģu valodas kursus 70 gadu vecumā. Labāk vēlu nekā nekad!

▶ borte bra, men hjemme best A2

Burtiski: prom labi, bet mājās vislabāk

Nozīmē: ceļot ir jauki, bet mājās ir vislabāk

Latviski: labi ciemos, bet mājās labāk

▶ Tre uker i Spania var herlig, men nå gleder jeg meg til egen seng. Borte bra, men hjemme best!Trīs nedēļas Spānijā bija brīnišķīgas, bet tagad gaidu savu gultu. Labi ciemos, bet mājās labāk!

▶ det er hipp som happ B2

Burtiski: tas ir hip kā hap

Nozīmē: nav nekādas starpības, viens ir tikpat labs kā otrs

Latviski: viens velns

▶ Om vi tar toget eller bussen til Drammen, er det hipp som happ. Begge bruker like lang tid.Vai brauksim uz Drammenu ar vilcienu vai autobusu, viens velns. Abi brauc vienādi ilgi.

▶ det er ikke bare bare B1

Burtiski: tas nav tikai tikai

Nozīmē: tas nav tik vienkārši, kā šķiet

Latviski: vieglāk pateikt nekā izdarīt

▶ Å lære seg norsk mens man jobber fulltid, er ikke bare bare.Mācīties norvēģu valodu, strādājot pilnu slodzi, ir vieglāk pateikt nekā izdarīt.

▶ det er ikke dårlig vær, bare dårlige klær A2

Burtiski: nav slikta laika, ir tikai slikts apģērbs

Nozīmē: ārā var būt jebkuros laikapstākļos, ja pareizi saģērbjas

▶ Barna i barnehagen er ute hver dag, for det er ikke dårlig vær, bare dårlige klær.Bērnudārza bērni katru dienu ir ārā, jo nav slikta laika, ir tikai nepiemērots apģērbs.

▶ det er ikke min kopp te A2

Burtiski: tā nav mana tējas tase

Nozīmē: tas nav nekas tāds, kas man patīk

▶ Skrekkfilmer er ikke min kopp te, så jeg ser heller en komedie.Šausmu filmas man nepatīk, tāpēc labāk noskatīšos komēdiju.

▶ det er ikke så nøye A2

Burtiski: tas nav tik precīzi

Nozīmē: tas nav tik svarīgi

▶ Du kan komme klokka sju eller halv åtte, det er ikke så nøye.Vari atnākt septiņos vai pusastoņos, tas nav tik svarīgi.

▶ det er ingen ko på isen B2

Burtiski: uz ledus nav govs

Nozīmē: nav nekādu briesmu vai iemesla uztraukties

Latviski: nekas nedeg

▶ Toget er forsinket, men det er ingen ko på isen. Vi har god tid før flyet går.Vilciens kavējas, bet nekas nedeg. Līdz lidmašīnas izlidošanai mums ir daudz laika.

▶ det er ugler i mosen B2

Burtiski: sūnās ir pūces

Nozīmē: notiek kaut kas aizdomīgs

▶ Barna var altfor stille på rommet sitt. Jeg skjønte at det var ugler i mosen.Bērni savā istabā bija pārāk klusi. Es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā.

▶ det koster skjorta A2

Burtiski: tas maksā kreklu

Nozīmē: tas ir ļoti dārgi

▶ Det koster skjorta å spise ute i Oslo.Ēst ārpus mājas Oslo ir ļoti dārgi.

▶ det regner trollkjerringer B2

Burtiski: līst troļļu vecenes

Nozīmē: ļoti stipri līst

Latviski: līst kā pa spaini

▶ Det regnet trollkjerringer i Bergen hele helgen, så vi ble inne og spilte brettspill.Visu nedēļas nogali Bergenā lija kā pa spaini, tāpēc palikām mājās un spēlējām galda spēles.

▶ det sitter langt inne B2

Burtiski: tas sēž dziļi iekšā

Nozīmē: kādam to ir ļoti grūti izdarīt vai atzīt

▶ Det satt langt inne for sjefen å innrømme at planen var feil.Priekšniekam bija ļoti grūti atzīt, ka plāns bija kļūdains.

▶ dum som et brød B1

Burtiski: muļķīgs kā maize

Nozīmē: ļoti muļķīgs

▶ Jeg følte meg dum som et brød da jeg gikk på feil buss to ganger samme dag.Jutos kā pēdējais muļķis, kad tajā pašā dienā divreiz iekāpu nepareizajā autobusā.

