Atgriezeniskie vietniekvārdi: seg un sin

Seg un sin norāda atpakaļ uz teikuma priekšmetu. Vārdi ir mazi, bet no tiem atkarīgs, vai Pers ņem savu mašīnu vai kaimiņa. Šeit iemācīsies formas un uzzināsi, kad to vietā lietot hans un hennes.

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Par ko tas ir?

Atgriezeniskie vietniekvārdi norāda atpakaļ uz teikuma priekšmetu. Kad Pērs mazgājas, viņš mazgā sevi. Kad viņš ņem savu mašīnu, tā ir Pēra mašīna. Šie mazie vārdi izšķir, kam lieta patiesībā pieder.

Norvēģu valodā trešajā personā ir divi šādi vārdi: seg (sevi, -ies) un sin (savs). «Per vasker seg» (Pērs mazgājas). «Per tar bilen sin» (Pērs ņem savu mašīnu). Bet «Per tar bilen hans» nozīmē, ka viņš ņem kāda cita mašīnu, piemēram, kaimiņa Larsa. Sin mainās atkarībā no lietvārda: «bilen sin», «hytta si», «huset sitt», «skoene sine».

Latvietim sin nāk viegli, jo tas ir tieši mūsu «savs»: «Pērs mazgā savu mašīnu» ir «Per vasker bilen sin», bet «viņa mašīna» ir «bilen hans». Lamatas ir citur. Latviski «savs» der visām personām: «es ņemu savu mašīnu». Norvēģiski sin ir tikai trešajā personā, tāpēc «Jeg tar bilen min», nevis «bilen sin». Tā ir bieža latviešu kļūda. To lietosi nepārtraukti, runājot par ģimeni un mantām: «Hun besøker foreldrene sine» (viņa apciemo savus vecākus), «Barna tar med seg matpakkene sine» (bērni paņem līdzi savas pusdienu kastītes).

Likumi

Formas: jeg → meg, du → deg, han/hun/den/det → seg, vi → oss, dere → dere, de → seg. Seg ir tikai trešajā personā.

Vieta: seg nāk uzreiz aiz locītā darbības vārda: Hun setter seg (viņa apsēžas). I dag føler han seg bedre. ... fordi han ikke føler seg bra.

Atgriezeniskie darbības vārdi: tikai ar seg: Hun gifter seg i juni (viņa jūnijā precas). De skynder seg. Barna gleder seg til jul.

Seg selv: kad tajā vietā varētu būt cits cilvēks: Han snakker med seg selv (viņš runā pats ar sevi). Hun er sint på seg selv, ikke på deg.

Sin, si, sitt, sine: īpašnieks ir teikuma priekšmets: Per tar bilen sin, hytta si, huset sitt og skoene sine (savu mašīnu, mājiņu, māju, kurpes).

Hans, hennes: īpašnieks ir kāds cits: Lars er syk, så Per kjører bilen hans (Larsa mašīnu). Kari leser boka hennes (citas sievietes grāmatu).

Daudzskaitlis: De besøker foreldrene sine (savus vecākus). De besøker foreldrene deres (kāda cita vecākus).

Nekad teikuma priekšmetā: sin nevar būt teikuma priekšmeta daļa: Per og kona hans kom (Pers un viņa sieva atnāca), nevis kona si. Bilen hans er ny.

Ar jeg, du, vi, dere: parastie piederības vietniekvārdi: Jeg tar bilen min. Vi besøker foreldrene våre. Tar du med jakka di?

Palīgteikumi: sin norāda uz sava teikuma priekšmetu: Kari sier at Per har lånt sykkelen hennes (Kari velosipēdu).

Ar egen: lielākam uzsvaram: Hun vil ha sitt eget rom (pašai savu istabu). De har bygd sitt eget hus. Han passer på sine egne ting.

Tipiska kļūda: latviešu «savs» der visām personām (es ņemu savu mašīnu), tāpēc sanāk «Jeg tar bilen sin». Norvēģiski sin ir tikai trešajā personā: Jeg tar bilen min, vi tar bilen vår.

Piemēri

Per tar bilen sin til jobben hver dag.Pers katru dienu brauc uz darbu ar savu mašīnu.

Lars er syk, så Per kjører bilen hans til verkstedet.Larss ir slims, tāpēc Pers aizved viņa mašīnu uz servisu.

Hun ser på seg selv i speilet og ler.Viņa skatās uz sevi spogulī un smejas.

Barna gleder seg til sommerferien på Sørlandet.Bērni ļoti gaida vasaras brīvdienas Dienvidnorvēģijā.

Kari og mannen hennes har flyttet til Tromsø.Kari un viņas vīrs ir pārcēlušies uz Tromsi.

De besøker foreldrene sine i Polen hver jul.Katros Ziemassvētkos viņi apciemo savus vecākus Polijā.

Jeg har glemt nøklene mine på kontoret.Es aizmirsu savas atslēgas birojā.

Lise sier at Jonas har lånt sykkelen hennes uten å spørre.Līse saka, ka Jonass bez prasīšanas aizņēmās viņas velosipēdu.