▶ egget vil lære høna å verpe C1

Burtiski: ola grib mācīt vistai dēt

Nozīmē: nepieredzējušais grib mācīt pieredzējušo

Latviski: ola gudrāka par vistu

▶ Praktikanten forklarte overlegen hvordan man tar blodprøve. Egget vil lære høna å verpe.Praktikants skaidroja virsārstam, kā ņemt asins paraugu. Ola gudrāka par vistu.

▶ en gammel ringrev C1

Burtiski: veca gredzena lapsa

Nozīmē: pieredzējis viltnieks, kas zina visus trikus

▶ Den gamle ringreven i forhandlingsutvalget lot seg ikke lure av motparten.Pieredzējušais sarunu komisijas loceklis neļāva otrai pusei sevi apmuļķot.

▶ én gang for alle A2

Burtiski: vienu reizi visiem

Nozīmē: galīgi, lai vairs nebūtu jāatkārto

Latviski: vienreiz par visām reizēm

▶ Nå skal vi rydde i boden én gang for alle.Tagad mēs vienreiz par visām reizēm sakārtosim noliktavu.

▶ en hard nøtt å knekke B1

Burtiski: ciets rieksts, ko pārkost

Nozīmē: grūts uzdevums vai problēma

Latviski: ciets rieksts

▶ Norsk uttale er en hard nøtt å knekke for mange voksne innvandrere.Norvēģu valodas izruna daudziem pieaugušajiem imigrantiem ir ciets rieksts.

▶ en storm i et vannglass B1

Burtiski: vētra ūdens glāzē

Nozīmē: liels troksnis par kaut ko nesvarīgu

Latviski: vētra ūdens glāzē

▶ Krangelen om parkeringsplassene i sameiet var bare en storm i et vannglass.Strīds par stāvvietām dzīvokļu īpašnieku biedrībā bija tikai vētra ūdens glāzē.

▶ en ulv i fåreklær B2

Burtiski: vilks aitas drēbēs

Nozīmē: cilvēks, kas šķiet laipns, bet kam ir ļauni nodomi

Latviski: vilks aitas ādā

▶ Den hyggelige «rådgiveren» på telefonen var en ulv i fåreklær som ville ha bankkoden min.Laipnais «konsultants» pa telefonu bija vilks aitas ādā, kurš gribēja manu bankas kodu.

▶ eneste hane i kurven B2

Burtiski: vienīgais gailis grozā

Nozīmē: vienīgais vīrietis starp sievietēm

▶ På sykepleierkurset var Jonas eneste hane i kurven.Medmāsu kursos Jonass bija vienīgais vīrietis starp sievietēm.

▶ eplet faller ikke langt fra stammen B1

Burtiski: ābols nekrīt tālu no stumbra

Nozīmē: bērni bieži ir līdzīgi vecākiem

Latviski: ābols no ābeles tālu nekrīt

▶ Datteren til fotballtreneren spiller på landslaget. Eplet faller ikke langt fra stammen.Futbola trenera meita spēlē izlasē. Ābols no ābeles tālu nekrīt.

▶ et svart får B1

Burtiski: melna aita

Nozīmē: cilvēks, kas negatīvi izceļas ģimenē vai grupā

Latviski: melnā avs

▶ Onkel Per var familiens svarte får, men han var også den morsomste i alle selskaper.Onkulis Pērs bija ģimenes melnā avs, taču arī visjautrākais jebkurās viesībās.

▶ etter regn kommer sol A2

Burtiski: pēc lietus nāk saule

Nozīmē: pēc grūtiem laikiem nāk labāki

▶ Du strøk på førerprøven, men etter regn kommer sol. Neste gang går det bedre.Tu neizturēji braukšanas eksāmenu, bet pēc lietus nāk saule. Nākamreiz veiksies labāk.

▶ for en slikk og ingenting B2

Burtiski: par laizienu un neko

Nozīmē: par ļoti mazu naudu

Latviski: par kapeikām

▶ Vi kjøpte sofaen på Finn for en slikk og ingenting.Dīvānu Finn vietnē nopirkām par kapeikām.

▶ før eller siden A2

Burtiski: pirms vai vēlāk

Nozīmē: kādreiz nākotnē

Latviski: agrāk vai vēlāk

▶ Før eller siden må du lære deg å kjøre bil på vinterføre.Agrāk vai vēlāk tev būs jāiemācās braukt pa ziemas ceļiem.

▶ frisk som en fisk A2

Burtiski: vesels kā zivs

Nozīmē: pilnīgi vesels un labā formā

Latviski: vesels kā rutks

▶ Etter operasjonen er bestefar frisk som en fisk igjen.Pēc operācijas vectēvs atkal ir vesels kā rutks.

▶ i det lange løp B1

Burtiski: garajā skrējienā

Nozīmē: ilgtermiņā

▶ Elbil er dyrere å kjøpe, men billigere i det lange løp.Elektroauto ir dārgāks pirkšanā, bet ilgtermiņā lētāks.

▶ i grevens tid B2

Burtiski: grāfa laikā

Nozīmē: tieši laikā, pēdējā brīdī

Latviski: pašā pēdējā brīdī

▶ Ambulansen kom i grevens tid.Ātrā palīdzība ieradās pašā pēdējā brīdī.

▶ i hui og hast B2

Burtiski: svilpienā un steigā

Nozīmē: lielā steigā

Latviski: pa galvu, pa kaklu

▶ Vi pakket kofferten i hui og hast og løp til toget.Mēs pa galvu, pa kaklu sapakojām čemodānu un skrējām uz vilcienu.

▶ i ny og ne B2

Burtiski: jauna un dilstoša mēness laikā

Nozīmē: dažreiz, neregulāri

Latviski: šad tad

▶ Jeg tar bussen til jobben i ny og ne, men stort sett sykler jeg.Šad tad uz darbu braucu ar autobusu, bet pārsvarā braucu ar velosipēdu.

▶ i siste liten A2

Burtiski: pēdējā mazā (brīdī)

Nozīmē: pēdējā brīdī

Latviski: pēdējā brīdī

▶ Vi rakk ferja i siste liten.Uz prāmi paspējām pēdējā brīdī.

▶ i strie strømmer B2

Burtiski: straujās straumēs

Nozīmē: lielā daudzumā, par lietu vai cilvēkiem un lietām

Latviski: straumēm

▶ Regnet høljet ned i strie strømmer da vi skulle sette opp teltet.Kad gatavojāmies celt telti, lietus lija straumēm.

▶ jo flere kokker, dess mer søl B2

Burtiski: jo vairāk pavāru, jo vairāk netīrības

Nozīmē: ja iesaistās pārāk daudz cilvēku, rezultāts pasliktinās

▶ Fem personer planla bryllupet, og det ble kaos. Jo flere kokker, dess mer søl.Kāzas plānoja pieci cilvēki, un sanāca haoss. Jo vairāk iesaistīto, jo sliktāks rezultāts.

▶ kjerringa mot strømmen C1

Burtiski: večiņa pret straumi

Nozīmē: cilvēks, kas vienmēr dara pretēji citiem

Latviski: peldēt pret straumi

▶ Alle ville til Syden, men Nina var kjerringa mot strømmen og ferierte på Svalbard.Visi gribēja uz siltajām zemēm, bet Nīna peldēja pret straumi un atvaļinājumu pavadīja Svalbārā.

▶ like som to dråper vann A2

Burtiski: līdzīgi kā divas ūdens lāses

Nozīmē: pilnīgi vienādi

Latviski: kā divas ūdens lāses

▶ Tvillingene til naboen er like som to dråper vann.Kaimiņa dvīņi ir līdzīgi kā divas ūdens lāses.

▶ med hånden på hjertet B1

Burtiski: ar roku uz sirds

Nozīmē: pilnīgi godīgi

Latviski: roku uz sirds liekot

▶ Med hånden på hjertet, jeg har aldri sett den mobilen før.Roku uz sirds liekot, es to telefonu nekad agrāk neesmu redzējis.

▶ med hjertet i halsen B1

Burtiski: ar sirdi kaklā

Nozīmē: ļoti saspringts un nobijies

▶ Med hjertet i halsen ventet vi på svaret fra legen.Ļoti satraukti gaidījām ārsta atbildi.

▶ med nød og neppe B2

Burtiski: ar grūtībām un knapi

Nozīmē: ar lielām grūtībām, tik tikko

▶ Vi rakk med nød og neppe det siste toget hjem fra Lillehammer.Ar lielām grūtībām paspējām uz pēdējo vilcienu mājup no Lillehammeres.

▶ mye vann har rent i havet C1

Burtiski: daudz ūdens ietecējis jūrā

Nozīmē: pagājis daudz laika, un daudz kas mainījies

Latviski: daudz ūdens aiztecējis

▶ Mye vann har rent i havet siden jeg kom til Norge med én koffert i 2005.Daudz ūdens aiztecējis kopš 2005. gada, kad ierados Norvēģijā ar vienu čemodānu.

▶ når det regner på presten, så drypper det på klokkeren C1

Burtiski: kad līst uz mācītāju, pil uz ķesteri

Nozīmē: kad vienam veicas, labumu gūst arī tie, kas ir līdzās

▶ Da kokken fikk Michelin-stjerne, fikk også bakeriet ved siden av flere kunder. Når det regner på presten, så drypper det på klokkeren.Kad pavārs saņēma Michelin zvaigzni, arī blakus esošajai maiznīcai kļuva vairāk klientu. Kad veicas vienam, labumu gūst arī citi.

▶ når katten er borte, danser musene på bordet B1

Burtiski: kad kaķa nav, peles dejo uz galda

Nozīmē: kad priekšnieka nav, citi dara, ko grib

Latviski: kad kaķis no mājas, peles dejo pa galdu

▶ Læreren var syk i dag, og når katten er borte, danser musene på bordet.Skolotājs šodien bija slims, un, kad kaķis no mājas, peles dejo pa galdu.

▶ nok er nok A2

Burtiski: pietiek ir pietiek

Nozīmē: tas ir aizgājis par tālu un jāpārtrauc

▶ Du har kommet for sent fem ganger denne måneden. Nok er nok!Šomēnes tu jau piecas reizes esi kavējis. Pietiek!

▶ øvelse gjør mester A2

Burtiski: vingrināšanās padara par meistaru

Nozīmē: kaut ko labi apgūst, daudz vingrinoties

Latviski: atkārtošana ir zināšanu māte

▶ Uttalen din blir bedre for hver uke. Øvelse gjør mester!Tava izruna ar katru nedēļu kļūst labāka. Atkārtošana ir zināšanu māte!

▶ rett som det er B2

Burtiski: tieši kā ir

Nozīmē: ik pa laikam un negaidīti

▶ Rett som det er, dukker det opp en elg i hagen vår.Ik pa laikam mūsu dārzā negaidīti parādās alnis.

▶ smør på flesk C1

Burtiski: sviests uz speķa

Nozīmē: lieka dublēšana, vairāk nekā vajag

Latviski: sviests sviestains

▶ Å si «gratis gave» er egentlig smør på flesk, for en gave er alltid gratis.Teikt «bezmaksas dāvana» ir sviests sviestains, jo dāvana vienmēr ir bez maksas.

▶ som lyn fra klar himmel B1

Burtiski: kā zibens no skaidrām debesīm

Nozīmē: pilnīgi pēkšņi un negaidīti

Latviski: kā zibens no skaidrām debesīm

▶ Beskjeden om at fabrikken skulle legges ned, kom som lyn fra klar himmel.Ziņa, ka rūpnīca tiks slēgta, nāca kā zibens no skaidrām debesīm.

▶ stille før stormen B1

Burtiski: klusums pirms vētras

Nozīmē: mierīgs brīdis tieši pirms kaut kā dramatiska vai saspringta

Latviski: klusums pirms vētras

▶ Klokka seks om morgenen er det stille før stormen på flyplassen.Sešos no rīta lidostā valda klusums pirms vētras.

▶ sulten som en ulv A2

Burtiski: izsalcis kā vilks

Nozīmē: ļoti izsalcis

Latviski: izsalcis kā vilks

▶ Etter skituren var vi sultne som ulver.Pēc slēpošanas pārgājiena bijām izsalkuši kā vilki.

▶ tiden leger alle sår B1

Burtiski: laiks dziedē visas brūces

Nozīmē: bēdas un sāpes ar laiku mazinās

Latviski: laiks dziedē visas brūces

▶ Det gjør vondt nå, men tiden leger alle sår.Tagad sāp, bet laiks dziedē visas brūces.

▶ til syvende og sist B1

Burtiski: līdz septītajam un pēdējam

Nozīmē: ņemot vērā visu

Latviski: galu galā

▶ Til syvende og sist er det du som bestemmer hvor du vil bo.Galu galā tu pats izlem, kur vēlies dzīvot.

▶ titt og ofte B2

Burtiski: bieži un bieži

Nozīmē: ļoti bieži, vienmēr no jauna

Latviski: atkal un atkal

▶ Datteren min ringer titt og ofte for å spørre om lekser.Mana meita atkal un atkal zvana, lai pajautātu par mājasdarbiem.

▶ ut i det blå B1

Burtiski: ārā zilajā

Nozīmē: bez mērķa un plāna, nezināmā virzienā

Latviski: uz labu laimi

▶ Vi har ingen planer i sommerferien. Vi setter oss i bilen og kjører ut i det blå.Vasaras brīvdienām mums nav plānu. Sēdīsimies mašīnā un brauksim uz labu laimi.

▶ ut på tur, aldri sur A2

Burtiski: pārgājienā, nekad skābs

Nozīmē: pastaiga dabā vienmēr uzlabo garastāvokli

▶ Det regnet litt, men vi tok sekken og gikk til hytta. Ut på tur, aldri sur!Nedaudz lija, bet mēs paņēmām mugursomas un aizgājām līdz mājiņai. Pārgājiens vienmēr uzlabo garastāvokli!